Suiti, tāpat kā viņiem kaimiņos esošā kuršu ķoniņu novada ļaudis, ir viens no spilgtākajiem veidojumiem Latvijas reģionālās vēstures kartē. Te līdz pat mūsdienām sadzīvo poļu katoliskās tradīcijas un pirmskristietiskais kurzemnieku mantojums. Poliskais te izpaužas tautisko apģērbu spilgtajās krāsās, dažādos sadzīves ieradumos, nebūt nekonfliktējot ar tautas tradīcijās smeltajiem ornamentiem, saulītes zīmēm namu pakšos, lietuvēna krustiem, īpatnajiem ēdienu un apģērbu nosaukumiem. Un, protams, ar stiepto burdona dziedājumu, kuram līdzīgu retumis var saklausīt vēl tikai Latgalē.
Kā kultūras un etnogrāfiska realitāte jau kopš XVII gadsimta sākuma, kad muižkungs Ulrihs fon Šverins luteriskajā Kurzemes rietumu daļā savus ļaudis pievērsa katoļticībai, pastāvošais Suitu novads tagad varētu noformēties arī administratīvi.
Suitu apdzīvoto Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastu padomes
Pēc tikšanās M.Kučinskis Dienai optimistiski pieļāva, ka Suitu novads varētu izveidoties pat tuvākā gada laikā, visnotaļ pozitīvi vērtējot Alsungā vērotās treju pagastu ļaužu saticības izpausmes. "Suitu novada veidošanā pārklājas Ventspils un Kuldīgas rajonu robežas, un tas rada papildu problēmas. Bet tās nav neatrisināmas," uzskatīja ministrs, atzīstot suitus par pietiekami unikālu parādību, lai pacenstos novērst kavēkļus, kas kavē viņu apvienošanos.
Suiti ir un būs
"Mēs esam par Suitu novada veidošanu kaut kad nākotnē, paturot tiesības termiņu nosaukt vēlāk. Svarīgs būs iedzīvotāju viedoklis, stipri domāsim par ekonomisko izdevīgumu," saka Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende.
Par procesa nesasteigšanu ir arī Alsungas kultūras nama direktore Gunta Matēviča. "Kopīgu pasākumu rīkošana suitiem ir sena tradīcija. Būs novads vai nebūs, tā turpināsies," cieši pārliecināta ir kultūras darbiniece, piemēram minot krāšņos kopīgos autobraucienus apkārt suitu zemi, pagastus vienojošo burdona festivālu, folkloras nometnes bērniem un etnogrāfisko ansambļu koncertus, teātra spēlēšanu un draudzīgos baznīcas svētku apmeklējumus.
"Iespējams, ka novads kultūrai varēs atvēlēt vairāk līdzekļu, bet tā var arī nenotikt," piesardzīga ir G.Matēviča. D.Bērende pieļauj, ka vienotā teritorijā sekmīgāka būtu gan ražošanas, gan pakalpojumu un tūrisma nozares attīstība, jo viesiem varētu izrādīt ne vien Jūrkalnes stāvkrastu, senās baznīcas, muzejus un dabas liegumus, bet nākotnē varbūt arī Gudenieku naftas torņus.
Līdz pēdējam negaidīt.
Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Dadzis Suitu novada tapšanu pieļauj "kā nākotnē iespējamu," jo vispirms jāraugās, vai jaunveidojumā cilvēkiem dzīvot būs ērtāk un labāk, nekā pirms tam. "Jātiek skaidrībā, kā, mainoties rajonu robežām, būs ar telefona sakariem, adresēm, kura rajona valsts iestādes mūs turpmāk apkalpo, un daudz kas cits," tīri praktiskā ievirzē uz to raugās M.Dadzis.
Viņš pauda bažas, vai valdība turēs vārdu un apvienošanās gadījumā katram pagastam piešķirs piedāvātos simts tūkstošus latu. "Ja valsts politika būs neprognozējama, tas mūs novada ātrai veidošanai noteikti nerosinās," atzina priekšsēdētājs, pieļaujot, ka pārdomu laiks varētu ievilkties pat līdz valdības noteiktajam brīvprātīgās apvienošanās beigu termiņam 2008.gadā.
Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības Eglāji īpašniece Ina Kapteine Suitu novada nākotni no personīgā viedokļa vērtē pozitīvi, saredzot iespēju tādā gadījumā labāk sakārtot gan izglītības, gan medicīnas un satiksmes jautājumus. Viņai nebija iebildumu, ka par novada centru kļūtu Alsunga, jo uz turieni jau tagad dodas gan skolēni, gan tie, kam vajadzīga nopietnāka mediķu palīdzība. Eglāji ir arī viesu māja, un Ina vērtē, ka ar novada izveidošanos suiti savu vēsturisko un kultūras savdabību varēs izkopt un ciemiņiem izrādīt vēl labāk nekā tagad.
Alsungas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks noskaņots ar apvienošanos "līdz pēdējam negaidīt, bet arī nesteigties", vispirms noskaidrojot, vai jaunajā situācijā nepasliktināsies cilvēku dzīves kvalitāte, nevairosies bezdarbs. Viņaprāt, īpaši rūpīgi jāapsver situācija ar skolām un skolotājiem, lai nevairotu spriedzi vecākos un pedagogos.
Nenokaut mazās iniciatīvas.
Suitu etniskās kultūras centra, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas un Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Ilga Leimane novada priekšrocību saskata iespējā veidot vienotu suitu kultūras politiku, tajā pašā laikā kā lielu vērtību saglabājot katra pagasta līdzšinējo savdabību. "Ceru, ka novada priekšniekiem pietiks prāta atturēties no centralizācijas, kas nokauj mazās iniciatīvas," optimistiska ir I.Leimane. Viņas dēls, uzņēmējs Pauls Leimanis uzskata, ka Alsunga vēsturiski ir veidojusies kā suitu novada centrs un tai šī misija jāturpina arī pagastiem apvienojoties: "Nedomāju, ka kaimiņiem pret to būs iebildumi vai greizsirdība, jo stiprs centrs nāks par labu visiem, tanī skaitā biznesa attīstībai".
Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Trops
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2006. gada 4. februāris.
Rubrika: Latvijas ziņas (6. lpp.)
