Saraksta Suitu zeme deputāti, komitejās apspriežot Alsungas šī gada budžetu, cita starpā rosināja atkal pievērsties pagasta unikālajai vērtībai – Livonijas ordeņa pilij. Pašvaldības vadītājs, apvienības Darbs dara darītāju līderis Gunārs Bloks uz šīm idejām raugās skeptiski.
Minimālo programmu – šogad
Suitu zemes līderis Grigorijs Rozentāls pastāstīja, ka saraksta deputātiem ir vīzija, kādai vajadzētu būt situācijai, kā arī minimālā programma, ko šogad izdarīt kaut vai pašu spēkiem – par budžeta naudu. Pirmkārt, līdz tūrisma sezonai iecerēts pili atvērt apmeklētājiem.
G.Rozentāls pārliecināts, ka jāiztīra pagrabi, arī zem bijušās sporta zāles, abi torņi un spārns. Vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kurš uzņemtos tūristus pa telpām izvadāt un vāktu materiālus sākumā nelielai ekspozīcijai par kompleksa vēsturi. Pēc tam varētu domāt, kā iegūt naudu lielākām iecerēm. Tā soli pa solim pils kļūtu par vietu, ko ieciena tūristi un kurai apkārt būvēt infrastruktūru, piedāvājot arī citus pakalpojumus.
G.Rozentāls skaidro, ka janvāra pirmajā pusē vīzijas tiks liktas uz papīra un apspriestas, tad varēs saukt konkrētu summu. „Mūsu kontrolē ir pagasta nauda, ko var izmantot pirmajam solim, lai sāktu kaut ko darīt. Kad pilī parādīsies dzīvība, var piesaistīt arī valsts naudu. Nelolosim lielas cerības, ka apmeklētāji samaksās ļoti daudz, tomēr biļetēm jābūt. Ideāli, ja šie ienākumi nosegtu izmaksas par cilvēku, kas tur strādās.
Pamatproblēma – Alsungā ir unikāla pils, kas pamazām sabrūk, jo nekas netiek darīts. Pilnīgi nav izmantots potenciāls, ko šāda celtne var nest pagasta tautsaimniecībā,” uzsver G.Rozentāls.
Naudas trūkst svarīgākām lietām
Pērnā gada nogalē G.Bloks teica, ka Suitu zemes iecerētais gids šogad vēl netiks algots, jo naudas trūkst daudz nozīmīgākām vajadzībām. „Bijām kopā visi deputāti, iestāžu vadītāji. Tirdījām to budžetu visādi. Pieaugums ir mazs, bet vajadzības – milzīgas, netiekam uz priekšu. Skolai naudas vajag vairāk: jāremontē tualetes, ūdensvads.
Tas jau iepriekš solīts. Kultūras nams jāparemontē. Arī sociālais budžets pieaudzis, jo paaugstinājušās izmaksas par pansionātiem, bet mums šajās iestādēs ir daudz iedzīvotāju. Minimālā alga jāceļ. Kā tad varam pacelt to, ja nepaaugstinām atalgojumu arī pārējiem? Kur tad vēl gidu algot!” priekšsēdis ir neizpratnē.
Viņaprāt, tūristiem, kuri par pili interesēsies, visu var pastāstīt Alsungas muzeja vadītāja Ilona Ratniece. Viņš uzsver, ka līdz 9. janvārim budžetu vajadzētu pieņemt, bet Alsungā diez vai tas izdosies, jo jāmēģina „to deķīti pastiept uz visām pusēm”. G.Rozentāls piekrīt: „Budžets vēl tik drīz netiks apstiprināts. Esam tikai pašā sākumā, ceru, ka līdz mēneša beigām izdosies.”
Pamazām remontē
Pašvaldības vadītājs atgādina, ka pils nebūt nav pamesta likteņa varā: jumts salabots, lūkas aizvērtas, lai puišeļi neložņā, varot teikt, ka tā ir iekonservēta, lai gaidītu labākus laikus.
Viena kompleksa ēka pieder SIA Kuldīgas RPB, kas gatava to pārdot. Pašvaldībai tādas naudas nav. Padomju gados celtajā sporta zālē pagaidām izveidota noliktava, jo alsundznieki var sportot vidusskolas zālē, bet pašvaldības neaizņemtajā spārnā darbojas jaunsargi, spēlē novusu, citas galda spēles.
G.Bloks uzskata, ka svarīgāk remontēt telpas, kurās atrodas pagasta padome, nevis censties apgūt neapkurināmo daļu, kurā nav arī tualešu un ūdensvada.
Pašu spēkiem, iztiekot bez eiroremonta, pašvaldība sakārtojusi vienu kabinetu otrajā stāvā, kur vēl nesen bija mūzikas skola. Šajā telpā strādā pagasttiesa, jo līdz šim speciālistei nebija, kur apmeklētājus pieņemt bez liecinieku klātbūtnes, nācās kabinetu dalīt ar sekretāri. Iecerēts iekārtot telpu arī sociālajai darbiniecei, kas strādā kopā ar grāmatvedi.
„Teikšu godīgi: redzot, kas ar pilīm notiek kaimiņu pagastos, kā arī apzinoties, cik daudz vajadzību pagastā, man rokas neceļas naudu ieguldīt,” skepsi pamato G.Bloks.
Viņš uzsver – kamēr nevar uztaisīt pat būvprojektu un nav cerību iegūt vajadzīgos miljonus, nebūtu lietderīgi pagasta budžeta naudu tērēt pilī. „Mēs iesniedzām projektu, sagatavojām dokumentāciju, bet tā cauri neizgāja,” G.Bloks saka par neveiksmi ar programmu Phare.
„Bloka kungam līdz šim gausi veicies ar jebkādu fondu naudas piesaisti,” uzskata G.Rozentāls.
Ordeņa pils Alsungā pirmo reizi rakstos minēta 1341. gadā.
2002. gadā izbruģēts pagalms, iekoptas puķu dobes. Tūristiem pils kļūst skatāmāka no ārpuses.
2004. gadā pašvaldība cer uz 98 tūkstošiem eiro rekonstrukcijas būvprojektam no programmas Phare. Rajona padome lemj piedalīties ar savu daļu – 4,5 tūkstošiem eiro. Paredzēts iekārtot muzeju, tūrisma informācijas centru, pasākumu zāli.
2005. gadā Alsungas mūzikas skola no viena pils spārna tiek pārcelta uz vidusskolu. Pilī atrodas pagasta padome, vienā spārnā notiek nodarbības jaunsargiem. Tukša stāv uz senajiem pamatiem celtā sporta zāle, abi torņi tūristiem nav pieejami.
Inguna Spuleniece
2006.gada 2.janvāris
Raksts paņemts no www.kurzemnieks.lv