Nedaudz arī par Dobeles pili

Dobeles Livonijas ordeņa pils (drupas)

Valsts nozīmes kultūras piemineklis

Livonijas ordeņa pilsdrupas 1335. -1347.

Dobeles pils bija ordeņa komtura pils.

Nostāsti: Nostāsti vēstī, ka zem Dobeles ordeņa pils esot apakšzemes ejas.

Ēkas būvēšanas gads: 1335

Senais nosaukums: Doblen

Dobeles ordeņa pils drupas atrodas 15 m augstajā Dobeles pilskalnā Bērzes upes labajā krastā. Pilskalnā dažādos laikos atradušās divas pilis – seno zemgaļu pils un Livonijas ordeņa pils.

Livonijas ordeņa mūra pils Dobeles pilskalnā celta tieši senās zemgaļu pils vietā no 1335. līdz 1359. gadam. Pils bijusi apdzīvota līdz 1736. gadam, laika gaitā vairākkārt paplašināta un labiekārtota. Pie pilsdrupu A sienas saglabājušies ēkas mūri, kas celta Kurzemes hercogistes laikā. Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas valdīšanas laikā Dobele bija svarīgs militāra atbalsta punkts un nozīmīgs administratīvais centrs. 16. un 17. gs. mijā hercoga ģimene izbūvēja Dobeles pili Rietumeiropas renesanses arhitektūras tradīcijās. Pils tika bagātīgi izrotāta, izveidota vaļēja pagalma arkāde, lietots grezns apmetums.

No pils līdz mūsdienām saglabājies no laukakmeņiem celtais aizsargmūris, kas gan nav savā sākotnējā augstumā. Vēl ir saglabājusies priekšpils siena divu stāvu augstumā ar logu un durvju ailām.

Akmens pils tika celta 1335. g. zemgaļu koka pils vietā. No 1345. – 1359. g. tika veikti vēl pils nostiprināšanas darbi.

Pils tika vairākkārt ieņemta un postīta zviedru – poļu kara laikā – 1621., 1625., 1658., 1659. g. Ziemeļu kara laikā 1701. g. pili vēlreiz ieņem zviedri.

Pils bija apdzīvota līdz 1730. g., pēc tam tā tika pamesta likteņa varā – pilsētiņas iedzīvotāji izmantoja pils akmeņus savu māju celšanai.

20. gs. pirmajā pusē pils pagalms tiek pārvērsts par pilsētnieku atpūtas vietu, pils pagalmā uzceļot estrādi un baznīcas vienā galā izbūvējot skatu platformu.

Pils celšanas darbos piedalījušie ļoti daudz cilvēku, ka pat nav bijis iespējams tos saskaitīt. Pilskungs licis katram strādniekam paņemt vienu pupu no mājām un, no rīta ierodoties darbā, iesviest to speciāli šim nolūkam novietotā lādē. Ja lāde bijusi pilna, tad kungs zinājis, ka visi strādnieki ir ieradušies.

Pilskungs solījis sieku naudas tam, kas būtu ar mieru kļūt par jaunās pils pirmo vārtsargu. Viens gribētājs arī pieteicies. Tam tad arī kungs licis iebērt sieku zelta klēpī un ar visu zeltu iemūrēt pils mūrī.

Pils bruņiniekam bijusi ļoti skaista meita, kurai bija iepaticies kāds zemnieku puisis. Kad bruņinieks to uzzinājis, viņš ieslodzījis meitu pils tornī. Tornis biji ļoti augsts, no tā varējis pārredzēt Ventspils jūrmalu. Tā kā torņa istabiņā pastāvīgi degusi uguns, kuģotāji domājuši, ka tā ir bāka.

Kādu nakti kāds muzikants gājis gar Dobeles pilsdrupām. Te pēkšņi viņam priekšā iznācis melns jaunskungs, kurš lūdzis muzikantu viņam uzspēlē un solījis daudz naudas par to. Muzikants arī piekritis. Melnais jaunskungs paņēmis muzikantu pie rokas un uzvedis uz pils aizsargmūra. Kamēr muzikants spēlējis, tikmēr viņam pilnas kabatas sabirušas ar zeltu. Kad no rīta sāka dziedāt gailis, muzikants vairs nav varējis paspēlēt. Un arī visi pils ļaudis bija pazuduši. Par laimi gar pili gājuši ļaudis, kas palīdzējuši muzikantam nokāpt zemē. Muzikants gājis mājās dziedādams, jo naudas viņam bijis pilnas kabatas.

Adrese: Dobeles pilsdrupas Dobele Dobeles raj.

Tālrunis: 3725386


www.pilis.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.