Senās tradīcijas

Pirmais starptautiskais burdona festivāls Alsungā, 2.–4. jūlijs.

Ja kāds nesvaidītais grib atdarināt folkloras kopu ņemšanos, deviņos gadījumos no desmit viņš to darīs, kādai sarunā izteiktai frāzei pievelkot rešņi vilktu ēēēooo… ! Tāda nu reiz ir labi pazīstamā suitenieku vizītkarte – burdonbalss, ko 1. starptautiskajā burdona festivālā Alsungā rādīt, salīdzināt un apspriest gatavojas festivāla organizatori – etniskās kultūras centrs Suiti.

Par burdonu, sauktu arī par garo saucienu un dziedāšanu ar vilkšanu, kā par unikālu latviešu tautas dziedāšanas iezīmi 1924. gadā rakstījis jau profesors Ludis Bērziņš. Savukārt ideju par burdona festivāla organizēšanu pirmoreiz pirms desmit gadiem dzirdēju no Jura Vilcāna, kas gan zināja nosaukt vēl vienu pasaules mūzikas piemēru – gruzīnu burdonbalsis. Arī Suitu etniskā kultūras centra vadītājai Lidijai Jansonei festivāla idejas dzimšanas priekšvēsture saistīta ar gruzīniem – reiz Vecrīgā dziedot suitenieces uzrunājuši pilsētas viesi no Gruzijas, kas nosprieduši, kas dziedātājas esot viņējās, jo, kā izrādās, šāda dziedāšanas maniere raksturīga ne tikai suitiem vai Latgales talku balsij, bet arī gruzīniem, bulgāriem, horvātiem, serbiem, albāņiem, grieķiem, krieviem, ukraiņiem un poļiem.

Diemžēl visu šeit uzskaitīto tautību pārstāvjus festivālā dzirdēt nevarēsim, patiesību sakot, vienīgie ārzemnieki, kuru dēļ festivāls varēs pretendēt uz starptautiska pasākuma skanējumu, būs gruzīnu grupa Mzetamze. Grupa Latvijā viesojas ne pirmo reizi, šis sieviešu ansamblis var lepoties ne tikai ar piecpadsmit gadu ilgu vēsturi, bet arī ar to, ka tajā dziedošie ir profesionāli etnomuzikologi, kas ne tikai vāc un pēta senās, tai skaitā arī burdonmelodijas, bet paši arī tās izpilda.

Šī priekšrocība noderēs arī

2. jūlijā notiekošajā konferencē Burdona tradīcijas, kur līdzās etnomuzikologa Mārtiņa Boiko referātam Burdons Latvijā, muzikoloģes Daces Nastevičas pētījumam par suitu tradicionālajiem dziedājumiem, Gruzijas Tautas konservatorijas pasniedzēja Natālija Zumbadze stāstīs par burdona tradīciju Gruzijā. Paralēli konferencei kultūras namā būs apskatāma izstāde par senajiem suitu tērpiem un to valkāšanas tradīcijām, par šo tēmu konferencē referēs Ilze Ziņģīte un Vita Bandere no Latvijas Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas.

Piektdienas vakarā pulksten 18 Alsungas Pils pagalmā skatītājiem festivālu ieskandēs atklāšanas koncerts. Burdona dziedāšanas tradīciju festivālā pārstāvēs Latgales viesi – Balvu rajona Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, kas rādīs pārmantoto dziedāšanas tradīciju, kā arī tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas, kuras dziedātājas latgalisko burdonbalsi apguvušas, mācoties no teicējām. Un kur tad nu bez pašiem suiteniekiem – Alsungas Suitu sievām un Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa Maģie suiti, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa, kā arī festivāla organizatores Lidijas Jansones vadītā Gudenieku etnogrāfiskā ansambļa.

Festivāla nākamajā dienā viesiem plānots mācīt un ierādīt Jāņu svinēšanas tradīcijas – sākot ar vainagu vīšanu, beidzot ar ēdienu gatavošanu un galda klāšanu. Kad Jāņu siera recepte būs iemainīta pret kādu gruzīnu nacionālās virtuves noslēpumu, skatītāji un arī festivāla dalībnieki aicināti Alsungas Ziedu lejā, lai ar nedēļas starplaiku atsāktu Jāņu svinēšanu līdz pat saullēktam. Neaizmigt palīdzēs gan jau nosauktie burdona tradīcijas kopēji, gan arī Kuldīgas rajona Basu pamatskolas un Alsungas vidusskolas etnogrāfiskais ansamblis Suitiņi, vidējās paaudzes deju kolektīvs Suiti, Ventspils rajona Puzes folkloras kopa Sītava, Liepājas folkloras kopa Atštaukas, kā arī Rīgas un Rucavas danču klubi un Rucavas lauku kapela Paurupe.

Alsungā patiešām ir jautra dzīve, jo, lai arī viesu, kam Jāņu svinēšanu mācīt, sabraucis tā pamazāk, Jāņi šeit tiks svinēti vismaz līdz Ulžiem, proti, svētdienas rītam, kas, kā pienākas, pavadāms baznīcā, jo svētdien festivāla dalībnieku koncerti notiks baznīcās Gudeniekos, Alsungā un Jūrkalnē.

Ja pirmā starptautiskā burdona festivāla ambīcija izrādīsies knapāka par solīto un pirmais festivāls, gluži kā pirmie kucēni, – slīcināms, tad vislabāk to darīt Jūrkalnes stāvkrastos, kur svētdien Jūrkalnes estrādē izskanēs festivāla noslēguma koncerts. Jo suitiem ir jūra, trakās drānas, šerpas mēles un tagad arī savs burdona festivāls.


Piektdiena, 2004. gada 02. jūlijs
Anda Buševica, Neatkarīgā Rīta Avīze

Raksts paņemts no http://www.lmic.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *