Sestdiena, 2017. gada 23. septembris

Meklis

Statistika

Tava IP: 54.162.218.214
Tagad portālu čolē: 1

 

PAR MURKŠĶIEM

Pastaiga mākoņos Akmens jūrā

Katram svešiniekam jāsatrūkstas no murkšķu kareivīgajiem uzbļāvieniem.
Berhtesgādenes Alpi ir ideāla vieta, lai līdzenumā dzimis cilvēks inficētos ar kalnu vilinājumu. Šeit atrodams gandrīz viss, ko sirds kāro — fascinējoši ezeri, galvu reibinoši ūdenskritumi, leģendām apvītais Vacmans, noslēpumainā un skarbā Akmens jūra.
Vilinājums kāpt mākoņos
Kalnu vilinājums ir īpaša slimība. No tās nav pasargāts neviens, kam reiz izdevies uzkāpt vismaz kilometru vai divus tuvāk debesīm un vārda tiešākajā nozīmē pastaigāties mākoņos vai pat virs tiem. Mūsu vecmāmiņām, kas ar mediju starpniecību seko valsts mērogā pazīstamu alpīnistu gaitām, kalnos kāpšana vispirms asociējas ar bīstamiem piedzīvojumiem grūti aizsniedzamās smailēs. Daudzi vidējās paaudzes pārstāvji šo slimību vieglākā formā izslimojuši paši, studentu gados apceļojot Kaukāzu un citas toreiz plašās padomjzemes kalnu bagātības. Viņiem mīļš pārrunu temats arvien ir patiešām apjomīgais mugursomu svars, ko šobrīd vairs negribas velt plecos. Vēl kāds, iespējams, teiks, ka tūrisma inventārs, kas nepieciešams, lai uzkāptu Monblānā, maksā daudzkārt dārgāk nekā vienkāršs ceļojums līdz Francijai. Un šajos laikos... Bet, lai pastaigātos mākoņos un justos tuvāk debesīm, nav jārāpjas tik augstu un var iztikt bez visa minētā. Kalnu īpašais skaistums izbaudāms arī, kāpjot pa labi iekārtotām un relatīvi drošām takām, nakšņojot ērti aprīkotās kalnu mājās un, ja maks to atļauj, pārtiekot no tur pieejamajiem labumiem. Ja ne, rupjmaizes kukulis un desa jau nesver nemaz tik daudz. Un, mīļās vecmāmiņas, Alpu takas noteikti ir drošākas nekā Rīgas ceļu satiksmes džungļi. Patiesas briesmas šādā ceļojumā ir tikai vienas — neārstējami saslimt ar kalnu vilinājumu.
Ezeru karalis
Unikāla Berhtesgādenes zemes dabas bagātība ir neskaitāmos tūrisma ceļvežos izslavētais Karaļezers. Milzīgā klinšu plaisā iekārtojies savdabis ir 7,7 kilometru garš un platākajā vietā nedaudz vairāk kā kilometru plats. Virs ūdens redzamā Vacmana masīva klinšu siena šeit stateniski paceļas daudzu simtu metru augstumā. Tieši tikpat vertikāli tā turpinās arī vēl gandrīz divus simtus metru ezera dzelmē. Karaļezers patiešām ir ezeru karalis. Tā dzidrais, tīrais ūdens ne vien priecē acis ar burvīgām krāsu spēlēm, bet var lepoties arī ar dzeramā ūdens kvalitāti un daudzām vērtīgām zivju sugām.
Lai saglabātu šo ūdens kvalitāti, 18 kuģīši, kas ezerā nodrošina satiksmi, strādā ar elektromotoriem. Civilizācija ezeram piekļaujas tikai vienā tā galā. Citur piekļūt Karalim ar kājām iespējams vienīgi, daudzu stundu garumā pārvarot klinšainas kalnu takas. Pasaulslavena svētceļojumu vieta ir Santbartalome. Neatkārtojamos dabas šedevrus — Vacmana Austrumu sienu (augstāko šāda veida klinšu veidojumu Austrumalpos) un tās pakājē esošo pussalu — papildina arhitektu radītais meistardarbs — Santbartalome baznīca. Tai blakus iekārtojies cits tūristu iecienīts objekts — vietējais restorāns ar Bavārijai raksturīgi plašu alus dārzu. Vienīgi alus dārza darba laiks atšķiras no lielpilsētās pieņemtā. Tas pakārtots kuģu satiksmei, jo nakšņošanas iespējas Santbartalome nepiedāvā.
