Heisā Māra Tetera mājas lapā!
Nu ko, dārgie, maģistrs rokā – izlaižamies!!!
Gribēju tikai pateikt Jums PALDIES par sadarbību!!
Un vēl – pieņemu, ka uz atvadām esmu uzstādījis savdabīgu LU rekordu, proti darba recenziju saņēmu iepriekšējā vakarā pirms aizstāvēšanas pulksten 23.17 (liecinieki – J.P. un LU apsardze), jo vienam kungam lāgā nebija laika to uzraxtīt!! Vārdu sakot jautājumus sev uzdevu es pats, jo pasniedzējs bija sevi izsmēlis:))) Ja kāds var šito pārsist, ziņojiet Krītiņa ziņu lentei!!
Tiekamies kaut kad maijā!!
Dobeles Livonijas ordeņa pils (drupas)
Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Livonijas ordeņa pilsdrupas 1335. -1347.
Dobeles pils bija ordeņa komtura pils.
Nostāsti: Nostāsti vēstī, ka zem Dobeles ordeņa pils esot apakšzemes ejas.
Ēkas būvēšanas gads: 1335
Senais nosaukums: Doblen
Dobeles ordeņa pils drupas atrodas
Livonijas ordeņa mūra pils Dobeles pilskalnā celta tieši senās zemgaļu pils vietā no 1335. līdz 1359. gadam. Pils bijusi apdzīvota līdz 1736. gadam, laika gaitā vairākkārt paplašināta un labiekārtota. Pie pilsdrupu A sienas saglabājušies ēkas mūri, kas celta Kurzemes hercogistes laikā. Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas valdīšanas laikā Dobele bija svarīgs militāra atbalsta punkts un nozīmīgs administratīvais centrs. 16. un 17. gs. mijā hercoga ģimene izbūvēja Dobeles pili Rietumeiropas renesanses arhitektūras tradīcijās. Pils tika bagātīgi izrotāta, izveidota vaļēja pagalma arkāde, lietots grezns apmetums.
No pils līdz mūsdienām saglabājies no laukakmeņiem celtais aizsargmūris, kas gan nav savā sākotnējā augstumā. Vēl ir saglabājusies priekšpils siena divu stāvu augstumā ar logu un durvju ailām.
Akmens pils tika celta
Pils tika vairākkārt ieņemta un postīta zviedru – poļu kara laikā – 1621., 1625., 1658.,
Pils bija apdzīvota līdz
20. gs. pirmajā pusē pils pagalms tiek pārvērsts par pilsētnieku atpūtas vietu, pils pagalmā uzceļot estrādi un baznīcas vienā galā izbūvējot skatu platformu.
Pils celšanas darbos piedalījušie ļoti daudz cilvēku, ka pat nav bijis iespējams tos saskaitīt. Pilskungs licis katram strādniekam paņemt vienu pupu no mājām un, no rīta ierodoties darbā, iesviest to speciāli šim nolūkam novietotā lādē. Ja lāde bijusi pilna, tad kungs zinājis, ka visi strādnieki ir ieradušies.
Pilskungs solījis sieku naudas tam, kas būtu ar mieru kļūt par jaunās pils pirmo vārtsargu. Viens gribētājs arī pieteicies. Tam tad arī kungs licis iebērt sieku zelta klēpī un ar visu zeltu iemūrēt pils mūrī.
Pils bruņiniekam bijusi ļoti skaista meita, kurai bija iepaticies kāds zemnieku puisis. Kad bruņinieks to uzzinājis, viņš ieslodzījis meitu pils tornī. Tornis biji ļoti augsts, no tā varējis pārredzēt Ventspils jūrmalu. Tā kā torņa istabiņā pastāvīgi degusi uguns, kuģotāji domājuši, ka tā ir bāka.
Kādu nakti kāds muzikants gājis gar Dobeles pilsdrupām. Te pēkšņi viņam priekšā iznācis melns jaunskungs, kurš lūdzis muzikantu viņam uzspēlē un solījis daudz naudas par to. Muzikants arī piekritis. Melnais jaunskungs paņēmis muzikantu pie rokas un uzvedis uz pils aizsargmūra. Kamēr muzikants spēlējis, tikmēr viņam pilnas kabatas sabirušas ar zeltu. Kad no rīta sāka dziedāt gailis, muzikants vairs nav varējis paspēlēt. Un arī visi pils ļaudis bija pazuduši. Par laimi gar pili gājuši ļaudis, kas palīdzējuši muzikantam nokāpt zemē. Muzikants gājis mājās dziedādams, jo naudas viņam bijis pilnas kabatas.
Adrese: Dobeles pilsdrupas Dobele Dobeles raj.
Tālrunis: 3725386
Lai nedaudz apgaismotu tos, kuriem vēl nakts krēslu nomaina rīta saules spilgtā gaisma, pastāstīšu ko tad varēsim redzēt tajā Dobelē…
Pētera Upīša piemiņas muzejs piedāvā:
– Iepazīt spēcīgu personību, vienu no Latvijas izcilākajiem dārzkopjiem – selekcionāriem Pēteri Upīti.
– Iepazīt vidi, kas spējusi rosināt dižo dārzkopi, kas kļuva par iedvesmojošu mākslas un kultūras centru.
– Iepazīties ar augļkopības vēsturi Latvijā un nesenās pagātnes realitāti, kā arī ar augļkopību mūsdienās – modernu, konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari.
– Izjust ceriņlaika burvību Dobelē, kur atrodas lielākais ceriņu stādījums Latvijā (174 šķirnes un hibrīdi), kā arī viena no plašākajām kolekcijām ceriņu pasaulē.
– Apmeklēt dārzu, kad "zem Dobeles zilajām debesīm" aprikozes rotājas rozā ziedu mākoņos, kad saulē vaigus spīdina saldie ķirši, kad ražu briedina plūmes, bumbieres, ābeles, vīnogas…
“Skaitliski nelielā latviešu tauta devusi cilvēcei daudz dižu garu. Manuprāt, arī Pētera Upīša vārdam starp tiem ir vieta.” Ar šādiem vārdiem ievērojamā dārzkopja – selekcionāra, lauksaimniecības zinātņu kandidāta mūža veikumu raksturo akadēmiķis Aleksandrs Ņikonovs.
Pēteris Upītis ir dzimis 1896.gada 19.maijā Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā. Interese par dārzkopību radās jau bērnībā, kļūstot par mūža lielo mīlestību. Līdz 1913.gadam P.Upītis mācās Priekuļu lauksaimniecības skolā, turpmāk izglītība tiek apgūta pašmācības ceļā. Jaunais Latvijas dārzkopis apceļo lielākos augļkopības centrus Eiropā. Visa darba mūža garumā notiek intensīva sarakste, informācijas un sēklas materiāla apmaiņa ar dārzkopjiem dažādās pasaules valstīs.
Pēc skolas beigšanas vecāku saimniecībā “Jaun – Rūsiņi” tiek iestādīts 1,6 ha liels pomoloģiskais dārzs, ierīkota laboratorija, kur izdarīt augsnes analīzes, izvērtēt augļus pēc to bioķīmiskā sastāva. Veiksmīgi uzsākto darbību pārtrauc Otrais Pasaules karš, kad
“… izdzina visus – kur kur,
pļavā, re, tulpes vēl aug.”
I.Ziedonis
1945.gada rudenī Pēteris Upītis sāk strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, apzinot un pētot augļaugu tautas selekcijas šķirnes. Ar savu divriteni viņš apceļojis vai visu Latviju, vācot un aprakstot interesantākos sēklaudžus.
Dārzniekam sevis realizēšanai ir vajadzīgs dārzs. Tas tiek atrasts Dobelē, kur līdz 1941.gada 14.jūnijam “Lauciņos” darbojusies brāļu Vārnu kokaudzētava. Uz tās bāzes 1945.gadā tiek izveidota izmēģinājumu saimniecība. Kopš 1957.gada Pēteris Upītis Dobeles smagajā, auglīgajā zemē sāk veidot savus dārzus. Meistars strādā ar 24 kultūru selekciju un introdukciju: ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, aprikozēm, valriekstiem, lazdām, īstajām cidonijām, avenēm, zemenēm u.c. Īpaši veiksmīga bijusi ceriņu selekcija. Latvijā un tālu aiz mūsu zemes robežām cilvēkus priecē ‘Māte Ede Upītis’, ‘Liega’, ‘Gaiziņkalns’, ‘Esības Prieks’ un daudzas citas šķirnes, jo Pēteris Upītis sapņoja pārvērst Latviju par ceriņu lielvalsti. Selekcionāra piemiņai dārzos zied un smaržo arī liliju šķirnes ‘Brūnupīte’, ‘Dzintarlāse’.
Dārzkopja mērķis bija izaudzēt Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu šķirnes ar augstas kvalitātes augļiem. No plašā selekcijas materiāla klāsta izdalītas ābeļu šķirnes ‘Ausma’, ‘Dobeliete’, ‘Ilga’, ‘Magone’, ‘Steiga’, ‘Velte’, ‘Ventspiliete’, bumbieru šķirnes ‘Jumurda’, ‘Paulīna’, ķiršu šķirnes ‘Aija’, ‘Indra’, ‘Jānis’, aprikozes ‘Daiga’, ‘Lāsma’, ‘Velta’, ‘Dzintars’, ‘Rītausma’, plūmes ‘Minjona’, ‘Zemgale’, ‘Ziedture’, hibrīdplūmes ‘Agrā Dzeltenā’, ‘Inese’, avenes ‘Ivars’, zemenes ‘Jūnija Smaids’.
Ievērojamais dārznieks sirdī bija mākslinieks, interesējās par fotografēšanu, dzeju, mūziku. Dobele kļuva par savdabīgu kultūras centru. Interesantas bija dižā dārznieka un varas sarežģītās attiecības.
P.Upīša dzīves gājums aprāvās 1976.gada 4.aprīlī.
Jau daudzus pavasarus dārzs Dobelē saplaukst bez sava kādreizējā saimnieka. Iestādes nosaukums ir mainījies, bet Latvijā tas pazīstams kā “Upīša dārzs”. Vislabākā piemiņa Pētera Upīša mūžam ir tas, ka viņa iesāktais darbs turpinās.
Šobrīd varu no savas puses piedāvāt Natāliju Petruhinu(skatīt iekš draugiem.lv kā viņa foče). Viņa prasa 30 Ls par to, ka smuki safočētu oficiālo pasākumu un pēc tam man nodto CD ar bildēm, tad tālāk katrs dabūtu tās bildes, kuras patīk elektroniskā veiā. a tasder, tad dodiet man ziņu, ka piekrītat, vācam naudiņu – 30 Ls un fočējamies uz nebēdu.
Ja Tev ir nepieciešami pierādījumi tam, ka cilvēce izmirs dēļ sava stulbuma – palasi šos uzrakstus, kuri ir citēti no dažādu preču lietošanas pamācībām:
Uz segas (ražota Taivānā)
NELIETOT KĀ PATVĒRUMU NO VIESUĻVĒTRAS
Uz spoguļa, kurš piestiprināts pie velosipēdista ķiveres (ASV)
ATCERIES, OBJEKTI KURI REDZAMI SPOGULĪ PATIESĪBĀ IR AIZ MUGURAS
Uz piena pudeles vāciņa
PĒC ATVĒRŠANAS NEGRIEST AR DIBENU UZ AUGŠU
Dažās valstīs uz Koka-Kolas pudelēm
ATVERIET AR OTRU ROKU
Uz fēna, kurš ražots firmā Sears
NELIETOT MIEGĀ
Uz ziepēm
INSTRUKCIJA – LIETOJIET KĀ PARASTAS ZIEPES
Uz deserta Tiramisu iepakojuma, veikalā BILLA
(uzraksts uz iepakojuma dibena)
NEAPGRIEZT AR DIBENU UZ AUGŠU
Uz pudiņa Marks & Spencer
PĒC UZSILDĪŠANAS PRODUKTS IR KARSTS
Uz ķīniešu dekoratīvajām virtenēm
IZMANTOŠANAI TIKAI TELPĀS VAI ĀRPUS TĀM
Uz firmas Saintbury’s ražota, arahisa iepakojuma
UZMANĪBU – PRODUKTS SATUR RIEKSTUS
Uz American Airlines riekstiņu iepakojuma
INSTRUKCIJA – ATVERIET IEPAKOJUMU, APĒDIET RIEKSTUS
Uz Zviedrijā ražota elektriskā motorzāģa
NEMĒĢINIET APTURĒT MOTORZĀĢI AR ROKĀM VAI GENITĀLIJĀM
(interesanti, pamatojoties uz kādu telefona zvanu, firma bija spiesta
iekļaut šādu teikumu lietošanas pamācībā?)
Uz bērnu Supermena kostīma
PAT AR ŠITO KOSTĪMU TU NEVARĒSI LIDOT
Viesnīcā uz peldcepurītes
TIKAI VIENAI GALVAI
Uz firmas Rowenta gludekļa iepakojuma
NEGLUDINIET DRĒBES UZ ĶERMEŅA
Uz bērniem domāta sīrupa pret klepu
PĒC LIETOŠANAS NEVADĪT AUTOMAŠĪNU UN DARBAGALDUS
Uz firmas Nytol miegazāļu iepakojuma
BRĪDINĀJUMS – VARIET SAJUST MIEGAINĪBU!
Tad nu taa miiliishi!:) Skiet, ka pamazaam tuvojamies finisham!Un taa visa sakaraa visi, kas tiek un veelaas, ir aicinaati 16.05 plxt 18 "Labajaa Krastaa" ( vasariigi aliigais daarzins pie Anglikaanu Bazniicas) uz apspriedi neoficiaalaa gaisotnee par mantijaam, izlaidumu, kopiigaam aktivitaateem! 🙂
Valpurģu nakts (Walpurgisnacht) – vācu raganu folklorā – vislielākie pagānu auglības svētki un viens no galvenajiem raganu sabatiem. Valpurgu nakts ir tas pats, kas Beltains jeb maija vakars, un to s vin 30. aprīļa naktī par godu plaukstošajam pavasarim. Valpurģu nakts asociējas ar Svēto Valpurģi, Vimburnas klostera mūķeni Anglijā, – viņa 748. gadā devusies uz Vāciju ar nodomu dibināt tur klosteri. Viņa mirusi 777. gada 25. februāri Haidenheimā. Viņa bija ārkārtīgi populāra, un strauji izveidojās viņai veltīti kulti. Romas katoļu martiroloģijā viņas svētku diena ir 1. maijs.
Viduslaikos uzskatīja, ka Valpurģu naktī raganas dzīro visā Vācijā, Nīderlandē un Skandināvijā. Raganas sēdās uz slotām un lidoja uz kalnu galotnēm, kur nodevās nevaldāmām dzīrēm un dejošanai un kopojās ar dēmoniem un velnu. Montegju Samerss darbā The History of Witchcraft and Demonology (1926) sacījis: «Zemnieki ticēja, ka Somijā nebija tādas kalna virsotnes, kur aprīļa pēdējās dienas pusnaktī nepulcētos dēmoni un burvji.»
Vācijā Brokena kalns Harca kalnu masīvā bija visievērojamākā vieta, kur norisinājās raganu sabati. Harca kalni atrodas mežonīgā apvidū Ziemeļvācijā -izslavēto raganu saietiem piemērotā vietā. Ticība sabatiem bija tik izplatīta, ka 18. gadsimtā zīmētās Harca kartēs gandrīz vienmēr bija attēlotas raganas uz slotaskātiem dodamies vienā virzienā – uz Brokenu.
Svētā Valpurģe bijusi maiga sieviete, kuras dzīve bijusi svētuma apdvesta. Tomēr svētki, kas nes viņas vārdu, tāpat kā citi raganu svinēti sabati, saistījās ar velnišķīgām izdarībām.
Mūsdienu Pagāni un Raganas atzīmē šos svētkus ar tradicionālo dejošanu, rituāliem un dzīrošanu, bet nevienam no šiem pasākumiem nav nekāda sakara ar velnu.
Autors: Rozmarija Ellena Gailija "Raganu & Burvju mākslas enciklopēdija"
Runājot par cilvēka vajadzību pēc vienatnes, bieži tiek pārprasts un jautāts par vientulību. Vientulība un vienatne nav viens un tas pats jēdziens. Psihoterapeits Dž.Hilmens to raksturo šādi: „Kad vientulības sajūtu apskata no arhetipiskā viedokļa, izrādās, ka vientulība ir nepieciešama. Mēs varam akceptēt šīs sajūtas dīvaino autonomiju un pārtraukt identificēt vientulību ar norobežošanos no cilvēkiem.” [7., 65]
Iepazīstoties ar dažādu autoru teorētiskiem un praktiskiem pētījumiem par vientulību, neatkarīgi no psiholoģijas virziena, kuru konkrētais zinātnieks pārstāv, nākas secināt, ka vientulība tiek traktēta kā subjektīvs un galēji individuāls pārdzīvojums, un tikai dažas psiholoģijas skolas (kognitīvā, psihodinamiskā) šķir vientulību no vienatnes.
L.Binsvangers vientulību definē kā kompleksu un intensīvu pārdzīvojumu, kurā notiek specifiska sevis apzināšanās un atklājas attiecību pārrāvums, kas attiecas gan uz savstarpējām, reālajām attiecībām, gan uz attiecībām cilvēka iekšējā pasaulē.[31] K.Rodžerss aplūko vientulības pārdzīvojumu no diviem aspektiem:
1) vientulība kā nošķirtība – cilvēkus šķir viņu unikalitāte, runājot K.Rodžersa vārdiem: ”Tu nekad neuzzināsi, kas esmu es, bet es nekad neuzzināšu, kas esi tu”;
2) vientulība kā patiesu, pilnvērtīgu attiecību trūkums starp cilvēkiem.[25., 278]
Pirmais aspekts runā par eksistenciālās vientulības pārdzīvojumu, otrais – par savstarpējo attiecību dziļumu un patiesumu starp diviem subjektiem. Šo attiecību sākums meklējams agrīnajās mātes un bērna attiecībās. [19., 295]
Savukārt dažādas psiholoģijas un skaidrojošās vārdnīcas jēdzienam vientulība dod šādu skaidrojumu:
„saturīgo sociālo kontaktu trūkums, kas paredz:
1) neapmierinošu emocionālo kontaktu ar apkārtējiem cilvēkiem;
2) neapmierinošu informācijas apmaiņu ar apkārtējiem cilvēkiem;
3) nespēju sazināties ar cilvēkiem, ar kuriem gribas sazināties.” [13.,153]
K.Rodžers savas teorijas ietvaros vientulību skaidro, ka vientulība ir psiholoģiskās aizsardzības trūkums un pārliecība, ka visi cilvēki atraidīs. [25., 278] Savukārt Latviešu valodas vārdnīca jēdzienus vienatne un vientulība skaidro šādi:
Vienatne – stāvoklis, kad (kāds) ir viens. Palikt vienatnē ar savām domām. [9., 855]
Vientulība – savrupība, nošķirtība. [9., 858]
Skaidrojošā literatūrā nepastāv lielas nošķirtības starp šiem diviem jēdzieniem, pārsvarā tie tiek lietoti kā sinonīmi ar vienu jēgu, bet apskatot šos jēdzienus no psiholoģiskā aspekta, tiem ir diametrāli pretējas nozīmes, jo būt vienam nozīmē būt bez citu cilvēku sabiedrības, bet justies vientuļam – nozīmē būt nelaimīgam tādēļ, ka trūkst citu cilvēku sabiedrība, dažkārt vienatne ir prieks, kas jābauda, un ne vienmēr tā ir biedēklis, no kura visiem spēkiem jābēg. Vienatnē cilvēks izdzīvo sevi, t.i., sakārto savas domas, iztēli, izvērtē savu rīcību, veic analītisko darbu par savu patību, attīsta to. Vienatne cilvēkam, kā sociālai būtnei, ir tikpat nepieciešama personības izaugsmē, kā ikdienas kontakti un informācija.
Apskatot vārdnīcās sniegtos skaidrojumus par vienatni, termins vienatnes norma netiek formulēts viennozīmīgi, taču vairāki autori, par šo jēdzienu ir devuši savus skaidrojumus un tam tiek doti vairāki nosaukumi. Zviedru psihologs Larss H. Gustavsons, grāmatā „Bērnu tētis” [6., 91], aprakstot bērnu attīstību un skaidrojot šādu vienatnes normas nozīmi bērna dzīvē, dod savu šī termina skaidrojumu un sauc to par „starptelpu”. Gustavsons raksta, ka starptelpa ir vide, kas atrodas starp ārējo un iekšējo īstenību. Ārējā īstenība ir apkārtne, kurā dzīvojam – vecāki un bērni, radi un draugi, darbs un brīvais laiks, prieki un lietas, par ko uztraucamies. Ārējā īstenība ir vienmēr klātesoša, uzmācas, piespiež mūs izteikt savu attieksmi un darboties.
Iekšējā īstenība ir tā, kas šajā acumirklī veido mūsu „es” – visa tā, kas mūsos bijis jau sākumā, un vēlāk klātpieliktā – sintēze. Mūsu „es” pastāvīgi attīstās un nekad nebūs pilnīgs. Mēs pastāvīgi vēlamies, lai mūs pieņem tādus, kādi esam, vienlaicīgi pašiem īsti nezinot, kādi mēs esam. Lai aprakstītu paša vai kāda cita iekšējo īstenību, laikam vairāk ir jārunā par pareizā ceļa atrašanu nekā stāvokli.
Starptelpa atrodas vidū. Tā ir sfēra, kurā tiecamies atpakaļ, lai apstrādātu iespaidus, kas gūti ārējā īstenībā, pirms tos novietojam iekšējā plauktiņā. Vai, runājot datoru valodā, – failā. [6., 91]
Citiem vārdiem runājot, tas ir laiks, ko cilvēks velta savām vajadzībām – sev, pārdomājot gūtos iespaidus un apstrādājot iegūto informāciju. Un nav svarīgi, ko tieši katrs šajā laikā dara, kā to pavada – tas ir katra cilvēka personīgais laiks, viņa vienatnes norma.
Vienatne ir nepieciešams iekšējā dialoga un domas rašanās priekšnosacījums. Vienatnē cilvēks piedzimst pats sev un cilvēcībai. [34]
Cilvēka iekšējā pasaule visu laiku aug un attīstās, tai ik pa laikam ir nepieciešama atkopšanās no ikdienas, tāpēc nepieciešams kaut uz brīdi pabūt vienatnē – padomāt par bijušo, esošo un nākamo. [35]
Lai kā arī vēlētos, cilvēks nespēj tikai bezgalīgi uzņemt informāciju, darīt ko nozīmīgu un svarīgu, darboties. Jebkuram indivīdam ir jādod sev atelpa, lai atpūstos, pasēdētu, pārdomātu piedzīvoto un atlasītu sev būtisko. Un tieši tā sauktajā starptelpā cilvēks attīsta savas jūtas, savu apziņu, tieši tur viņš mācās ieklausīties savā iekšējā ES. L.H.Gustavsons uzskata, ka tieši starptelpā notiek radīšana un rodas kaut kas jauns. Starptelpa ir cilvēka radošo spēju un viņa personības izaugsmes sākumpunkts.[6., 123]
Bieža atrašanās starp cilvēkiem, nogurdina un iztukšo. Mums ikdienā nepieciešami sociāli kontakti un arī vienatnes brīži. Kad esam sabiedrībā, mēs veltām simts procentus uzmanības cilvēkiem, ar kuriem esam kopā. Lai atgūtu spēkus, mēs esam parādā sev to pašu, tas nozīmē, ka cilvēks nevar visu laiku būt sabiedrībā un nepārtraukti uzņemt jaunu informāciju, ir jāatvēl atelpas brīdis arī sev, kad visu uzzināto pārdomāt, atsijāt nevajadzīgo, bet svarīgāko saglabāt un izmantot turpmākajā dzīvē, savas personības attīstībai un pieredze veidošanai.
Gustavsons, runājot par starptelpu, uzsver, ka bērniem ļoti svarīgas ir tā sauktās starptelpas rotaļas jeb kā saka psihologs – vienspēle. Vienspēlei jābūt pietiekamā apjomā, jo tā attīsta bērna spējas būt kopā ar citiem. Viņš norāda, ka šodienas dzīve ir kļuvusi tik strauja un trauksmaina, ka jāsāk domāt par to, kā augošam bērnam atrast pietiekoši daudz vientulības, lai viņš rastu vietu savām domām un to netraucētu citi bērni vai pieaugušie. [6., 121] Gustavsons norāda, ka pastāvīgā aktivitāte, stress un straujais dzīves temps var apgrūtināt spēju iejusties vientulībā un klusumā. Un tad starptelpa kļūst draudoša, jo cilvēks nezina, ko tur darīt. Taču tas savukārt draud ar agrāku vai vēlāku pārpūli, nespēju pārstādāt informāciju un visbeidzot stresu un infarkta iespēju. Lai cilvēks spētu kaut ko radīt, viņam ir jāmāk ieklausīties klusumā un ieiet savā iekšējā telpā.
Šai starptelpai jeb laikam, ko veltām sev, ir tiešs sakars ar cilvēka iekšējo identitāti un savu ES. Ja cilvēks to zaudē, tad viņš var zaudēt arī savu cilvēcību un kļūt par kaut ko līdzīgu tehnikai vai datoram..
Ego attīstības teorijas aizsācējs E.H.Eriksons [30., 199-200], runājot par Ego attīstību grāmatā „Bērnība un sabiedrība” arī uzsver rotaļas nozīmi cilvēka personības, viņa Ego attīstībā. Psihologs apraksta spēles nozīmi dažādās indivīda dzīves situācijās un sfērās, uzsverot to saistību ar Ego attīstību. Eriksons uzskata, ka rotaļa ir Ego funkcija, mēģinājums sinhronizēt somatiskos un sociālos procesus ar patību (the self). Tomēr īpaša nozīme jāpievērš Ego vajadzībai pakļaut sev dažādas dzīves sfēras, un īpaši tās, kurās indivīds atrod sevi, savu ķermeni, savu sociālo lomu. Izraisīt Ego varas halucināciju un, pie tam īstenot to starprealitātē starp fantāziju un īstenību — tas arī ir rotaļas uzdevums.
Cilvēka Ego attīstība, savas identitātes apziņa ir svarīga, lai viņi spētu noteikt robežas starp sevi un otru cilvēku, lai cilvēks spētu pieņemt kā sevi, tā arī otru. E.Eriksons atzīst, ka cilvēka eksistences sociālajos džungļos bez identitātes apziņas patiešām nav iespējams justies īsti dzīvam. [4., 102]
Psihoterapeite un psihiatre Katrīna Bensaīda grāmatā "Mīli sevi, tad dzīve tevi mīlēs", runājot par savas identitātes apjēgsmi, citē kādas pacientes vēstuli:
„Man vienmēr vajadzīgi vientulības brīži, lai atjēgtos. Citu cilvēku nemitīgā rosīšanās ap mani liekas nogurdinoša un reizēm pat apnicīga, tā mani iztukšo. Tad man rodas viena vienīga vēlēšanās: iegūt pietiekami ilgu laiku, lai aptvertu, ko tiešām vēlos darīt, atrast ritmu, piepildīt sevi ar to, ko mīlu.” [2., 110]
K.Bensaīda norāda, ka šādi vientulības brīži ir vajadzīgi katram cilvēkam, lai spētu ieskatīties sevī, savās vajadzībās. Cilvēks nedrīkst pazaudēt šo sajūtu, jo citādi viņš sāk nemitīgi rosīties un meklēt otra cilvēka sabiedrību. Viņš baidās palikt viens, jo viņa iekšējā pasaule viņa Es, viņa Ego ir kļuvis par nepazīstamu pasauli, no kuras viņš baidās un bēg. Bensaīda arī norāda, ja mūsu vientulībai nav sociāla pamata, kad tā ir nevis otra cilvēka trūkums, bet brīva izvēle būt vienam, tā var būt bagāta, pilnestīga, un mēs to meklējam, jo protam novērtēt, kad piedzīvojam. [2., 113]
Mūsdienu sabiedrībā, kad visapkārt valda steiga gan ikdienā – darbs, mājas, ģimene, bērni, gan darbā – padarītie un vēl darāmie darbi, projektu realizēšanā nosprausto termiņu ievērošana, darba kolēģi ar savām problēmām, kvalifikāciju paaugstinoši apmācību kursi, studijas augstskolā, kā arī vēl jāpaspēj piepildīt savas sabiedriskās aktivitātes – apmeklēt sporta zāli, jeb kādas citas nodarbības, vai vienkārši paspēt uz saviesīgu pasākumu. Vai šajā ikdienas steigā cilvēkam atliek laiks, kad viņš var pabūt viens, laiks, ko viņš var veltīt tikai sev, savām vajadzībām? Laiks, kurā var pārdomāt un pārstrādāt gūtos iespaidus, laiks, ko var veltīt savas personības attīstībai un savu īpašo spēju izkopšanai, laiks, kurā var vienkārši atpūsties no urbanizētās vides, trokšņiem, pienākumiem.
A.Ādlers pirmais pievērsa uzmanību tam, ka piedzimšanas kārtība ietekmē cilvēka dzīves stilu, kas izpaužas risinot galvenās dzīves problēmas. [29., 178] Piedzimšanas kārtība ir viena no Individuālās psiholoģijas pamatkoncepcijām. Tā uzskatāma par sociālās uzvedības un dzīves stila determinējošu aspektu. Konkrēti, ja bērniem ir vienu un tie paši vecāki, un viņi aug apmēram vienādos ģimenes apstākļos, viņiem tomēr nav identiska sociālā vide. Vecākā bērna pieredze vai jaunākā bērna pieredze ģimenē attiecībās ar citiem bērniem, īpaši vecāku nostādnes ietekme un vērtības – tas viss mainās, ja ģimenē parādās nākošie bērni, kas ļoti spēcīgi ietekmē individuālā dzīves stila formēšanos. Pētnieciskā darba pamatā ir noskaidrot vai pastāv likumsakarības starp pirmdzimtajiem un nākošajiem bērniem, un to vienatnes normu vajadzību izpausmi ikdienas dzīvē gan darba vidē, gan ģimenē.
Psihoanalītiķis Z.Freids uzskata, ka mēs visi piedzimstam ar divām dziņām jeb instinktiem – dzīvības un nāves instinktu. Tagad atklāts, ka ikkatrā cilvēka šūnā ir gēni, kas atbild par šūnas izdzīvošanu, un ir gēni, kas atbild par tās iznīcināšanu. Ikvienā cilvēkā ir gan mīlestības, gan naida enerģija. Vēlme dot un vēlme arī kaut ko gribēt ņemt sev. Viena vajadzīga, lai mīlētu, otra – lai ar sevi cīnītos. [5., 4] Cilvēks ir sabiedriska būtne, viņš dzīvo, darbojas sociālā vidē. Pēc Ē.Fromma domām, katram cilvēkam ir vismaz piecas sociālās vajadzības, kuras apmierinot cilvēks var pilnvērtīgi dzīvot. Katram cilvēkam ir vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem, vajadzība būt elementam kādā lielākā "Mēs", vajadzība pēc pieķeršanās, simpātijām – mīlēt un justies mīlētam, vajadzība pēc pašapziņas: cilvēkam nepieciešams apzināt sevi kā neatkārtojamu personību, vajadzība pēc pašapliecināšanās – justies nepieciešamam un nozīmīgam, vajadzība pēc informācijas un vērtību orientācijas sistēmas. [27., 156] Šīs vajadzības cilvēks var apmierināt tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bet vai vajadzība pēc vienatnes arī nav tikpat sociāli nozīmīga vajadzība kā pēc kontaktiem.
