Murkšķa diena – 2.februāris

Beidzot pienācis 2.februāris jeb Murkšķa diena, kas gan Latvijā tiek dēvēta par Sveču dienu. Murkšķu dienas svinēšanas tradīcijas nāk no tālās Amerikas, kur Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņā jau laikam 125.gadu pēc kārtas tiek modināts murkšķis Fils (priekšgājēju vārdi gan nav zināmi)un Ņujorkas pilsētas zoodārzā konkurējošais murkšķis Čārlzs Hogs. Murkska_diena_1.JPGRedzēs ko gan labu šogad Amerikas slavenākie murkšķi solīs par ziemas garumu Ziemeļamerikā. Lai vai kā tur tālajā Amerikā, bet Latvijas murkšķi šajā laikā guļ saldā miegā un neviens viņus pagaidām netaisās modināt. Mūsu klimatiskie apstākļi šogad ir pārliecinošāki par jebkuru murkšķu ēnu – ziema turpinās, un vispārējās laika prognozes sola vēl labu laiku izbaudīt ziemas priekus ar kārtīgu sniega segu, it sevišķi, ja paskatās uz to, kas sasnidzis pēdējās 24 stundās.

Murkšķi Filu apdraud robots

Ja 2.februārī murkšķa Fila ēna nav redzama, tad ziema atkāpjas un Ameriku pilda prieks. Tā ir bijis līdz šim, bet tagad šo tradīciju apdraud robots.

Dzīvnieku aizstāvju grupa vēlas panākt, lai Pensilvānijas Murkšķa dienas organizētāji murkšķi Filu aizstāj ar mehānisku kopiju. Saskaņā ar tradīciju, ja Fils 2.februārī redz savu ēnu, tad ziema neatkāpsies vēl sešas nedēļas. Ja ēna nav redzama, tad gaidāms pavasaris.

murkski_filu_apdraud_robots.jpg

Cilvēki no organizācijas par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem apgalvo, ka nav godīgi turēt dzīvnieku ieslodzījumā un likt uzstāties liela pūļa un prožektoru priekšā. Katru gadu šis pasākums piesaista tūkstošiem tūristu.

Dzīvnieki iesaka izmantot mehānisku robotu. Bet vietējā Murkšķu kluba prezidents apgalvo, ka pret Filu izturas labāk, nekā pret bērniem vidusmēra ģimenēs Pensilvānijā. „Murkšķis tiek turēts lieliskos apstākļos un dzīvnieku aizstāvjus patiesībā interesē nevis pats Fils, bet gan publicitāte,” apgalvo Murkšķu kluba prezidents.


Raksts aizgūts no

www.kasjauns.lv

Foto: Bulls Press

2010.gada 29.janvāris

Kas jāzina, ja vēlas turēt murkšķi

Pieaudzis Murkšķis (kr.val. – сурок) ir 60 cm (+15 cm aste) garš, 10,3 kg smags.. Dzīves ilgums 15 gadi. Ļoti jauka rakstura un komunikabls, jau no mazotnes jāradina pie cilvēka! Dzīvojot kopā ar cilvēku, murkšķismurk1.jpg cilvēka dzīvokli uzskata par alu (savu teritoriju), tāpēc pret svešiem cilvēkiem (ne ģimenes locekļiem) var izturēties agresīvi. Brīvā dabā murkšķi dzīvo alās! Pirmās dienas pēc murkšķa nogādes mājās (jaunajos apstākļos) tie var būt agresīvi pret cilvēkiem un var trakot pa būri. Tāpēc murkšķa jauno mitekli labāk novietot klusā vietā un tā tuvumā uzvesties klusi un bez straujām kustībām.

Turēšana – tur būrī ar metāla stiepļu restojumu (plastmasa būri var sagrauzt), iesaka Trixie voljērus suņiem. Minimālie būra izmēri (vienam dzīvniekam) 78 (109) x 54 (73) x 62 (83) cm.

Var laist pastaigā pa dzīvokli. Bet noteikti jāpieskata, jo patīk grauzt koka mēbeles.

murk2.jpgBūri pakaisa ar koka granulām. Barības un ūdens trauks no metāla. Var vienā būra stūrī ievietot tualeti (var pieradināt iet kārtoties tikai tur). Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).

Ēdināšana – Murkšķis jābaro 2 reizes dienā no rīta no pl. 8 – 9 un vakarā no pl. 17 – 19. Kā pamatbarību izēdina zooveikalos nopērkamo speciālo barību (kas paredzēta grauzējie – granulētā) un sienu (vasarā – zaļu zāli).

Papildus dod : *)svaigus un labas kvalitātes (nomazgātus) augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, gurķi, burkāni, salāti, utt.), *)zaļbarību (pienenes, lucernu), *)dažādus riekstus, *)žāvētus augļus, *)koku zarus (ābeles, bērza, papeles, apseses), *)minerālbarību (zooveikalos nopērkami – minerālu akmeņi). Zaļumus izēdina pakāpeniski. Nebarot ar kāpostiem!!!!!