Oberzē un ūdenskritumi
Klinšu ielokā aiz Karaļezera izvietojies nelielais, bet ne mazāk gleznainais Oberzē. No kuģu piestātnes tas desmit minūtēs sasniedzams pa tūristiem pieblīvētu, bet citādi ērtu celiņu. Šeit paveras elpu aizraujošs skats gan uz pašu ezeriņu, gan netālu atrodošos Rotbaha ūdenskritumu. Ūdeņiem bagātais kalnu strauts gāžas pār vertikālo klinšu sienu no daudzu desmitu metru augstuma. Rotbaha ūdenskritums ir lielākais Berhtesgādenes nacionālajā parkā, taču ne vienīgais. Kuģojot pa Karaļezeru, skatienu visupirms piesaista Karaļstrauta ūdenskritums. Īsta ūdenskritumu paradīze, netālu ir arī Vimbahas aiza.
Teikām apvītais bargais kalns
Berhtesgādenes zemes lepnums un zīmols ir Vacmans, kas var lepoties ar otro debesīm tuvāko virsotni Vācijā. Turklāt tas ir augstākais kalns, kas "ar abām kājām" ieaudzis Vācijas zemē. Kā zināms, dižākā Vācijas virsotne — Cūgšpice — ar vienu pusi balstās Austrijā. Teika stāsta, ka reiz dzīvojis ļoti bargs karalis Vacmans. Gan viņš, gan viņa ģimene nežēlīgi izturējusies pret cilvēkiem un dzīvniekiem. Reiz karalis iebrucis kādā mājā kalnos un viņa asinssuņi saplosījuši tās iemītniekus. Vecā zemniece pirms nāves nolādējusi karali ar visu viņa ģimeni, un tie pārvērtušies akmenī. Vecos zīmējumos kalna siluetā prasmīgi ievīti Vacmana, viņa sievas un bērnu attēli. Kartēs oficiāli uzrādīto Mazo Vacmanu parasti sauc par Vacmana sievu, bet mazās virsotnes par Vacmana bērniem. Rokoperu paaudzei šis vārds saistās ar populāru Bavārijas mūziklu "Vacmans sauc".
Virsotņu mednieki
Lai iekarotu abas Vacmana dižākās virsotnes — 2713 metru augsto Mitelšpici un metru zemāko Dienvidu virsotni Zīdšpici (SŅdspitze), nepieciešama zināma pieredze alpīnismā. Savukārt Hoheku (2651 metrs) var sasniegt katrs, kam pietiek uzņēmības kopumā stundas sešas naski cīnīties augšup. Atsevišķas grūtākās vietas pie kores papildus nodrošinātas ar trosēm, un labos laika apstākļos nesagādā būtiskas grūtības. Saulainā vasaras dienā gadījās tur satikt gan kungus krietnā pensijas vecumā, gan arī kādu suni, kas uzticīgi pavadīja kāpienā savu saimnieku. Savukārt 1930 metru augstumā izvietotā Vacmana māja, kas pieder Vācu Alpu biedrības Minhenes sekcijai, gādā par to, lai kāpienā varētu iestiprināties, un tas augšup un lejup nebūtu jāveic vienā dienā. Līdz šejienei caurmērā trīsarpus stundu laikā var ērti uzčāpot, lietojot arī tikai divas ekstremitātes. Skats, kas te paveras, noteikti ir izlieto sviedru vērts.
Ziedi Akmens jūrā