Par brāļu un māsu attiecībām ir izveidojušies daudzi šabloni. Dažos runā par konkrētas atrašanās vietas nozīmi brāļu un māsu vidū. Daži ir norūpējušies par situāciju, kādā atrodas pirmais bērns. [6., 46-47] “Jābūt pirmā bērna protesta tiesībām,” dažreiz dzird sakām. Doma ir tāda, ka pirmais bērns ir it kā eksperimentāls, pie kura vecāki vingrinās, lai vēlāk, kad ierodas nākošais, izceltos kā izglītoti un kompetenti audzinātāji. Tanī pašā laikā daudzi pētījumi rāda, ka tā mīlestība un uzmanība, ko saņem pirmais bērns – sevišķi savā pirmajā dzīvības gadā -, vairāk nekā pietiekami kompensē vecāku praktisko neveiklību.
Citi šabloni piemin vidējo bērnu grūto situāciju un norāda uz risku, ka tie “tiek atstumti” un netiek pietiekoši uzraudzīti un aprūpēti. Vēl daži vairāk uztraucas par pēdējo bērnu un bieži norāda uz vecāku – galvenokārt, mātes – grūtībām emocionāli to “atlaist” no sevis. Vecākiem, kuri lielu savas dzīves daļu ir veltījuši tam, lai tiešām būtu vecāki, ir grūti pārkārtoties, kad pēdējais bērns sāk “atsvešināties”.
Ir arī tādi pieaugušie, kas raizējas par vienīgā bērna situāciju. Sakot, ka būt vienam bērnam esot liels zaudējums, bet veikti pētījumi visās jomās, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju valstī, nesaceļ īpašu rezonansi sabiedrībā. Vienīgais bērns saņem ļoti daudz ko citu vietā, sevišķi no tuvās kopības ar vecākiem.
Bērns dzīvodams ģimenē, uzkrāj sevī lielu savstarpējo attiecību pieredzi. Viņš uztver, kas ir pareizi vai nepareizi, kā vecāki izturas pret viņu – izvairās no bērna, ir ar viņu apmierināti, atzīst bērna neatkarību vai nomāc to, labvēlīgi izturas pret bērnu vai arī nē. Ar laiku bērns apzinās, vai vecāki viņu mīl, vai nē, vai viņš ir saviem vecākiem vajadzīgs, nozīmīgs. Bērns tāpat veido savu attieksmi; vai viņš mīl savus vecākus, kādi viņi ir, vai jūt viņu emocionālo atsvešinātību un cenšas to samazināt. Bērna un vecāku savstarpējo attiecību apzināšanās izpaužas bērna izteicienos, rīcībā, garastāvoklī. [12., 86]
Bērns augot gūst pieredzi ģimenes attiecību modelim, kas “iesēžas” bezapziņā un ļoti iespējams, ka tieši tādas pašas attiecības, kādas ir pieredzējis savu vecāku ģimenē, bērns neapzināti modelēs arī jau savā ģimenē.
Ā.Karpova [8., 103] raksta, ka dzīvesbiedra izvēlē liela loma varētu būt t.s. siblinga pozīcijas noskaidrošanai. Tas nozīmē zināt dzimšanas kārtas numuru ģimenē, un, tātad, attiecību pieredzi, katra partnera pamatģimenē.
Pirmdzimtais (vecākais dēls vai meita) ģimenē instinktīvi tiek virzīts uz pirmā pozīciju, uz dominēšanu, komandēšanu, citu brāļu un māsu aizstāvēšanu. Viņu ilgi audzina kā vienīgo bērnu, vecāku mazās pieredzes dēļ, viņam jāpārdzīvo arī vecāku nekonsekvences kļūdas. Vecākais bērns ir relatīvi nopietnāks, atbildīgāks, cītīgāk strādā, vairāk identificējas ar vecākiem un ģimenes normām, pierod paļauties uz saviem spēkiem. Viņam var būt saskarsmes grūtības. Viņam piemīt lielāka pilnveidošanās vajadzība, bailes no kļūdām un bažas, ka sarūgtinās autoritātes. Labāka sieva varētu būt brāļu jaunākā māsa, sliktākais variants – māsu vecākā māsa, jo tad abi jutīsies kā divi monarhi vienā cietoksnī. Vecākais dēls parasti kļūst stingrs, konservatīvs tēvs.
Visērtākie attiecību aspektā ir vidējie bērni, jo visa bērnības pieredze ir saistīta ar saskarsmes treniņu, gan ar vecākiem, gan jaunākiem bērniem. Viņi ir lieli diplomāti, prot būt plastiski. Jaunākie bērni ir ļoti dažādi, arī kaprīzi, bezatbildīgāki, nereti izlutināti. Viņi ir saņēmuši daudz uzmanības, piedošanas, vairāk pieraduši gan gaidīt, gan saņemt labo – tātad optimistiskāki. Daudzi piekopj “piedzīvojumu” pieeju dzīvei un viegli sāk kaut ko no jauna. Prot panākt, ka viņu visi mīl. [8.,103]
Autors: Māris Teteris
Tu atnāc uz ballīti un paziņo, ka ar tevi gultā ir lieliski un tas maksā trīs šokolādes tāfelītes un šampanieša pudeli, bet kurš ar tevi nakts laikā pārgulēs piecas reizes, tas maksās tikai šokolādes konfekti.
• Tā ir vairumtirdzniecības atlaide
Tu atnāc uz ballīti un saki, ka ar tevi gultā ir lieliski. Tev pienāk klāt divas brašas meičas un saka: “Mēs esam ar mieru uz 30% šokolādes un 40% šampanieša. Citādi tev būs nepatikšanas.”
