No 6.jūlija līdz 8.jūlijam Alsungā notiks otrais starptautiskais burdona festivāls, aģentūru LETA informēja Kuldīgas rajona kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa.
"Suitu kolorītais raksturs, daudzbalsīgs dziedāšanas veids – burdons, tradīcijas un krāšņie tērpi ir unikāli. Viņi zina savas kultūras vērtību, tādēļ cenšas to kopt un saglabāt," atzīst Reinkopa.
Festivāls notiek reizi divos gados, to ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kuldīgas rajona padomes finansiālu atbalstu rīko etniskās kultūras centrs "Suiti". Festivāla organizēšanai saņemts Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pašvaldības finansējums, piesaistīti arī sponsori.
Festivāla rīkotāji ir pārliecināti, ka starptautiskais burdona festivāls ir forma, kā vēl dzīvu tautas tradīciju, mantotu no paaudzes paaudzē, kā pārmantotu vērtību iedzīvināt mūsdienu lauku kultūrvidē un popularizēt to plašākā sabiedrībā Latvijā un ārpus tās, aicinot festivālā piedalīties ne tikai pašmāju folkloras grupas, pētniekus un praktiķus, bet arī kolēģus no ārzemēm.
6.jūlija vakarā Alsungas pils pagalmā skatītājiem festivālu ieskandēs atklāšanas koncerts – ar dūdu skaņām, garo "ē", iepazīšanos un sadancošanu, būs arī cienāšanās ar speķa pīrāgiem, sklandu raušiem un alu.
Alsungas muzejā notiks seminārs "Tradīciju pārmantojamība", dūdu spēles meistardarbnīca, koncerti Alsungā, Ēdolē, Basos un Jūrkalnē.
Seminārā, ko vadīs Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte, ar pētnieciska un pedagoģiska rakstura prezentācijām par tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantošanas problēmām Latvijā, Balkānos un Gruzijā, uzstāsies pašmāju pētnieki un praktiķi, kā arī viesi no Bulgārijas un Gruzijas.
Dūdu spēles meistardarbnīcā "Tautas mākslas centra" vecākais speciālists folkloras jautājumos Andris Kapusts rosinās suitu jauniešus apgūt dūdu spēli un dūdu darināšanu, tādējādi veicinot šīs muzicēšanas tradīcijas atjaunošanu.
Suiti Latvijā savulaik bijis pēdējais novads, kur dzīva bijusi dūdu spēle. 8.jūlijā skanēs koncerti Gudenieku un Alsungas baznīcā, vakarā festivāla noslēgums Jūrkalnē, Vēverlejas pļavā.
Savu piekrišanu piedalīties izteikušas sešas ārzemju folkloras grupas un 12 grupas no Latvijas.
Pirmais starptautiskais burdona festivāls Alsungā notika 2004.gadā. Nākotnē plānots festivālam iegūt CIOFF statusu (starptautiska tradicionālās kultūras festivālu organizācija pie UNESCO). Tas nozīmētu festivāla starptautisku prestižu un atpazīstamību. Latvijā šāds statuss ir vēl tikai starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica", sacīja Reinkopa.
Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas pirmskristietisma kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā sastopams Baltijā, Balkānos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies nedaudzi novadi, sava veida salas, kurās burdona tradīcijas nekad nav pārtrūkušas. Tādas visvairāk atrodamas Latgalē, Kurzemē saglabātas Bārtā, Nīcā un suitu zemē – Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē.
Normunds Kārkls
2007.gada 13.maijā
Informācijas avots LETA
cilvēka dzīvokli uzskata par alu (savu teritoriju), tāpēc pret svešiem cilvēkiem (ne ģimenes locekļiem) var izturēties agresīvi. Brīvā dabā murkšķi dzīvo alās! Pirmās dienas pēc murkšķa nogādes mājās (jaunajos apstākļos) tie var būt agresīvi pret cilvēkiem un var trakot pa būri. Tāpēc murkšķa jauno mitekli labāk novietot klusā vietā un tā tuvumā uzvesties klusi un bez straujām kustībām.
Būri pakaisa ar koka granulām. Barības un ūdens trauks no metāla. Var vienā būra stūrī ievietot tualeti (var pieradināt iet kārtoties tikai tur). Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).
Dzīves cikls – aktīvais periods murkšķiem ir pavasara un vasaras mēnešos, rudenī un ziemā tas ir neaktīvs, jo guļ ziemas guļā! Aktīvajā periodā murkšķis daudz ēd un uzkrāj taukus ziemai. Tāpēc svarīgi, lai zaļā barības un granulētā barība būtu pietiekamā daudzumā. Ziemas guļai veido speciālas mājiņas. Iekšpusē ir metāla restojums, bet no ārpuses koka plāksnes. 2/3 no mājiņas aizpilda ar sienu. Mājiņas galvenā atvere ir no augšas, bet sānos atstāj nelielas durtiņas. Ziemošanas mājiņas izmēri vienam murkšķim 60 x 60 x 
