Dziedošā suitu Roze

Katrīne Rozālija Brūdere svin 80.gadadienu, kopš suiti Rīgā sākti godāt

Mūzikas akadēmija un Nacionālais teātris 2.novembrī uzzied suitu krāsās — par godu 80.gadadienai, kopš Emilis Melngailis atvedis Alsungas dižo suitu ansambli uz Rīgu publiskam vērtējumam, un desmit gadus vēlākam notikumam, kad notika filmas Dzimtene sauc pirmizrāde, kur atainotas suitu kāzas. Uz svētkiem, protams, ierodas arī Suitu sievas. Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas tagad vecākajai dziedātājai pirms 79 gadiem dots dubultvārds Katrīne Rozālija. Uzvārds viņai Brūdere. Bet vai tad lauku cilvēkiem suitu novada Gudenieku pagastā bijis laiks tik skaisti un svinīgi uzrunāt piecu bērnu ģimenē augošu zemnieka skuķi? Tāpēc uz mūžu iegājies un vēlāk arī ansambļa apritē palicis daudz īsāks un latviskāks vārdiņš Roze.kursite_02_m.jpg

Parole: ē — o

Roze par nogurumu nesūdzas un kopā ar Suitu sievām piedalās ap 60 koncertos gadā. Balss viņai joprojām tik jauneklīga, ka, telefoniski sazinoties, jāpārprasa, vai tikai nav atsaucies kāds no viņas 13 mazbērniem vai astoņiem mazmazbērniem. Tie visi, tāpat kā trīs meitas un dēls, dzīvo no Rozes atsevišķi, daži pat ārzemēs, taču omīti cenšas apraudzīt bieži. Vislielāko prieku gaviļniecei sagādājusi četrgadīgā mazmazmeita Airisa no Liepājas, telefonsarunā klausulē nodziedot suitisko ē — o no vecmāmiņas repertuāra. Tā viņām tāda kā parole.

kursite-01-m_1.jpg"Ja Dievs dos nodzīvot līdz nākamam gadam, varbūt kultūras nams apaļajai jubilejai atvēlēs savas telpas. Visu mūžu taču tajās dziedāts. Te mums kļūst par šauru," vērtē sirmā kundze, cerot ne jau uz ārišķīgu balli, bet uz visu savu mīļo tuvinieku un ansambļa dziedātāju piedalīšanos. "Ko tikai mēs kopā neesam pieredzējušas, pārdzīvojušas, kur izbraukājušās — gan Eiropu, gan Japānu, gan Latviju krustu šķērsu. Par Rīgu nemaz nerunājot, turp mūs vai uz visiem svētkiem aicina, pa televizoru rāda."

Suiti ir katoliska saliņa pārsvarā luterticīgās Kurzemes tagadējo Gudenieku, Alsungas un Jūrkalnes pagastu robežās. Par tādu to XVII gs. pirmajā pusē padarījis novada zemju īpašnieks Johanns Ulrihs fon Šverins, apprecot katoļticīgo poļu muižnieci Barbaru Konarsku. Laikam nav jāšaubās, kam ģimenē un novadā bijusi noteikšana, jo līdz ar Johannu par katoļiem kļuvuši arī visi zemnieki. Šķiet, tādas pārmaiņas nav bijušas pa prātam blakus dzīvojošajiem kuršu pēctečiem "luturiem", un suitiem publiskos pasākumos allaž gadījusies kāda rīvēšanās. Katrīna Rozālija Brūdere atceras: "Senāk mēs necietām, ka mūs sauc par suitiem, uzskatījām to gandrīz par lamuvārdu. Kad mūsu vīri valkāja par bruslaku saukto tautisko apģērbu ar spožām pogām, pārnovadnieki ķircināja — suiti uz rindu, lai var pumpas izskaitīt! Tad gāja vaļā."

