Kā liecina sausie statistikas dati, SARS epidēmija un ar to saistītā histērija nopietni ietekmējusi tūrisma industriju Dienvidaustrumu Āzijā. Turklāt tas attiecas ne tikai uz valstīm, kurās SARS patiešām ir problēma (Ķīna, Taivāna, Singapūra), bet arī uz tām, kur šī slimība nav izplatīta. Piemēram, Taizemē reģistrēti deviņi iespējami saslimšanas gadījumi (divi cilvēki miruši), taču visi inficētie vīrusu bija saķēruši ārzemēs.
Mērogi un priekšstati
Tūrisma industrija pasludināta par Taizemes prioritāti numur viens, taču gan Irākas karš un tam sekojošie terora draudi, gan SARS ievērojami pazeminājuši tūristu vēlmi doties uz šo valsti.
Reģionā kopumā tūrisma apjoms samazinājies par 50–60 procentiem. Liela nelaime esot tā, ka gan eiropieši, gan amerikāņi Dienvidaustrumu Āziju uztverot kā vienotu reģionu. Grūti viņiem ieskaidrot, ka SARS briesmas pastāv, piemēram, Ķīnas dienvidos, bet it kā netālu esošās valstis (tomēr vairāku tūkstošu kilometru attālumā) ir nesalīdzināmi drošākas. Turklāt daudzi joprojām jauc Taivānu un Taizemi, kas nav ne radnieciskas, ne ģeogrāfiski tuvas valstis. Otrs aspekts – Taizeme un tās kaimiņvalstis pēdējos gados bijušas iecienītas ķīniešu tūristu apmeklējuma vietas. Tagad lielai daļai ķīniešu (arī no Honkongas) izbraukšanas iespējas no dzimtenes ierobežotas.
Bet ko tur runāt par parastiem tūristiem, ja reiz pirms došanās uz Taizemi kolēģi (taču jau izglītoti ļaudis!) ne reizi vien visā nopietnībā apjautājās, kāda velna pēc pakļaut sevi nevajadzīgam riskam, rūpju māktiem vaigiem iesakot vismaz lietot sejas masku.
100 000 dolāru garantija
Tagad ar pilnu atbildību varu paziņot, ka aiz medicīniskajām sejas maskām paslēpušos cilvēkus Bangkokā un Siāmas līča pludmalēs var sastapt aptuveni tikpat daudz kā Rīgā vai Saulkrastos. Nē, tomēr samelojos – pilsētas ielās satiksmes regulētāji un neskaitāmo motorolleru un motociklu vadītāji tiešām lieto maskas, taču tikai tādēļ, lai satiksmes sastrēgumu pārpildītajā Bangkokā (ieskaitot priekšpilsētas, tur ir ap 10 miljonu iedzīvotāju) nesaindētos ar izplūdes gāzēm.
Daži maskoti indivīdi redzami arī lidostā, taču tie ir ļautiņi, kas ieradušies no vai arī dodas uz SARS skartajiem reģioniem. Tieši viņi tiek pakļauti skrīningam – tūlīt pēc ierašanās tiek pārbaudīts viņu veselības stāvoklis un izsniegta īpaša medicīniskā pase, lai attiecīgā viesa veselību varētu pārbaudīt ik pēc trim dienām desmit dienu ilgumā (SARS inkubācijas periods). Uz tiem, kas ieceļojuši no Eiropas, šie noteikumi, protams, neattiecas.
«Taizeme ir no SARS brīva valsts!» – šo apgalvojumu daudzkārt dienā nācās dzirdēt no visām oficiālajām un neoficiālajām personām, ar kurām izdevās tikties nedēļu ilgās vizītes laikā, kas notika pēc Taizemes Ārlietu ministrijas uzaicinājuma. Šī tēze dominēja arī preses konferencē, kas speciāli Eiropas valstu žurnālistiem un tūrisma aģentūru pārstāvjiem pirms nedēļas notika Sofitel Central Plaza viesnīcas konferenču zālē Bangkokā. Pavisam šis Mega Fam Trip, ko organizēja TAT jeb Taizemes tūrisma pārvalde, bija pulcējis 322 žurnālistus un 226 tūrisma industrijas darboņus no 28 Eiropas valsīm, ieskaitot NVS.
