Katrīne Rozālija Brūdere svin 80.gadadienu, kopš suiti Rīgā sākti godāt
Mūzikas akadēmija un Nacionālais teātris 2.novembrī uzzied suitu krāsās — par godu 80.gadadienai, kopš Emilis Melngailis atvedis Alsungas dižo suitu ansambli uz Rīgu publiskam vērtējumam, un desmit gadus vēlākam notikumam, kad notika filmas Dzimtene sauc pirmizrāde, kur atainotas suitu kāzas. Uz svētkiem, protams, ierodas arī Suitu sievas. Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas tagad vecākajai dziedātājai pirms 79 gadiem dots dubultvārds Katrīne Rozālija. Uzvārds viņai Brūdere. Bet vai tad lauku cilvēkiem suitu novada Gudenieku pagastā bijis laiks tik skaisti un svinīgi uzrunāt piecu bērnu ģimenē augošu zemnieka skuķi? Tāpēc uz mūžu iegājies un vēlāk arī ansambļa apritē palicis daudz īsāks un latviskāks vārdiņš Roze.
Parole: ē — o
Roze par nogurumu nesūdzas un kopā ar Suitu sievām piedalās ap 60 koncertos gadā. Balss viņai joprojām tik jauneklīga, ka, telefoniski sazinoties, jāpārprasa, vai tikai nav atsaucies kāds no viņas 13 mazbērniem vai astoņiem mazmazbērniem. Tie visi, tāpat kā trīs meitas un dēls, dzīvo no Rozes atsevišķi, daži pat ārzemēs, taču omīti cenšas apraudzīt bieži. Vislielāko prieku gaviļniecei sagādājusi četrgadīgā mazmazmeita Airisa no Liepājas, telefonsarunā klausulē nodziedot suitisko ē — o no vecmāmiņas repertuāra. Tā viņām tāda kā parole.
"Ja Dievs dos nodzīvot līdz nākamam gadam, varbūt kultūras nams apaļajai jubilejai atvēlēs savas telpas. Visu mūžu taču tajās dziedāts. Te mums kļūst par šauru," vērtē sirmā kundze, cerot ne jau uz ārišķīgu balli, bet uz visu savu mīļo tuvinieku un ansambļa dziedātāju piedalīšanos. "Ko tikai mēs kopā neesam pieredzējušas, pārdzīvojušas, kur izbraukājušās — gan Eiropu, gan Japānu, gan Latviju krustu šķērsu. Par Rīgu nemaz nerunājot, turp mūs vai uz visiem svētkiem aicina, pa televizoru rāda."
Tagad suiti kļuvuši par novada lielāko vērtību un magnētu, kas pievelk tūristus un ieinteresē zinātniekus. Par suitu kultūras un sadzīves tradīcijām, šejienes cilvēkiem ir sarakstītas vairākas grāmatas, publicēti pētījumi, nesen Janīnas Kursītes redakcijā nācis klajā rakstu krājums Suitu identitāte, kurā apkopoti vēsturnieku, valodas un kultūras speciālistu ekspedīcijā pa suitu pagastiem gūtie materiāli. Rozālijai to vēl nav izdevies iegūt, grāmata pensionāram padārga. Viņa par suitu identitāti nav aizdomājusies un šo vārdu ikdienā nelieto, bet savdabības saglabāšanos skaidro daudz vienkāršāk: "Kad es uzvelku tautas tērpu, man mugura pati no sevis iztaisnojas. Spilgto krāsu salikumā un rakstos ir tāds spēks, ka tu vienkārši nevari staigāt nolaistu galvu! Un arī tavi bērni un mazbērni jūt, cenšas līdzināties un piedalīties visā, ko tu dari."
Pašiem nafta
"Tagad visi — gan dižie Alsungā, gan krētainie Gudeniekos un Basos, gan maģie Jūrkalnē lepojas, ka ir suiti," saka Roze, 2004.gada folkloras balvas īpašniece par mūža ieguldījumu novada kultūras bagātību vairošanā un bagātināšanā. Jūrkalniešus par maģajiem (mazajiem) suitiem dēvē liesās zemītes dēļ, krētaino iesauka radusies, jo Gudeniekiem bijuši stipri, garkrēpaini zirgi māla tīrumu aršanai.
"Mana vislielākā vēlēšanās, ko gribu vēl redzēt piepildāmies, ir suitu novada izveidošana," uz jautājumu par nākotni diezgan negaidīti atbild Rozālija, skaidrojot, ka triju pagastu spēkiem vieglāk būtu celt gan tūrismu, gan saimniekošanu. "Gudeniekos mums kā nevienam Latvijā ir nafta, Jūrkalnē brīnišķīgs stāvkrasts, Alsungā kalni un lejas. Starp šo krāšņumu un bagātību kā kultūras un vēstures dārgakmeņi ir suitu ļaudis. Ko labāku vēl var iedomāties!" par novada neatgriezenisko augšupeju un augošo popularitāti pārliecināta Rozālija.
Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Trops
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2005. gada 2. novembris.
Rubrika: Dienas cilvēks (14. lpp.)