Tagad suiti kļuvuši par novada lielāko vērtību un magnētu, kas pievelk tūristus un ieinteresē zinātniekus. Par suitu kultūras un sadzīves tradīcijām, šejienes cilvēkiem ir sarakstītas vairākas grāmatas, publicēti pētījumi, nesen Janīnas Kursītes redakcijā nācis klajā rakstu krājums Suitu identitāte, kurā apkopoti vēsturnieku, valodas un kultūras speciālistu ekspedīcijā pa suitu pagastiem gūtie materiāli. Rozālijai to vēl nav izdevies iegūt, grāmata pensionāram padārga. Viņa par suitu identitāti nav aizdomājusies un šo vārdu ikdienā nelieto, bet savdabības saglabāšanos skaidro daudz vienkāršāk: "Kad es uzvelku tautas tērpu, man mugura pati no sevis iztaisnojas. Spilgto krāsu salikumā un rakstos ir tāds spēks, ka tu vienkārši nevari staigāt nolaistu galvu! Un arī tavi bērni un mazbērni jūt, cenšas līdzināties un piedalīties visā, ko tu dari."

kursite_04_m.jpgPašiem nafta

"Tagad visi — gan dižie Alsungā, gan krētainie Gudeniekos un Basos, gan maģie Jūrkalnē lepojas, ka ir suiti," saka Roze, 2004.gada folkloras balvas īpašniece par mūža ieguldījumu novada kultūras bagātību vairošanā un bagātināšanā. Jūrkalniešus par maģajiem (mazajiem) suitiem dēvē liesās zemītes dēļ, krētaino iesauka radusies, jo Gudeniekiem bijuši stipri, garkrēpaini zirgi māla tīrumu aršanai.

"Mana vislielākā vēlēšanās, ko gribu vēl redzēt piepildāmies, ir suitu novada izveidošana," uz jautājumu par nākotni diezgan negaidīti atbild Rozālija, skaidrojot, ka triju pagastu spēkiem vieglāk būtu celt gan tūrismu, gan saimniekošanu. "Gudeniekos mums kā nevienam Latvijā ir nafta, Jūrkalnē brīnišķīgs stāvkrasts, Alsungā kalni un lejas. Starp šo krāšņumu un bagātību kā kultūras un vēstures dārgakmeņi ir suitu ļaudis. Ko labāku vēl var iedomāties!" par novada neatgriezenisko augšupeju un augošo popularitāti pārliecināta Rozālija.


Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Trops
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2005. gada 2. novembris.
Rubrika: Dienas cilvēks (14. lpp.)

logo_dn.gif

Suiti atkal Rīgā

Tieši pirms 80 gadiem komponists un etnomuzikologs Emilis Melngailis atveda uz Rīgu Alsungas dižsuitu sievas, kas ar savu jestro dziedāšanu iekaroja galvaspilsētas publiku.

721607505_s.jpgSvinot apaļo gadskārtu, tiek pieminēta arī gadu agrāk notikusī Gudenieku un Basu dziedātāju un muzikantu viesošanās Rīgā pēc dzejnieka, pedagoga un folklorista Luda Bērziņa aicinājuma. Viņi uzstājušies Senatnes pētnieku biedrībā Rīgas pilī un citās zālēs. Nacionālajā teātrī pēc J.V.Gētes "Fausta" izrādes viņu priekšnesumus noklausījies arī Rainis. Kā liecina 1924.gada 9.aprīļa ieraksts dienasgrāmatā, suitu košie tērpi mazliet apmulsinājuši dzejnieku: "Es arī aizeju uz suitiem, kas pēc tam dzied līdz desmitiem. Nelatviski sarkani apģērbti, dziesmas pazīstamas." Un vēl viena jubileja: pirms 70 gadiem režisors A.Rusteiķis uzņēma etnogrāfisko mākslas filmu "Dzimtene sauc. Kāzas Alsungā". Par godu visām trim gadskārtām Rīgā atkal skan suitu stāsts.