Dzirdināšana – brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens (neierobežotā daudzumā).

murk3.jpgDzīves cikls – aktīvais periods murkšķiem ir pavasara un vasaras mēnešos, rudenī un ziemā tas ir neaktīvs, jo guļ ziemas guļā! Aktīvajā periodā murkšķis daudz ēd un uzkrāj taukus ziemai. Tāpēc svarīgi, lai zaļā barības un granulētā barība būtu pietiekamā daudzumā. Ziemas guļai veido speciālas mājiņas. Iekšpusē ir metāla restojums, bet no ārpuses koka plāksnes. 2/3 no mājiņas aizpilda ar sienu. Mājiņas galvenā atvere ir no augšas, bet sānos atstāj nelielas durtiņas. Ziemošanas mājiņas izmēri vienam murkšķim 60 x 60 x 60 cm.

Ziemas guļā murkšķis iet septembra beigās – oktobra sākumā, kad ārā vidējā temperatūra ir + 3 C. Svarīgi ir ziemošanas laikā ievērot temperatūras režīmu – 0 līdz mīnuss 3 – 4 C. Aptuveni 4 nedēļas pirms ziemas guļas murkšķis paliek gurdens un ļoti maz ēd! Aptuveni 2 nedēļas pirms ziemas guļas murkšķis neēd vispār, pilnībā ir nomainīta spalva un tas paliek pavisam mazkustīgs. Ieliekot murkšķi ziemošanas mājiņā, pirmo nedēļu, tas jāizlaiž no tās vienu reizi dienā, lai tas nokārto savas dabīgās vajadzības! Pavasarī dzimis murkšķis pirms ziemošanas sasniedz 4 -4,5 kg, bet gadu vecs vai 2 gadus vecs – 8 – 9 kg, ja svars ir mazāks, tad murkšķim var nepietikt tauku ziemas guļai, tāpēc mājiņā ieber barību, ja nebojājas (granulēto). Ziemas guļa murkšķiem ir ļoti nepieciešama fizioloģiskai organisma atjaunošanai. Marta sākumā murkšķi mostas no ziemas guļas.

Vairošana – tēviņu no mātītes var atšķirt apskatot ģenetālijas vai attālumu no ānusa līdz dzimumatverei. Tēviņa dzimumorgāni atrodas tālāk no ānusa, nekā mātītei. Pārot murkšķus var no 3 – 4 gadu vecuma un līdz 8 gadu vecumam.
murk4.jpg
tēviņš

murk5.jpg
mātīte

Pārojas murkšķi marta beigās. Grūsnība ilgst 30 – 35 dienas, piedzimst 1 – 10 mazuļi. Mazuļi ir akli un kaili, 3 nedēļas pēc piedzimšanas atveras acis. Dzemdības biežāk norit naktī un cilvēka iejaukšanās nav nepieciešama. Tēviņu laktācijas laikā labāk turēt atsevišķi.

Veselība – regulāri jāpārbauda zobu stāvokli. Jāapgriež nagi. Svarīgi ir pietiekamā daudzumā minerālbarības (minerālu akmeņi un šķidrie minerāli no Sera).

Var vest pastaigās (izmanto krūšu siksnas), bet pie jebkuriem jauniem apstākļiem jāpieradina pakāpeniski!

Pircējam svarīgi ir apzināties vai šādam grauzējam varēs nodrošināt nepieciešamos apstākļus, ēdināšanu un turēšanu! Murkšķi dzīvoklī ieved savu kārtību, visu sakārto pēc sava prāta, tāpēc svarīgi, tos ir neatstāt bez uzraudzības.


