Latvietis ir balts, īpaši tautu meita, kas balta vien staigā.
Latvietis tērpjas baltā un pelēkā.
Latvietis ir neuzkrītošs.
Latvietim patīk saulīte vēlu vakarā.
Latvietis ir bārenis, viņa bērni bāreņi un visi dzied bāreņu dziesmas.
Latvietim patīk skumt un raudāt. Raudāja māte, raudāja meita un asaras rotā latvieti.
Latvietis ir kungs savā dzimtajā zemē nevienu palīgā nesauks un citam kalpot neies.
Latvietis visu dara pats.
Latvietim ir savs stūrītis un savs kaktiņš, kur ielikt bērnus par nepaklausību.
Latvietis lepojas ar kautrību, kaunību, strādību un pieticību.
Latvietim laba daudz nevajag un tas pats nāk ar gaidīšanu.
Latvietis vienmēr otram atdod to labāko, pats priecādamies par mazumiņu.
Latvietim solīts makā nekrīt.
Latvietis mērī septiņas reizes un griež tikai vienu.
Latvietis ir apdomīgs un izvairīgs.
Latvietim patīk labi paēst.
Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, rasols un skābi kāposti.
Latvietis ir iecietīgs pret citu uzskatiem, ja tie sakrīt ar viņa paša.
Latvietis nav skaudīgs, pat ja viņam skauž’.
Latvietim ir labi tur, kur viņa nav.
Latvietis zina, kā ir pareizi, viņam patīk kārtība un simetrija un 90 grādu leņķis.
Latvietim patīk, kā šalc zaļais mežs, jo tam ir cena par kubikmetru.
Latvietis turas pie zemes pēc pus spaiņa alus.
Latvietim ir gaiši mati un zilas acis.
Latvietis lepojas ar tīrasiņu izcelsmi.
Latvietim patīk dzeltens, zaļš, brūns visās to variācijās.
Latvietim nevar patikt zils ar sarkanu.
Latvietim īpaši dārgi senie laiki.
Latvieša gaišā nākotne ir tūkstošgadu senatne.
Latvietis dzīvo atmiņās, ļoti pieķeras lietām un skaistai pagātnei.
Latvietim vienmēr ir labi tur, kur viņa nav.
Latvietis ir dziedātājs, sāk jau pirms dzimšanas un vēl pēc nāves nevar beigt.
Latvietim ir vienalga vai cūka vai druva.
Latvietis lielās, bet naudu nemaksā.
Latvietis mīl kapiņus, jo tajos būs jāguļ mūžīgi.
Latvietis ir velis….
Latvietis runā par sudrabu, bet par zeltu klusē.
Latvietis ļoti baidās būt netikumīgs…
Latvietim ir mazs cinītis, kas gāž vezumus…tikai, ko lai dara, kad viss sagāzts???
Baznīcas dārgumu sargātāja
Alsungas Sv. Miķeļa katoļu baznīcas daudzos dārgumus vēl aizvien sargā draudzes priekšniece Leokādija Gūtmane.
Ne jau zelta vai sudraba, bet pašas un citu alsundznieču rokām darinātos: piemēram, greznas altārsegas un baznīcas karogus. Sešmetrīgās egles, ko viņa kopā ar dēlu baznīcas rotai gādāja Ziemassvētkos, jau sen nometušas skujas, arī daļa pašas lieto sveču izkūpējušas smaržīgos dūmos.
Procesijā ap dievnamu
Leokādijas kundze rāda, ka pagaidām greznie karogi salikti augšā pie kora. Ziemassvētkos tiem mazāka nozīme, bet Lieldienās gan būs krāšņa procesija. "Savulaik gājām apkārt baznīcai katru svētdienu. Katrā organizācijā ir karogi, arī baznīcā. Galvenais ir Dievmātes un Jēzus sirds karogs, ir svētajiem veltīti. Miķeļa karoga mums nav, bet pirms gadiem 30 bija Svētā Franciska karogs. Senāk tos darināja klostermāsas, bet drēbe ir dārga, nevaram vienmēr pasūtīt, tādēļ divus esmu pati pāršuvusi. Vienam vecam karogam bija labi saglabājušās izšūtas rozītes, tās pāršuvu uz stiprāka auduma. Senāk nevarēja dabūt ne drēbi, ne zīda diegus. Bārkstis meklēju virsnieku veikalā Rīgā."
Leokādijas kundze atceras, ka 16 gados nesusi karogu: "Brīv jau nebija, bet mēs, meitenes, sadomājām iet procesijā. Pašas izdomājām un sašuvām baltus tērpus. Procesija vienmēr devusies apkārt baznīcai, bet sliktākā laikā – pa iekšu. Parasti dziedam dziesmas, bet kādreiz Vasarsvētkos evaņģēlijs tika lasīts, laukā taisītas četras būdiņas ar četriem galdiem, pie kuriem cilvēki lasīja. Tagad jau viss vienkāršots."
Greznākās uz altāra
Leokādijas kundze rāda, ka altāri sedz pašas šūta sega. Viņai bijuši gadi 26, kad to darinājusi. "Gribējās kaut ko baznīcai dot, pa vakariem pēc darba to izšuvu. Rišeljē mežģīnēs ir krustiņš, biķeris." Sarežģītais darbs tapis padomju gados. Draudzes priekšniece atceras, ka nedaudz nācies uzmanīties, skolā viņa esot izsmieta par baznīcā iešanu: "Es neko daudz neklausījos un neslēpos. Bija skolēni, kuri nāca paslepus, bet skolotāji vaktēja."
Jautāta, cik bieži greznās segas tiek mainītas, Leokādijas kundze atteic, ka galvenais, lai tās būtu tīras. "Mācītājs Viktors Grebeško man nenosaka, ko un kā klāt. Izdomāju pati. Galvenais, ka apakšā jāliek linu drēbe, jo arī Pestītājs bija tādā ietīts." Senākās segas saglabājušās no Suitu sievu vadītājas Ilgas Leimanes tantes Annas. Platā mežģīņu mala ir sieta un pēc tam izšūta. "Ziemā, kad gavēnis nāk, tik greznas neliekam, bet Lieldienās gan."
Lai gan draudzē jauniešu netrūkst, meitenes smalko mākslu neapgūst, jo, lai tamborētu, izšūtu un mezglotu, vajadzīga pacietība un laiks. Leokādijas kundze nopūšas, ka pēc vidusskolas jaunie no Alsungas tomēr aizejot un draudze ejot mazumā.
Ne tikai rokdarbi vien
L.Gūtmanes pienākums ir dievnamu turēt tīru ikdienā un izpušķotu svētkos. Kad jāmazgā, divi cilvēki nākot palīgā. Draudzes priekšniece viņa ir kopš 1994. gada, kad sācis kalpot prāvests V.Grebeško: "Man vīrs nomira, domāju – iešu vairāk strādāt pie baznīcas. Negribēju to pienākumu uzņemties, neesmu skolota, ko nu zināšu. Man teica, ka nekas nebūs jāzina, un ievēlēja. Nav jau arī cita, kas uzņemtos. Vecie cilvēki negrib, jauno tik daudz nav. Kad Grebeško atnāca, kādi 200 pierakstījās, bet bija arī tādi, kas nepierakstījās. Bet nu jau kāds 100 no draudzes izmiris, citi vairs nespēj atnākt. No rītiem dievkalpojumā kādi seši vai septiņi esam. Varētu jau mani pārvēlēt, aizvien grūtāk izstaigāt no mājām. Vasarā braucu ar riteni."
Leokādijas kundze skaidro, ka darba esot daudz, arī apkārtnē. Pašvaldība palīdzējusi lielos kokus nozāģēt, daļa pārtapuši dēlīšos, ar ko apšūtas sienas. Malku nācies zāģēt arī prāvestam. "Paldies Dievam, ka to koku vairs nav! Gan baznīcu bojāja, gan lapas bija jāgrābj."
Katru dienu dievnamā deg tikai pašu darinātās sveces. Ap diviem simtiem vajagot izliet. "No vaska vien neder, tās ātri saliecas. Liekam parafīnu klāt. Vai svece gaišāka vai tumšāka, atkarīgs no vaska. Kādreiz es to pērku, citreiz kaimiņš iedod, jo grib, lai arī viņam izleju, bet parafīnu var Ventspilī nopirkt, tur ir tāds Dobeles veikals, no kura man parafīnu ved Ausma Čača. Bet viņi domā, ka esam konkurenti, prasa, kur tik daudz likšot. Ausma teikusi, lai nebaidās, mums vajag tikai baznīcai," atklāj Leokādijas kundze.