Vientulīgāku taku meklētājiem kā radīta ir no Karaļezera uz dienvidiem izvietotā Akmens jūra, kas ir Berhtesgādenes Alpu apjomīgākais kalnājs. Tā ir ārkārtīgi savdabīga, interesanta un romantiska vieta, kurā kaut ko savai sirdij var atrast gan sapņotājs, gan asu izjūtu cienītājs. Reiz šeit patiešām bijis kādas jūras dibens, bet šobrīd izrobotās akmens mežģīnes meistarīgi papildinātas ar krāšņiem ziediem. Dabas akmensdārzos skatu priecē gan nebeidzami spilgti Alpu rožu lauki, gan neiedomājami pārdrošas dažādu citu ziedu kombinācijas.
Varonīgie trokšņotāji
Nepamanīti un klusumā šo skaistumu baudīt gan neizdodas. Katram svešiniekam te vispirms jāsatrūkstas no murkšķu kareivīgajiem uzbļāvieniem. Precīzāk šim dzīvnieciņam gan piestāvētu vārds "bļauris". Murkšķa kaujas sauciens ir kaut kas vidējs starp svilpienu un kliedzienu, pirmajā reizē pat nevar īsti saprast, vai trokšņotājs ir dzīvnieks vai putns. Tomēr, paraugoties skaņas virzienā, viss top skaidrs. Parasti murkšķis par apmešanās vietu ir izvēlējies kādu augstāku akmeni un nesteidzas no tā pazust. Ar popzvaigznes cienīgu pašapziņu dzīvnieciņš, balss saites nežēlodams, gādā, lai tiktu pamanīts. Nereti turklāt vēl pakaļkājās izslējies. Šķiet, krietna kaķa lielumā esošais žurkveidīgais radījums par katru cenu grib tapt novērtēts un nofotografēts. Tuvojoties kārtējam bļaurīgajam eksemplāram, allaž atkārtojas viens un tas pats scenārijs: murkšķis nebēg, bet nikni kliedz, respektīvi, svilpj nācējam virsū. Tikai pašā pēdējā brīdī tas naski pazūd kaut kur zem akmens. Šāda uzvedība iesākumā liekas amizanta un liek pasmaidīt, taču, ja labi padomā, dzīvnieciņa rīcība ir īsta varonība. Viņš taču "meties uz ambrazūras", piesaistot potenciālā ienaidnieka uzmanību tik ilgi, lai sugas brāļi un citi kalnu iemītnieki pasteigtos noslēpties! Tiesa gan, ne visi šejienes četrkājaiņi uzskata par vajadzīgu slēpties no cilvēka. Daļēji stirnām, daļēji kalnu kazām līdzīgie skaistuļi, ko vācu valodā sauc par gemzēm, ar interesi brīdi no augšas raugās svešiniekā, taču tad mierīgi turpina ēst. Sak, tāds nabaga divkājainis jau mani te tik un tā nepanāks...
Takas un virsotnes Akmens jūrā
Akmens jūru no dažādām pusēm var sasniegt pa vairākām takām, no kurām ikviena prasa vismaz trīs līdz četru stundu ilgu kāpienu. Taču, reiz ticis tur, kur mežs vairs neaug, kalnākāpējs var kūņoties savdabīgajā Alpu augu un akmeņu valstībā dienām ilgi. Pieredzējušiem virsotņu medniekiem šeit paveras iespēja savai kolekcijai pievienot virkni lielisku trofeju: Funtenzētauernu, Lielo Hundstodu, Šēnfeldšpici un vairākas citas vieglāk vai grūtāk sasniedzamas vietas, no kurām augstāk vairs nav kur kāpt. Iesācēji var izmēģināt spēkus, uzkāpjot Fīkogelā. No Funtenezera puses šī virsotne izskatās respektabla un grūti sasniedzama, taču no otras puses kāpiens ir tīrā pastaiga.
Velna dzirnavas