Ne jau velti Taizemes valdība garantējusi 100 000 dolāru lielu kompensāciju ikvienam ārvalstu tūristam, kurš ar SARS saslims, apmeklējot šo valsti. Šī programma darbojas no maija līdz oktobrim, taču pagaidām nevienam nav laimējies uz šo naudiņu pretendēt. Un, ja ņem vērā, ka šī slimība nebūt nav neārstējama (cilvēks no tās pat var atlabt pats, gluži kā no gripas vai pneimonijas), garantijas ir vairāk nekā nopietnas.
Lido un smaidi
Pašlaik situācija tūrisma jomā nav īpaši spoža. Pat slavenajos Bangkokas nakts tirdziņos daudzas tirdzniecības vietas palikušas tukšas, jo vienkārši nav pircēju. Viesnīcu menedžeri cenšas uzsvērt, ka pamazītēm pieprasījums atgriežas iepriekšējās sliedēs, taču, redzot pustukšo Royal Cliff Beach Resort (vienu no lepnākajām Pataijas viesnīcām), tam noticēt var ar lielām grūtībām.
Pašlaik arī nav īstā tūrisma sezona, jo strauji tuvojas lietus periods. Jau tagad Bangkokā pēcpusdienās parasti ir apmācies, laiku pa laikam nogāž kāda tropiska lietusgāze, kas, no vidusmēra eiropieša viedokļa, pašsajūtai nāk tikai par labu. Nonākot jūras (Taizemes jeb Siāmas līča) krastā, prioritātes, protams, mainās, jo saule ir neatņemama pludmales sastāvdaļa. Kā apgalvo vietējie, vislabākais laiks tūrismam tagad būs no novembra līdz februārim, taču tiem, kuri nevēlas brīvo laiku pavadīt, vaļājoties saulītē, arī lietus sezona nevarētu būt šķērslis ceļojumam uz kalnainajiem Taizemes ziemeļiem.
Pagājušajā gadā Taizemi apmeklēja 10,8 miljoni tūristu, un tika cerēts, ka šogad šis skaitlis pieaugs līdz 11,4 miljoniem. SARS dēļ pašlaik vairs netiek tik daudz domāts par pieaugumu kā par noturēšanos iepriekšējā gada pozīcijās.
Par vienu no galvenajiem tūrisma propagandētājiem kļuvusi lidsabiedrība Thai Airways, kas plāno tūrisma reklāmas kampaņā ieguldīt vienu miljardu batu (aptuveni 2,5 miljonus dolāru). Uz pēdējā žurnāla Time Āzijas izlaidumu vāka jau tagad redzama reklāma, kas aicina apmeklēt Tūkstoš smaidu zemi, kā nereti tiek dēvēta Taizeme. Sākot ar 23. jūniju, pērkot biļetes uz šīs sabiedrības reisiem, iespējams laimēt atpakaļceļa biļeti par brīvu; piedāvājums būs spēkā līdz septembrim.
Ko dara latvieši?
Taizemes vēstniecības Oslo, kuras interešu lokā ir arī Latvija, pirmais sekretārs Tanavats Sirikuls Neatkarīgajai stāstīja, ka pērn Taizemi apmeklējuši 600 tūristu no Latvijas. Tas nav daudz. Igauņu kolēģis no Postimees, kuru satiku Bangkokā, teica, ka uz šo zemi gadā vidēji dodoties vairāk par tūkstoti igauņu, bet arī tas nav salīdzināms ar padsmitiem tūkstošu tūristu no Zviedrijas, Norvēģijas vai Somijas. Problēmas rada vīzu iegūšana, jo jau vairāk nekā gadu tās nav iespējams nopirkt Bangkokas lidostā. Pases jāsūta uz Oslo, un tas prasa gan laiku, gan naudu.
Aptaujājot vairākas Latvijas tūrisma kompānijas, Neatkarīgā secināja, ka pieprasījums pēc Taizemes labumiem patiešām mazinājies. Menedžeri to saistīja ar SARS un iespējamajiem terora draudiem, taču situācija neesot tik dramatiska.
DominaTravel Latvia pērn līdz šim laikam uz Taizemi nosūtījusi 40 cilvēku grupu, šogad – tikai trīspadsmit. Relaks tūrei klientu skaits no janvāra līdz martam gada laikā samazinājies no 12 līdz desmit. Impro ceļojumi savukārt pērn uz Taizemi aizsūtījuši ap 140 cilvēku (daži tur uzturējušies tikai dažas dienas, ceļojot tranzītā). Februārī, vēl pirms SARS uzliesmojuma, ceļojumā devusies 20 cilvēku grupa. Maija sākumā pieteikušies vēl 20 tūristu, no kuriem tagad palikuši piecpadsmit. Vai cilvēki patiešām nobijušies, vai arī vienkārši mainījušies viņu plāni – grūti spriest.
