Kam Latvijā mazākās un kam lielākās
– Vidēji viena vistas ola sver no 63 līdz
– Pasaulē mazāko olu dējēji ir kolibri, taču tās pārtikā nelieto. Pasaulē lielāko putna olu — strausa veikumu — pārtikā gan izmanto.
– No Latvijas putnu mazajām olām ēdamas ir paipalu olas. Latvijas putnu neēdamo olu ziņā rekordisti ir zeltgalvīši — viņi dēj mazākās olas —un paugurknābju gulbji — lielākās.
– Vistas olas lielumā olas ir vairākiem Latvijas putniem, to vidū medņiem, rubeņiem, klijāniem, sudrabkaijām.
Cik daudz spēj izdēt vista
– Dējējvistas rūpnieciskajās olu ražotnēs dzīvo 80 nedēļas jeb 560 dienas un olas sāk dēt pēc 20.nedēļas jeb pēc vairāk nekā četriem mēnešiem. Laukos piemājas saimniecībās vistas dzīvo un dēj krietni ilgāk.
– Jo jaunāka vista, jo vairāk dēj olas. Taču jo vista vecāka — jo lielākas olas tā dēj.
– Viena vista nevar izdēt vairāk par vienu olu dienā. Vistai ir aptuveni 85 procentu dējība, līdz ar to gadā — aptuveni 310— 315 olu.
Kuras labākas – brūnās vai baltās
– ASV un Āzijā iecienītas baltās olas, savukārt Eiropas valstīs priekšroku dod brūnajām.
– Olu krāsa vistām veidojusies ģenētiski. Latvijas ražotāji pārsvarā audzē Lohmann Brown vistas, kuras dēj brūnas olas. Baltu olu dējējas rūpnieciskie ražotāji Latvijā neaudzē.
– Pēc izturības nav būtiskas atšķirības starp brūnajām un baltajām olām. Lieldienu kaujās ar abu krāsu olām var spēkoties vienlīdzīgi.
Kas pasaulē apēd isvairāk
– Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē ap 200 olām gadā (gan olās, gan produktos, kur olas ir sastāvdaļa). Citās Eiropas valstīs vidēji – ap 250.
– Eiropā olu patēriņa ziņā līderi ir Portugāle, Spānija un Itālija. Pasaulē olu ēšanā rekordiste ir Japāna — viens cilvēks gadā apēd 450 olu.
Cik maksā olas
– Vidējā cena par desmit olām pērn Latvijā pārsniedza 60 santīmu un tiek prognozēts, ka tā zemāka vairs nekļūs.
– Jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs olu cena svārstās no 50 līdz 75 santīmiem par olu, vecajās — ap 95 santīmiem.
Dati: A/s
2006.gada 15.aprīlī