Inguna Spuleniece
2006. gada 14. februāris.
Raksts paņemts no
„Ne ar skubu skubināma”
Tā par etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku suiti vadītāju un etniskā centra Suiti dibināšanas iniciatori Lidiju Jansoni, pasniedzot viņai atzinību par mūža ieguldījumu folkloras kopšanā, teica kultūras ministre Helēna Demakova.
L.Jansone ir starp tiem tradicionālās kultūras kopējiem, kuri Rīgas Latviešu biedrībā svētdien tika sumināti sestajā Lielās folkloras balvas pasniegšanā. Viņu un vēl četrus mūža atzinības saņēmējus H.Demakova nodēvēja par sirds trīcēšanas skolas speciālistiem, kuri ar cieņu un izpratni izturas pret tradicionālo kultūru, paši kopj un nodod to citiem. Sakot paldies, L.Jansone īsti suitiski uzdziedāja "Paldies devējam, ne rāvējam!", un novadnieci sveikt atbraukušie suiti zālē piedziedāja skanīgu ē – o.
Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte, saņēmusi balvu par sasniegumiem zinātniskajā izpētē un izglītības veicināšanā, kas galvenokārt saistīta ar suitu novadu, atzina, ka viņai un studentiem gan tur, gan citviet vēl ilgi būs, ko pētīt. Bet atsaucoties uz L.Jansones dziedāto, profesore teic: "Suiti ir devēji, spilgts piemērs, kā tradicionālajai kultūrai izdzīvot. Savstarpēji pastrīdas, bet uz ārpusi iet kā kopums. Un, kur tiek dots citiem, tur ir arī pa šiem – redz, parādās nafta!"
Starp apbalvotajiem ir arī festivāla Pulkā eimu, pulkā teku radošā komanda. Māra Mellēna visu vārdā teica, ka kustībā ir pāri par 100 skolotāju, vairāki tūkstoši bērnu, ar kuriem viņa tik daudz pieredzējusi, ka droši dotos izlūkos. Paldies tika Aknīstes, Salacgrīvas un Tērvetes domes priekšsēdim par atbalstu festivāla rīkošanā, un izskanēja cerība, ka pēc šīs vasaras tādu pašu paldies saņems arī Kuldīgas dome.
85 gadus vecā saldenieka, Senču kalendāra autora Valdemāra Ancīša mazdēls, žurnālists Toms Ancītis, saņemot balvu vectēva vietā, nolasīja viņa pateicības veltījumu: "Lielā folkloras balva ir iemesls, kas varētu atturēt cilvēkus braukt uz Īriju. Es ir nedomāju braukt, jo man taču ir balva!" Sirmais tautas gara mantu kopējs atzīst, ka viņa pateicību noteikti gaidot arī valdība un daudzās partijas, bet tām vēl nepienākoties. Vien tad, kad latviešu skolas mācīs īstu latviešu valodu, kultūru, dziesmu un dzīvesziņu, viņš teikšot paldies arī šiem.
Inguna Spuleniece
2006. gada 7. februāris
Raksts paņemts no
Apdomīgs jā Suitu novadam
Suiti, tāpat kā viņiem kaimiņos esošā kuršu ķoniņu novada ļaudis, ir viens no spilgtākajiem veidojumiem Latvijas reģionālās vēstures kartē. Te līdz pat mūsdienām sadzīvo poļu katoliskās tradīcijas un pirmskristietiskais kurzemnieku mantojums. Poliskais te izpaužas tautisko apģērbu spilgtajās krāsās, dažādos sadzīves ieradumos, nebūt nekonfliktējot ar tautas tradīcijās smeltajiem ornamentiem, saulītes zīmēm namu pakšos, lietuvēna krustiem, īpatnajiem ēdienu un apģērbu nosaukumiem. Un, protams, ar stiepto burdona dziedājumu, kuram līdzīgu retumis var saklausīt vēl tikai Latgalē.
Kā kultūras un etnogrāfiska realitāte jau kopš XVII gadsimta sākuma, kad muižkungs Ulrihs fon Šverins luteriskajā Kurzemes rietumu daļā savus ļaudis pievērsa katoļticībai, pastāvošais Suitu novads tagad varētu noformēties arī administratīvi.