• Tas ir “Jumts”
Tu atnāc uz ballīti un pieciem klātesošajiem puišiem pastāsti cik ar tevi ir labi gultā. Bet viņi, ja to pastāsta vēl pieciem, var ar tevi pārgulēt par velti. Arī uz nākošajiem pieciem attiecas tas pats. Tā līdz visa valsts sapņot sapņo par to cik ar tevi ir labi gultā, bet tu visus piekrāp un nozudi nezināmā virzienā.
• Tas ir tīkla mārketings
Lai būtu pati labākā tu visu laiku vēro savas draudzenes kā tās apietas ar saviem puišiem.
• Tā ir rūpnieciskā spiegošana
Tu atnāc uz ballīti kopā ar Anniņu (viņai ir lielas krūtis, bet tev iespaidīga pēcpuse)… Visiem puišiem tiek izvirzīti vienādi noteikumi: mēs esam kopā…
• Tās ir stratēģiskas partnerattiecības
Tu no draudzenes paņem kleitu un nedaudz kosmētikas, tajā pašā laikā apsolot, ka katru otro šovakar nopelnīto šokolādi tu atdosi viņai.
• Tā ir akciju sabiedrība
Tu esi neizskatīga un tevi neviens negrib redzēt… Bet tavs tētis apmaksā ballīti… Visi tevi grib…
• Tās ir valsts subsīdijas
Tu esi veca un puiši tevi sen vairs neinteresē… bet periodiski savā pastkastītē tu atrod šokolādes konfekti…
• Tā ir pensija
Tu atnāc uz ballīti, nedejo, nesmejies un vienkārši spļauj uz visiem no augsta balkona, mazgā rokas punšā, ar siekalām dzēs tortē iespraustas svecītes… Visi puiši vēro tevi ar apbrīnu un sajūsmu.
• Tas ir tirgus līderis
Tu esi lezbiete, bet esi spiesta iet uz heteroseksuālām ballītēm…
• Tā ir firmas politika
Visi sen zina cik tu esi laba gultā… te pēkšņi, tu palaid baumas, ka tu lieliski proti gatavot ēst…
• Tā ir jaunu tirgus segmentu ieņemšana
Tu atnāc uz ballīti ar draugiem un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc klāt un saki, ka gultā tu esi satriecoša un esi ar mieru pārgulēt ar viņu par 2 šampanieša pudelēm un 3 šokolādes tāfelītēm. Viņš ir ar mieru maksāt tikai 2 šampanieša pudeles, jo vakara saimnieks ir teicis, ka šis pakalpojums dārgāk nemaksā.
• Tā ir valsts noteikta cena
Tu atnāc uz ballīti un visi tev metas virsū ar vienu un to pašu jautājumu: “Vai taisnība, ka gultā tu esi satriecoša?” Bet pēc viņu nekaunīgajiem mūļiem tāpat ver redzēt, ka viņi to jau zina. Tu mīklaini atbildi: “No comments…”, tajā pašā laikā tava labākā draudzene Anniņa sēž stūrī un uzdzerot ar tavu šampanieti, stūķē aiz vaigiem tavu šokolādi.
• Tā ir plānota slepenas informācijas noplūde
Tu atnāc ar draugiem uz ballīti, ieraugi izskatīgu puisi un pastāsti viņam, cik tu esi satriecoša gultā un ka tu par to gribi tikai 2 šampanieša pudeles un 2 šokolādes tāfelītes. Jūs abi aizbraucat uz mājām un tu viņam saki, ka tev sāp galva, tāpēc viņam būs jāguļ ar tavu draudzeni Anniņu. Anniņa par to saņem 1 šokolādi un 1 šampanieti.
• Tas ir autsorsings
Tu atnāc uz ballīti un ieraugi fantastisku puisi. Pienāc viņam klāt un saki: “Iesim uz guļamistabu, es esmu satriecoša gultā”. Viņš atbild: “Es nevaru, jo man aptīk zēni”.
• Tā ir nepareiza mērķauditorijas izvēle
Tu visus nopelnītos šampaniešus un šokolādi atdod draudzenei, kura tos visus labumus atnes pie tevis uz mājām un jūs kompānijā ar tavu vīru to visu notiesājat.
• Tā ir līdzekļu atmazgāšana
Tu atnāc uz ballīti un redzi daudz, daudz puišu. Tu sāc visiem piedāvāties par pusvelti, dažiem pat tiek par brīvu.
• Tā ir noliktavas izpārdošana
Tu ierodies uz ballīti apburoša, skaista, seksīga un pašpārliecināta. Tu zini, ka gultā esi labākā… Labam puisim tu esi gatava atdoties par brīvu… Bet visus puišus ir izķērušas kaut kādas atbaudošas raganas, piesūkušās viņiem uz sūc no tiem naudu…
• Tas ir tirgus
Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi, tu pienāc un saki: “Ar mani gultā ir ļoti labi”.
• Tas ir tiešais mārketings
Tu esi atnākusi uz ballīti ar draugiem un redzi izskatīgu puisi, kāds no taviem draugiem aiziet pie viņa un saka: “Ar viņu gultā ir lieliski”.
• Tā ir reklāma
Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Tu piecelies kājās, sakārto kleitu, pienāc viņam klāt un ielej dzērienu. Tu saki: “Atļaujiet”, un pienāc tuvāk, lai sakārtotu viņa kaklasaiti, tajā pašā laikā pieskaries viņa rokai ar krūti, un piebilsti: “Starp citu, ar mani gultā ir ļoti labi”.
• Tās ir sabiedriskās attiecības (PR)
Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Viltīgu intrigu rezultātā tu starp klātesošajām meitenēm sarīko ķildu, bet pati paliec malā. Kad visas ir izkāvušās tu saki: “Iesim prom no šejienes! Starp citu, ar mani gultā ir ļoti labi!”
• Tas ir negatīvais PR
Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Viņš pienāk tev klāt un saka: “Es dzirdēju, ka ar te gultā ir satriecoši labi”.
• Tā ir preču zīmes atpazīstamība
Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Tu viņu pierunā aiziet ar tavu draudzeni.
• Tā ir tirdzniecības pārstāvniecība
Tava draudzene viņu neapmierina, tāpēc viņš zvana tev.
• Tas ir tehniskais atbalsts
Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi, pienāc klāt un saki: “Atceries, cik tev bija labi ar Anniņu? To visu viņai iemācīju es. Nāksi ar mani?”