Studentu saimē

Svētki 2.novembrī tika atklāti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, jo tieši te dižsuiti pirms 80 gadiem snieguši pirmo koncertu. Šogad Alsungas etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas" svin pusgadsimta jubileju. Ar dziesmām un laba vēlējumiem tika atvērts pētniecisko rakstu krājums "Suitu identitāte", ko sakārtojusi LZA akadēmiķe, Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Viņa ir suitu identitātes pētījumu dvēsele un vairāku rakstu autore.

Suitu novada robežās ietilpst Alsunga, Jūrkalne, Gudenieki, Basi, Adze un dažas mazākas apdzīvotās vietas. Te dzīvo dižsuiti, krēpainie jeb krētainie un vēl maģie suiti. Un katriem savas dziesmas, savs etnogrāfiskais ansamblis ar teicējām, saucējām, vilcējām un locītājām.

Suitu tāpatība

Kopš 2002.gada LU Filoloģijas fakultātes pedagogi un studenti, Vēstures un filozofijas fakultātes studenti un Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki un Kultūras akadēmijas pedagogi un studenti vairākās ekspedīcijās apzinājuši suitu novadu un tā ļaudis. Grāmatā apkopoti pētījumi, kas atspoguļo novada vēsturi un cilvēku dzīvesstāstus, reliģisko un nacionālo identitāti.kursite_10_m.jpg

Šī Ziemeļkurzemes novada savdabība sākusi veidoties 17.gadsimtā, kad vietējais grāfs Johans Ulrihs fon Šverins salaulājās ar poļu muižnieci un kopā ar saviem ļaudīm pārgāja katoļticībā. Atrazdamies starp luterticīgajiem un būdami pakļauti gan poļu, gan vācu ietekmei, suiti spītīgi turējās pie saviem tikumiem, glabāja savu senču mantojumu.

Lepni un skarbi

Pēc pašu atzinuma, suiti esot raksturā skarbi, mazliet nelaipni, bet lepni un stūrgalvīgi, gatavi par sevi pastāvēt. To pauž gan viņu skaļās, bravūrīgās balsis dziesmās, gan nepakļaušanās svešām varām. Padomju laikos bijis tāds atgadījums. Kad 1940.gadā notiek "brīvās" vēlēšanas, kāds vīrs, kas raženi darbojies pagastnamā, tieši vēlēšanu dienā tik stipri saslimst, ka nevar pacelt roku un iemest biļetenu urnā, kas atvesta pie gultas. Viņš nevar pat izlasīt vēlēšanu listi – nē, nē, nekādā ziņā! Kolhozu laikos suiti visi kā viens atteikušies parakstīties uz valsts aizņēmumu, gluži pareizi uzskatīdami to par tīro aplaupīšanu. Sēdējuši visu nakti, bet nav parakstījuši. Izvešanu laikā savukārt pēkšņi "pazuduši" deportējamo saraksti.

No bērna kājas

Dižsuitu sievas saka: "Man vajag pretinieka. Ja man nav, kas dzied pretim, man nav ko dziedāt…" Šajā pēcpusdienā pretinieki atradās. Trīs LU Filoloģijas fakultātes studenti vareni turējās, tomēr bez "špikera" neiztika, ko suitu priekšdziedātāja Ilga Leimane tūlīt atklāja: "Tu dziedāji tās dziesmiņas,/ Kas rakstītas papīrē./ Es dziedāju tās dziesmiņas,/ Kas manā gāliņā!". Tā sacensība atkal beidzās suitu labā. Suiti dzied no bērna kājas. Arī šoreiz kopā ar sievām bija ieradies Basu pamatskolas etnogrāfiskais ansamblis. Tieši mazie zēni zināja stāstīt, ka par krēpainiem jeb krētainiem Basu suitus iesaukuši Alsungas dižsuiti. Aiz skaudības, protams, jo Basu suitiem bijuši varenāki zirgi, ar krēpēm līdz zemei.

kursite_08_m.jpgIlga Leimane "Suitu sievās" dzied kopš 1967.gada, kad braukuši uz kultūras un mākslas dekādi Maskavā. Tagad Ilga ir sava ansambļa vadītāja un Jūrkalnes maģo suitu skolotāja. Desmitiem gadu viņa mācījusi dziedāšanu no bērnudārza līdz vidusskolai, tāpēc sadziedāšanās un apdziedāšanās maratonos uz jebkuru izaicinājumu tik zibenīgi var atbildēt ar trāpīgu pretdziedājumu.