Raksts paņemts no dino_logo.gif

Nekļūdīgais barometrs Fils

Katru gadu 2. februārī mazā ASV Pensilvānijas štata Panksatonijas pilsētiņa kļūst par Meku slavenā murkšķa Fila cienītājiem – tieši šajā dienā mazais zvērēns jau 117. gadu pavēstīs, vai drīzumā gaidāms pavasaris vai arī būs gara ziema.
Jau tagad ir skaidrs, ka šāgada Murkšķa dienas svinības būs pavisam citādas – pērnā gada 11. septembra terora akti Ņujorkā un Vašingtonā ieviesuši savas korekcijas, un tagad no potenciālajiem teroristiem grauzēju un tā sinoptiķa talanta cienītājus sargās policijas vienības, Nacionālā gvarde un īpaši apmācīti suņi.
Murkšķa kluba prezidents Bils Kūpers izteicies, ka šāgada pasākumā gaidāms līdz 30 000 skatītāju. Par Fila popularitāti liecina arī fakts, ka viņam ir pašam savas interneta lapas, kā arī vairākas fanu lapas, kurās sīki un smalki stāstīts par zvērēna gaitām un svētkiem. Pat respektablie CNN un Reuters 2. februārī mēdz ziņot, ko paredzējis miesās dūšīgais murkšķis.
Ja Fils met ēnu
Laika prognozēšanas process ir vienkāršs – šajā dienā ņiprais zvēriņš Fils izlien no savas migas pēc ilgās ziemas guļas.
Ja viņš redzēs paša ēnu, murkšķis secinās, ka ziema vēl būs sešas nedēļas, un atgriezīsies alā. Ja debesis ir mākoņainas un ēna nebūs saskatāma, zvērēns nodomās, ka pienācis pavasaris, un paliks ārpusē. Pēdējo 116 gadu laikā murkšķis Fils un viņa senči ēnu redzējuši 101 reizi, arī pērn. Pēc vācu imigrantu tradīcijas murkšķus agrāk izmantoja par sezonāliem barometriem.
Kā liecina pieejamā informācija, Fils, kuru 1986. gadā Vašingtonā suminājis pat toreizējais prezidents Ronalds Reigans, pērn bijis 56 centimetrus garš un 6,75 kilogramus smags. Viņa meteorologa spējas izskaidro ar ēdienkarti – viņš, dabiski, ir veģetārietis, taču zvērēnam garšo saldējums un zemeņu sīrups.
Svētki un bizness
Biznesa līderi šo svinēšanu sāka, lai popularizētu savu izolēto pilsētiņu, kurā dzīvo 6800 cilvēku. Par godu tam tiek rīkoti dažādi pasākumi, piemēram, parādes, kamanu braucieni un festivāli. Murkšķa diena izvērtusies par izklaides biznesu, bet internetā var iegūt plašu informāciju par pasākumiem un arī par iespējām nokļūt pilsētiņā, kuru vidusmēra cilvēks diez vai spētu atrast pat kartē.
Murkšķa Fila cienītāju interneta lapās atrodami interesanti krikumi – piemēram, sausā likuma laikos Fila draudi uzsūtīt 60 ziemas nedēļas, ja viņam nedošot iedzert. Savukārt 1981. gadā Fils nēsājis dzeltenu lenti, lai godinātu amerikāņu ķīlniekus Irānā.
Šos svētkus pasaulē populārus padarīja slavenā 1993. gada filma Murkšķa diena ar Bilu Mareju un Endiju Makdauelu galvenajās lomās. Filmā galvenajam varonim minētajā pilsētiņā katru dienu atkārtojas 2. februāris. Nav nekāds brīnums, ka pēc filmas noskatīšanās šīs Pensilvānijas pilsētiņas viesu skaits palielinājies vairākkārt.
Neticīgie noliedz
Ir arī neticīgie, kuri uzskata, ka viss ir tīrā nejaušība. Zvērēns pavasara atnākšanas laiku var gan uzminēt, gan smagi maldīties, – uzskata Nacionālā okeanogrāfijas un atmosfēras pētījumu dienesta klimata eksperts Toms Ross.
Zinātnieks pārbaudījis murkšķa paredzējumus ar reālajiem klimatiskajiem datiem, meklējot kādas sakritības, un konstatējis, ka «nekā īpaša tur nav». Kā izteicies zinātnieks, murkšķis «nav parādījis prognozēšanas iemaņas šīs analīzes pēdējos gados».
Tomēr nav taisnīgi gaidīt precīzu laika prognozi no mazā Fila, kurš dzīvo mākslīgā koka stumbrā. Viņš tā vietā, lai gulētu ziemas miegā, piemēram, 1995. gada Jaungada laiku pavadīja publicitātes tūrēs, ieskaitot parādīšanos populārajā Opras Vinfrijas šovā – lai popularizētu dzimtā štata tūrismu. Un tūrisms, par spīti politiskām un ekonomiskām vētrām pasaulē, šajā pilsētiņā plaukst. Vismaz – kamēr tur dzīvo Fils.


Nils Zālmanis

2002.gada 2.februāris

Raksts paņemts no

logo_nr.gif

Murkškis ceļo no Japānas uz Ameriku

Kāda ASV kompānija kuģa kravā no Japānas kopā ar preci saņēma arī mazu pūkainu murkšķi.
Aptuveni septiņus kilogramus smagais radījums izdrāzās no kastes, kura kuģī bija iekrauta Japānas pilsētā Osakā pirms trim nedēļām. Pēc ilgās badošanās (kuģa kravā bija diemžēl murkšķiem neēdamas lietas) murkšķis ar lielu apetīti notiesāja burkānu un padzērās ūdeni. «Es domāju, viņš tagad jūtas daudz labāk,» pārliecināti teica dzīvnieku patversmes darbiniece Mērija Stouta, kurai murkšķis jau bija paguvis iekost rokā.


Vakara Ziņas

1998. gada 20. jūnijs

Raksts paņemts no

logo_vz_1.gif