• Tās ir klientu atsauksmes
Ballītē tu redzi vairākus izskatīgus puišus. Tu viņiem aizsūti zīmītes par to cik ar tevi ir labi gultā.
• Tas ir tiešais pasts
Tu atnāc uz ballīti, bet tur jau priekšā vesels bars skaistu meiteņu. Tev, it kā neviļus, no pleca noslīd lencīte un tu saki: “Ar mani gultā ir vienkārši lieliski un šokolādi ar šampanieti nemaz nevajag!”
• Tas ir dempings
Ballītē jau no paša sākuma tu skaļi paziņo: “Kam interesē kāda es esmu gultā, sekojiet man!” un aizved viņus uz citu ballīti.
• Tā ir pozicionēšana
Uz ballīti tu vispār neesi ieradusies, bet tur par to tikai runā, cik tu esi laba gultā.
• Tā ir uzpūsta preču zīme
Tu atnāc uz ballīti un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc pie viņa un saki, ka tevi sauc Marianna. Visi zina cik labi gultā ar Mariannu, pie tam, Marianna zina, ka tu uzdevies par viņu. Par to Marianna saņem šokolādi.
• Tas ir frančaizings
Tu atnāc uz ballīti ar draugiem un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc un saki, ka ar tevi ir ļoti labi gultā. Kopā ar viņu tu aizej no ballītes. No rīta viņš saka, ka nav visai apmierināts ar tevi.
• Tā ir reklamācija
Tu atnāc uz ballīti kopā ar draudzenēm un jūs ieraugāt simpātisku puisi. Katra no jums stāsta cik burvīgi ir ar viņu gultā un ko viņa par to grib.
• Tas ir tenderis
Tu atnāc uz ballīti un redzi izskatīgu puisi. Tu pienāc klāt un saki, ka ar tevi ir lieliski gultā. Aizej ar viņu. No rīta viņš tev dod šampanieti, bet nedod šokolādi.
• Tas ir debitors
Tu posies uz balli, bet draudzenes jau tur izplata zīmītes, kurās rakstīts cik ar tevi ir labi gultā.
• Tā ir preses relīze
Tu atnāc uz Jaungada ballīti un ieraugi veselu baru izskatīgu puišu. Tu saki, ka pārgulēt ar tevi maksā 5 šokolādes tāfelītes un 3 šampanieša pudeles. Līdz vakara beigām tu piedzeries līdz bezsamaņai un pamosties kopā ar kaut kādu briesmoni.
• Tā ir sezonas izpārdošana
Tu atnāc uz ballīti ar draugiem un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc klāt un saki, ka ar tevi gultā ir lieliski. Aizej kopā ar viņu. Pārnākot mājās jūs sastopat vīru. Smukulītis aiziet ne cepts, ne vārīts, tu dabū zilu aci no vīra.
• Tas ir force-majore
Runāju ar profesori I.Vorončukas kundzi par iespēju izlaidumā vilkt MANTIJAS. Viņa atbildēja, ka tas nebūtu slikti, viņa par to vēl parunāšot arī dekanātā, jo mūsu katedras studenti līdz šim mantijas nav organizēti vilkuši. Izlaidums mums būšot kopā ar sestdienniekiem un kādiem desmit bakalauriem. Katrā ziņā sarunājām, ka veiksim nelielu aptauju kursā par vēlmi vilkt mantijas, ja lielākā daļa būtu par, tad to varētu arī realizēt, ja domas dalīsies, tad iesim kā uz karnevālu.
Ceturtdien (20.04.2006) man jāiet pie mūsu fakultātes dekāna profesora M.Purgaiļa, apjautāšos arī viņam par šo ideju.
Informāciju par mantijām un to nomas izmaksām var gūt IRVE mājas lapā.
Tāpat jau laikus vajadzētu domāt arī par kolektīvo FOTO izlaidumā. Varbūt kādam ir pazīstams fotogrāfs ar platleņķa digitālo spoguļkameru, kurš varētu mūs organizēti iemūžināt izlaiduma svinīgajā daļā un pēc oficiālās daļas kolektīvo bildi LU Lielā aula zālē? Par kolektīvā foto vietas izvēli un laiku, kad to darīsim arī ir jāvienojas laicīgi, pirms mēs ejam uz šo svinīgo pasākumu.
Vēl, protams, paliek atklāts jautājums par IZKLAIDES PROGRAMMU pēc izlaiduma. Te nu gan fantāzijām var ļaut vaļu…
Paceliet savas pēcpuses un pielieciet pie paduses, ja kāds bez manis ir spējis dabūt 10 balles pie eL Kavaljē kundzes (Budžets un finanses)!!
Šodien (vakar) biju aizkāpis līdz viņas kabinetam (232.(ir liecinieki)), tīri improvizējot par deviņiem latiem uzrāvu testiņu, kurā iepriekš biju saņēmis 3 balles!! Nu un rezultāts uz acs – 10. Paldies pasniedzējai, kaut gan viņa teica, ka pats vien esot nopelnījis!! Ā un vēl paldies par struktūrfondiem – labās dvēseles sapratīs!!
Žēl, ka nav skanera, bet pierādījumi ir LUISā!! (vērsties individuāli)
Šo skaisto pasākumu apbēdina tas, ka ar maģistru vis tik saldi neiet, – bet droši vien, ka kādu kārtīgu latvieti šāda ziņa tikai priecē:)))
Un tomēr cerība paliek!! Runājot TTra vārdiem: "Varbūt šis ir mūsu pēdējais izlaidums, tāpēc jācenšas!!"
Vēl dažas piebildes – Cirkulītim (Astras Cīrules jaunā iesauka) kā redzams šodien jubilejums, nu tad gratulējam un pieprasam polšu!!
Vēl tāds svarīgs sīkums, ka kaut kad maijā jāāizbrauc pie Māra murkšķi apskatīt – esot modušies (sarunājam, ka arī nesekmīgie studenti tiek ņemt līdz)!!
Un vēl bija vismaz viena vieta, kas jāapmeklē, bet par to droši vien labāk zinās Lutriņu un citu pagastu pazinēja Zane!!
Nu vobšem nobeidzam, ko var nobeigt un sarosamies (atsaucoties uz Kaspara ierosmi)!! Drosmi jums, bakal… tas ir, Māsteri!!
Ko jūs teiktu kursa biersi ja pēc Magistra darbu nodošanas mēs sarīkotu sev mazas svinības laika posmā no nodošanas līdz aistāvēšanai