Svētki turpinās

Tā paša 2.novembra pēcpusdienā varena sadziedāšanās notika Nacionālajā teātrī, kur suiti bija uzstājušies ne vien tālajos divdesmitajos gados, bet arī krietni jaunākos laikos – 1973.gadā, kad pārpildītā zālē tika rādīts Andreja Miglas veidotais uzvedums "Suitu kāzas".

Ejot pa pēdām suitu pirmajiem ienācieniem galvaspilsētā, 18.novembrī 12.00 priekšpusdienā mazie suiti no Gudeniekiem un krētainie no Basiem uzstāsies Latvijas Nacionālā muzeja telpās Rīgas pilī, bet 15.00 pēcpusdienā kinoteātrī "Rīga" tiks rādīta A.Rusteiķa filma.

Autors: Aina Rozeniece, "LV"
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 11. novembris.
Rubrika: Laika zīmes (8. lpp.)

logo_lv.gif

Fotogrāfijas no www.lu.lv un www.poga.lv


Sieviešu un vīriešu valodas

SIEVIEŠU VALODA

Jā- Nē
Nē = Jā
Varbūt = Nē
Piedod = Tu to nožēlosi
Mums vajag = Man vajag
Tas ir tavs lēmums = Pareizajam lēmumam jābūt skaidram tūlīt
Dari, ko gribi = Vēlāk tu to nožēlosi
Mums jāaprunājas = Es gribu izkratīt sirdi
Protams… uz priekšu = Es negribu, ka tu to dari
Es neesmu apbēdināta = Protams, esmu sarūgtināta, idiot!
Tu esi… tik vīrišķīgs = Tev vajadzētu noskūties, un tu esi sasvīdis
Šovakar tu esi tik uzmanīgs = Vai sekss ir vienīgais, par ko tu spēj domāt?
Esi romantisks, izslēdz gaismu = Man ir ļenganas ciskas
Šī virtuve ir tik neērta = Es gribu jaunu māju
Es gribu jaunus aizkarus = un arī paklājus, mēbeles un tapetes…
Piekar gleznu šeit = Ne jau tur, es domāju te!
Vai tu mani mīli? = Es tev taisos lūgt ko ļoti dārgu
Cik ļoti tu mani mīli? = Es šodien izdarīju ko tādu, kas tev noteikti nepatiks
Es būšu gatava pēc dažām minūtēm = Novelc kurpes un paskaties kādu spēli TV
Vai man ir resns dibens? = Pasaki, ka esmu skaista
Tev ir jāmācās saprasties = Vienkārši piekriti man
Vai tu klausies, ko es saku?! = (Par vēlu, ar tevi ir cauri!)
Vai bērns ieraudājās? = Kāpēc tu nepiecelies un nepanesa viņu uz rokām, kamēr tas aizmieg?
Es nemaz nekliedzu! = jā, es kliedzu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgi

VĪRIEŠU VALODA

Es esmu izsalcis = Es esmu izsalcis
Man nāk miegs = Man nāk miegs
Esmu noguris = Esmu noguris
Vai vēlies aiziet uz filmu? = Kad beidzot mums būs sekss?
Vai varu tevi uzaicināt pusdienās? = Kad beidzot mums būs sekss?
Vai drīkstu tev kādreiz piezvanīt? = Kad beidzot mums būs sekss?
Vai drīkstu lūgt uz deju? = Kad beidzot mums būs sekss?
Cik skaista kleita! = Cik jauks dekoltē!
Tu izskaties nogurusi, ļauj, es pamasēšu tevi = Es vēlos glāstīt tevi
Vai kaut kas nav kārtībā? = Kādu nenozīmīgu, pašizdomātu psiholoģisko pārdzīvojumu tu tagad izciet?
Vai kaut kas nav kārtībā? = Man šķiet, ka sekss šonakt bija vienreizējs
Man ir garlaicīgi = Vai tu gribi seksu? Es tevi mīlu = Mīlēsimies tūlīt!
Es arī tevi mīlu = Nu labi, es to pateicu… Labāk būtu nodarbojušies ar seksu!
Jā, man patīk tavs matu griezums = Man labāk patika iepriekšējais
Jā, man patīk tavs matu griezums = Iztērēti 50 dolāri, un nemaz neizskatās citādi!
Aprunāsimies! = Cenšos atstāt iespaidu, ka esmu ļoti iejūtīgs, lai tu beidzot vēlētos pārgulēt ar mani
Vai nāksi pie manis par sievu? = Vēlos, lai pēc likuma tev nedrīkstētu būt seksa ar citiem vīriešiem

Kā vīrieši un sievietes rīkojas stresa situācijās?

Lai atbrīvotos no saspringuma,
vīrieši lieto alkoholu un iekaro svešas zemes.
Noraizējušās sievietes ēd šokolādi
un iekaro tirdzniecības centrus.

Stresa situācijā sievietes runā nedomājot, bet vīrieši rīkojas nedomājot. Tāpēc cietumos 90 % ir vīriešu, savukārt 90 % no tiem, kuri apmeklē psihoterapeitus, ir sievietes. Kad vīrieši un sievietes ir nonākuši kādās grūtībās, var izveidoties emocionāls mīnu lauks, jo katrs cenšas uzvarēt. Vīrieši nerunā, un sievietes uztraucas par to. Sievietes sāk runāt, un vīrieši to nevar izturēt. Lai palīdzētu vīrietim justies labāk, sieviete cenšas iedrošināt viņu parunāt par problēmu, un tas ir sliktākais, ko viņa var darīt. Vīrietis vēlas, lai sieviete viņu atstāj vienu, vai arī pats aiziet prom. Tā kā arī sieviete jūtas nomākta, viņa vēlas parunāt par savām problēmām, un tas vīrieti nomāc vēl vairāk. Kad viņš cenšas atrisināt problēmu tā, kā prot, viņa jūtas atraidīta un zvana mātei, māsai vai draudzenēm.

Pilnīga noslēgšanas

Viena no jaunākajām atšķirībām, kas atklāta, pētot vīriešu un sieviešu rīcību stresa situācijās, ir pilnīga noslēgšanās.

Ja vīrietis ir ļoti noraizējies vai viņam nepieciešams atrisināt nopietnu problēmu, viņš noteikti nelaidīs nevienu sev klāt. Tās smadzeņu daļas, kas kontrolē emocijas, kļūst neaktīvas, viņš sāk savā nodabā risināt problēmu un ieraujas sevī.

Vīrieša klusēšana sievietei šķiet biedējoša, jo viņa klusē tikai tad, kad ir ļoti sāpināta vai aizvainota. Sieviete iedomājas, ka vīrietim ir tāpat, – ja jau viņš klusē, tātad viņa viņu ir sāpinājusi un viņš viņu vairs nemīl. Sieviete cenšas iedrošināt vīrieti runāt, bet viņš atsakās un nodomā, ka viņa netic viņa prasmei risināt problēmas.

Kad sieviete jūtas sāpināta, viņa noslēdzas, un vīrietis domā, ka viņa vēlas pabūt viena, tāpēc dodas uz krogu ar draugiem vai nolemj iztīrīt mašīnas karburatoru. Ja vīrietis pilnībā noslēdzas, netraucējiet viņu, viss būs labi. Ja tā rīkojas sieviete, tuvojas briesmas un ir īstais laiks uzsākt nopietnu sarunu.