Gribējāt teroristus? Atradām!
Vēl viens aspekts, kas ietekmē tūristus, ir bažas par starptautisko terorismu. Kaut gan Taizemē ir visai niecīga musulmaņu kopiena (aptuveni četri procenti, kas pārsvarā dzīvo valsts dienvidos, turklāt vairākums no viņiem ir vietējie taju tautības pārstāvji, kuriem nodrošinātas visas pilsoņiem paredzētās tiesības), procentuāli lielais Rietumu tūristu skaits padara Bangkoku par teroristiem vilinošu mērķi. Daudziem taču atmiņā palicis pret tūristiem vērstais terora akts Indonēzijas salā Bali.
Turklāt šogad Taizeme ir APEC (Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā savienība) saimniece un oktobrī šeit gaida ierodamies pašu Džordžu Bušu. ASV Valsts departamenta pūles nodrošināt Taizemes valdības atbalstu karā pret starptautisko terorismu pēc principa «Kas nav ar mums, ir pret mums» izdarījušas lāča pakalpojumu šai zemei, kas spiesta demonstrēt izmisīgu cīņu pret teroristiem, kuru, visticamāk, pagaidām Taizemē ne-maz nav.
Jā, tieši pagājušonedēļ, laikā, kad Taizemes premjers Taksins Šinavatra viesojās ASV, tika arestēti trīs taji no valsts dienvidiem un izcēlās skandāls ar radioaktīvu materiālu (netīrās bumbas iespējamu sastāvdaļu) kontrabandu.
Taču šāda akcija, manuprāt, vairāk vērtējama kā ārpolitisks solis, lai pierādītu Vašingtonai, ka Taizeme ir uzticams sabiedrotais. Galu galā, balstoties uz likumu par terorisma apkarošanu, aizdomās var turēt ikvienu, kas atļāvies kartē apvilkt riņķīšus ap attiecīgo personu interesējošām vietām. Un pēc tam jau indivīdam nākas taisnoties, ka viņš šos objektus vēlējies tikai aplūkot, nevis uzlaist gaisā.
Štati gribēja, lai mēs atrodam un arestējam kādu potenciālu teroristu, un mēs to izdarījām – tāds zemteksts ir taju oficiālo personu paziņojumiem. Ne jau velti aplausus iepriekšminētajā preses konferencē izpelnījās harismātiskais Thai Airways šefs Kanoks Apiradi, kurš uz kāda žurnālista jautājumu par terora draudiem Taizemē atbildēja: «Vai tiešām jūs uzskatāt, ka, ja kādā Eiropas zemē arestēts aizdomās turēts terorists, šī valsts vairs nav droša?»
Bumba vai kokosrieksts
No savas puses varētu piebilst, ka Taizeme, lai ko nu tur sacītu oficiālas personas, tūristiem ir gana droša arī tāpēc, ka tā palikusi pusmilitāristiska valsts ar ļoti labu iekšējās drošības, izlūkošanas un novērošanas sistēmu. Brīžam pat nepameta sajūta, ka kāda lielā acs rūpīgi mūs pieskata un, tā kā tūrists jeb farangs (no vārda foreigner) šajā valstī ir gandrīz vai Dievs, patiešām bez liekām bažām devos Bangkokas kanālu rajonu tumsā, kaut gan Rīgā trīsreiz būtu pārdomājis, vai pēc saulrieta slaistīties pa Skonto halles apkaimi, par Maskavas priekšpilsētu nemaz nerunājot.
Kas attiecas uz terora aktiem – tikpat labi kādi fanātiķi var sadomāt uzspridzināt ASV vēstniecību Rīgā (trīs reizes pār kreiso plecu!). Vai tāpēc kāds met līkumu Raiņa bulvārim un Bastejkalnam?
Un vispār – risks, ka tevi džungļos vai, apmeklējot plantāciju, nositīs no palmas krītošs kokosrieksts, manuprāt, ir krietni lielāks nekā terora draudi. Atrasties vai neatrasties nepareizā laikā un nepareizā vietā – tas jau katram zvaigznēs ierakstīts…
Autors: Maris Krūmiņš
"Neatkarīgā Rīta Avīze"
Raksts paņemts no www.impro.lv