Patvērumu Akmens jūrā piedāvā trīs kalnu mājas: Vācu Alpu biedrības Berhtesgādenes sekcijai piederošā Kerlinga māja, Ingolštates sekcijai piederošās Rīmana un Ingolštates māja. Nakšņošanai kalnu mājā obligāti līdzi jāņem savs guļammaiss, savukārt matracis, spilvens un segas atrodami uz vietas. Brokastis nakšņošanas cenā neietilpst, taču Vācu Alpu biedrībai piederošajās mājās ir atļauts patērēt līdzi atnesto pārtiku, tikai šīs pārtikas iepakojumu un citus atkritumus pašam arī jānogādā atkal lejā. Kērlinga māja izvietojusies pie mazā, neparastā Funtenezera. Tas atrodas aptuveni kilometru augstāk par Karaļezeru. Funtenezera notece uz Karaļezeru iesākumā plūst pazemē. Vietā, kur tā iztek no ezera, dzirdamas neparastas skaņas, kas te uzceltajām dzirnavām devušas nosaukumu "Velna dzirnavas".
No Santbartalome uz Funtenezeru ved salīdzinoši ērti un droši iekārtota taka, kas no kāpēja prasa izturību kilometru lielās augstuma atšķirības pārvarēšanai, taču neprasa nekādas īpašas alpīnisma iemaņas. Iespējams, tieši tādēļ te sastopamā publika ir neparasti raiba un cilvēku ir ļoti daudz. Pārtiku un visu citu mājai nepieciešamo piegādā ar helikopteru, tomēr, vakarpusē ielūkojoties viesu istabā, tā drīzāk atgādina parastu Bavārijas krodziņu. Pavirši raugoties, atšķirība pamanāma vienīgi sportiskajā ietērpā. Arī mājas personāla attieksme ir līdzīga kā krodziņā — viesis atnāk un aiziet kā svešinieks.
Starp divām virsotnēm
Salīdzinoši grūtāk nokļūt abās vairāk nekā divtūkstoš metru augstumā esošajās mājās. Izvietojuma ziņā augstākā no tām — Rīmana māja — ērti iekārtojusies starp divām virsotnēm: Zommeršteinu un Braithornu. Zommeršteina virsotnes krustu no mājas var sasniegt nepilnas pusstundas kāpienā. Skaidrā laikā no Rīmana mājas terases un apkārtējām virsotnēm paveras galvu reibinošs skats uz Austrijas pilsētiņu Zālfeldenu. Apmācies laiks savukārt nozīmē iespēju vārda vistiešākajā nozīmē būt mākoņos un diemžēl neredzēt itin neko, izņemot mitro, miglai līdzīgo masu.
Mājai nepieciešamās preces augšā nonāk ar kravas pacēlāju. Savukārt cilvēkiem ir krietni jāpasvīst stāvā kāpienā. Ja kāds ticis augšā, mājas personāls pret to izturas kā pret ģimenes viesi neatkarīgi no tā, cik naudas atnācējs tērē un ar kādu akcentu viņš runā. Šeit ir piemērota vieta arī asu izjūtu cienītājiem. Mājas tuvumā izveidots klinšu kāpēju "dārzs". Te savus spēkus sarežģītākās kāpšanas formās var izmēģināt gan pieredzes bagātie, gan iesācēji.


Amanda Upe

2005.gada 24.septembris

Raksts paņemts no

logo_vz_1.gif


Sadaļa: PAR MURKŠĶIEM
Ievietoja: Māris / 2007.01.30 20:18
Komentari

Mani sauc:

Komentars:

Apstiprinājuma kods:
Apstiprinājuma koda bilde

Var izmantot <b><i><a><ul><li><p><hr> HTML tagus



Ieeja savējiem

Lietotājs:

Parole:

Ienākt | Kļūt par savējo!

Šodien uzsauc!

Vārda dienas svin:
Vanda, Veneranda, Venija

Dzimšanas dienas svin:
  • mixxx (36)

Citi notikumi:
Šodien 6:09 sākas astronomiskais rudens