Suitu apdzīvoto Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastu padomes
Pēc tikšanās M.Kučinskis Dienai optimistiski pieļāva, ka Suitu novads varētu izveidoties pat tuvākā gada laikā, visnotaļ pozitīvi vērtējot Alsungā vērotās treju pagastu ļaužu saticības izpausmes. "Suitu novada veidošanā pārklājas Ventspils un Kuldīgas rajonu robežas, un tas rada papildu problēmas. Bet tās nav neatrisināmas," uzskatīja ministrs, atzīstot suitus par pietiekami unikālu parādību, lai pacenstos novērst kavēkļus, kas kavē viņu apvienošanos.
Suiti ir un būs
"Mēs esam par Suitu novada veidošanu kaut kad nākotnē, paturot tiesības termiņu nosaukt vēlāk. Svarīgs būs iedzīvotāju viedoklis, stipri domāsim par ekonomisko izdevīgumu," saka Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende.
Par procesa nesasteigšanu ir arī Alsungas kultūras nama direktore Gunta Matēviča. "Kopīgu pasākumu rīkošana suitiem ir sena tradīcija. Būs novads vai nebūs, tā turpināsies," cieši pārliecināta ir kultūras darbiniece, piemēram minot krāšņos kopīgos autobraucienus apkārt suitu zemi, pagastus vienojošo burdona festivālu, folkloras nometnes bērniem un etnogrāfisko ansambļu koncertus, teātra spēlēšanu un draudzīgos baznīcas svētku apmeklējumus.
"Iespējams, ka novads kultūrai varēs atvēlēt vairāk līdzekļu, bet tā var arī nenotikt," piesardzīga ir G.Matēviča. D.Bērende pieļauj, ka vienotā teritorijā sekmīgāka būtu gan ražošanas, gan pakalpojumu un tūrisma nozares attīstība, jo viesiem varētu izrādīt ne vien Jūrkalnes stāvkrastu, senās baznīcas, muzejus un dabas liegumus, bet nākotnē varbūt arī Gudenieku naftas torņus.
Līdz pēdējam negaidīt.
Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Dadzis Suitu novada tapšanu pieļauj "kā nākotnē iespējamu," jo vispirms jāraugās, vai jaunveidojumā cilvēkiem dzīvot būs ērtāk un labāk, nekā pirms tam. "Jātiek skaidrībā, kā, mainoties rajonu robežām, būs ar telefona sakariem, adresēm, kura rajona valsts iestādes mūs turpmāk apkalpo, un daudz kas cits," tīri praktiskā ievirzē uz to raugās M.Dadzis.
Viņš pauda bažas, vai valdība turēs vārdu un apvienošanās gadījumā katram pagastam piešķirs piedāvātos simts tūkstošus latu. "Ja valsts politika būs neprognozējama, tas mūs novada ātrai veidošanai noteikti nerosinās," atzina priekšsēdētājs, pieļaujot, ka pārdomu laiks varētu ievilkties pat līdz valdības noteiktajam brīvprātīgās apvienošanās beigu termiņam 2008.gadā.
Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības Eglāji īpašniece Ina Kapteine Suitu novada nākotni no personīgā viedokļa vērtē pozitīvi, saredzot iespēju tādā gadījumā labāk sakārtot gan izglītības, gan medicīnas un satiksmes jautājumus. Viņai nebija iebildumu, ka par novada centru kļūtu Alsunga, jo uz turieni jau tagad dodas gan skolēni, gan tie, kam vajadzīga nopietnāka mediķu palīdzība. Eglāji ir arī viesu māja, un Ina vērtē, ka ar novada izveidošanos suiti savu vēsturisko un kultūras savdabību varēs izkopt un ciemiņiem izrādīt vēl labāk nekā tagad.
Alsungas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks noskaņots ar apvienošanos "līdz pēdējam negaidīt, bet arī nesteigties", vispirms noskaidrojot, vai jaunajā situācijā nepasliktināsies cilvēku dzīves kvalitāte, nevairosies bezdarbs. Viņaprāt, īpaši rūpīgi jāapsver situācija ar skolām un skolotājiem, lai nevairotu spriedzi vecākos un pedagogos.
Nenokaut mazās iniciatīvas.
