Mājdzīvnieks nav rotaļlieta

Lielākajai daļai – apmēram 67% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir kāds mājdzīvnieks. To apliecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums. Ja mēs esam nolēmuši kļūt par kāda mājdzīvnieka saimnieku, tad ir jāatceras, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta – tas spēj just un par to ir jārūpējas. Ir jāatceras arī vārdi, kurus Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatā „Mazais princis” teica lapsa Mazajam princim: "Tev vienmēr ir jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis." Tie ir ļoti vērtīgi vārdi, jo, diemžēl, mums visapkārt ir cilvēki, kuri ir spējīgi sāpināt un pārkāpt šo likumu. Tādu cilvēku nav daudz, taču tas nenozīmē, ka to nav. Par to es pārliecinājos pati, kad kādā skaistā rudens rītā izdzirdēju zvanu pie durvīm. Es atvēru durvis un ieraudzīju to, kas izmainīja manus uzskatus uz visiem laikiem. Te viņš stāvēja – puisis ar brūnām acīm un sirsnīgu smaidu. Taču es kaut ko nepamanīju. Es nepamanīju pašu svarīgāko. Šim puisim rokās bija tas, kas arī lika man domāt savādāk. Visu izmainīja mazs kaķēns. Šo mazo un neaizsargāto radījumu izmeta uz ielas. Kāpēc cilvēki tā rīkojas? Pēc šī gadījuma es sapratu, ka pazīstu tikai dažus patiešām sirsnīgus un jaukus cilvēkus.

Viens no šiem cilvēkiem ir mana draudzene Ksenija, kura ir arī savu mājdzīvnieku, kaķi, mīloša saimniece. Meitene uzskata, ka cietsirdīgas attieksmes iemeslam ir psiholoģisks raksturs. Ksenija saka: „Cilvēkam jau no agras bērnības ir jāmāca mīlēt dzīvniekus, jo tie spēj sniegt patiešām daudz pozitīvu emociju. Bērnam ir jāiemāca, ka arī dzīvniekam ir tiesības dzīvot. Jāizskaidro dzīvnieka uzturēšanas nopietnība, jo tā ir patiešām liela atbildība.”

Viņai pievienojas arī zēns, kurš izglāba mazu kaķēnu, paņemdams to no ielas pie sevis mājās, Vadims. Puisis apgalvo, ka nekad nevēlētos būt tikpat bezjūtīgs un cietsirdīgs kā tie cilvēki, kuri jau ir zaudējuši pašu svarīgāko – jūtas. Pret dzīvniekiem ir jāizturas ar mīlestību un jāsniedz tiem savs siltums un smaids.

Ir vēl kāds cilvēks, kuru es personīgi nepazīstu, taču visai Latvijai ir zināms šīs personas vārds. Runa ir par mums visiem labi zināmu un iemīļotu dziedātāju un dziesmu autori – Yanu Kay. Tieši šajā cilvēkā es saskatu tik ļoti daudz pozitīvā un saulainā. Kāds ir viņas viedoklis? Dziedātāja apgalvo: „Manuprāt, cietsirdīga attieksme pret dzīvniekiem ir šausmīga rīcība. Es nekad nebūšu spējīga saprast tos cilvēkus, kuri var nodarīt pāri dzīvniekam, nevarēšu viņiem piedot. Jebkurš dzīvnieks, tāpat, kā cilvēks, ir Dieva radība. Tas ir neaizsargāts, un cilvēks vienmēr būs spēcīgāks. Spēcīgajam ir jāaizsargā vājākie.”

Nemazāk svarīgs ir eksperta viedoklis. Psihologs, Māris Teteris, paskaidro: „Viennozīmīgi pateikt, kāpēc cilvēki bieži vien izturas pret dzīvniekiem nežēlīgi un cietsirdīgi, nevar. Var būt vairāki iemesli šādai rīcībai. Tā var būt iedzimta tieksme uz agresiju un vardarbību vai arī šīs izpausmes cilvēks var iegūt sociālajā vidē, kur viņš dzīvo. Pamatā cietsirdīgai attieksmei ir dziļas saiknes ar cilvēka iepriekšējo dzīves gājumu, sociālās vides faktoru ietekmi, mentālo stāvokli un gūto pieredzi. Parasti, bērns, uzsākot savu dzīvi, nav nežēlīgs, visdrīzāk, mēdz gadīties, ka viņš nodara kādu kaitējumu tikai savas neuzmanības un zināšanu trūkuma dēļ, jo, augot, viņš iepazīst apkārtējo vidi. Šajā posmā vislielāko informāciju par to, ko var un ko nevar darīt, bērns iegūst no saviem vecākiem un tiem cilvēkiem, kuri ir viņam apkārt dotajā brīdī. Ja vide, kurā bērns attīstās, ir degradēta vai tajā valda savādāka attieksme, nekā tas pieņemts sabiedrībā kopumā, tad var attīstīties agresīva attieksme ne tikai pret dzīvniekiem, bet arī pret cilvēkiem. Šādas sakarības ikdienā nav retums.

Mēs esam dzīvniekus pieradinājuši un tos turam dažādiem mērķiem, bet ir arī jāatceras, ka esam pilnībā atbildīgi par to, ko esam pieradinājuši un šāda attieksme ir jāaudzina mūsu bērniem.”

Diemžēl, Latvijā ir pārāk maz tādu gadījumu, kad no ielas tiek paņemts kāds mājdzīvnieks. Pārāk reti kāds ir gatavs izglābt, palīdzēt un mīlēt, sniegt savu siltumu un smaidu. Ja mēs tomēr izvēlamies glābt, palīdzēt un mīlēt, tad mums nedraud bezjūtība un aukstums sirdī, mums nedraud sajaukt dzīvnieku ar rotaļlietu.


Raksta autore: Jekaterina Koļcova

Raksts aizgūts no http://mix.lv/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.