Suitu etniskās kultūras centra, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas un Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Ilga Leimane novada priekšrocību saskata iespējā veidot vienotu suitu kultūras politiku, tajā pašā laikā kā lielu vērtību saglabājot katra pagasta līdzšinējo savdabību. "Ceru, ka novada priekšniekiem pietiks prāta atturēties no centralizācijas, kas nokauj mazās iniciatīvas," optimistiska ir I.Leimane. Viņas dēls, uzņēmējs Pauls Leimanis uzskata, ka Alsunga vēsturiski ir veidojusies kā suitu novada centrs un tai šī misija jāturpina arī pagastiem apvienojoties: "Nedomāju, ka kaimiņiem pret to būs iebildumi vai greizsirdība, jo stiprs centrs nāks par labu visiem, tanī skaitā biznesa attīstībai".
Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Trops
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2006. gada 4. februāris.
Rubrika: Latvijas ziņas (6. lpp.)
Kas kopīgs sievietei un mūzikas instrumentiem…
Līdz 20 gadiem sieviete ir kā KLARNETE – spēlē bez uzskaņošanas, bet ar piepūli, un tam, kas kaut ko sajēdz no mūzikas, ne visai patīk.
No 20 līdz 30 gadiem kā VIJOLE – pats labākais instruments, divas, trīs minūtes skaņo un spēlē, cik ilgi muzikants grib.
No 35 līdz 45 gadiem kā ČELLS – jāskaņo veselu stundu, spēlē divas, trīs minūtes.
No 45 līdz 55 gadiem kā KLAVIERES – viens spēlē, cits skaņo.
No 55 līdz 65 gadiem kā TROMBONS – nespēlē, bet tikai baida.
No 65 līdz 75 gadiem kā FUTRLĀLIS, kurā glabājas sabojājies nolietots instruments.
Ziedu horoskops
01.01. – 10.01.
Dzeltenā drudzene
Ziediņš simbolizē vasaras siltumu. Raksturs nedaudz noslēpumains, ārišķīgs. Kautrīgs. Cilvēks, kas dzimis šajā zīmē, neatlaidīgi cenšas sasniegt mērķi. Jābaidās no auksta laika.
11.01. – 20.01.
Dzelkšņi
Neviens viņam nepievērš uzmanību. Dažkārt izdomā sev nevajadzīgas nodarbes, no kurām nedaudz padomājot, var atteikties jebkura iemesla dēļ. Apkārtējie ne vienmēr var saskatīt viņa labsirdību. Viņš ir lielisks ģimenes cilvēks un draugs. Centīgs darbinieks. Pārāk aizrautīgā strādāšana var radīt agrīnu hipertoniju.
21.01. – 31.01.
Salmene
Vienkārša, tomēr vērīgi seko modei. Viņas elegance bieži ir iemesls skaudībai. Izteikts gribas trūkums.
01.02. – 10.02.
Āmulis
Sieviete zinātkāra un ar vieglu uzvedību. Patīk riskēt, spēj apburt pat visnepieejamāko vīrieti. Vīriešiem jānodarbojas ar karatē, kultūrismu, tenisu, sportu, lai gūtu populiritāti pretējā dzimuma vidū. Tas arī saglabā viņu veselību.
11.02. – 19.02.
Belladonna
Sieviete – pieticīga skaistule, kuru nevar izprast pirmajā reizē. Vīrietis nav skaists, bet strādā neatlaidīgi, bez apstājas.
20.02. – 28.02.
Mimoza
Cilvēkiem, kas dzimuši šajā zīmē, piemīt paaugstināts jūtīgums. Tie ļoti sāpīgi pārdzīvo, ja veikto darbu nenovērtē. Nelieciet Mimozai darīt pārāk daudz! Viņa pieradusi ziedot sevi, lai izpildītu uzdoto darbu un nopelnītu uzslavu, neņemot vērā atvaļinājumu un slimības lapu. Var draudēt infarkts un kunģa čūla.
01.03. – 10.03.
Magone
Magonēm ir izteikts skaistums. Tās tīklos viegli sapīties, grūti no tiem izkļūt. Magones dzīvē ir daudz zaudējumu. Jānotic saviem spēkiem, tikai tā var gūt panākumus. Nevajadzētu ēst pārāk daudz gaļas ēdienu, ieteicamāk būtu lietot vitamīniem piesātinātos dārzeņus.
11.03. – 20.03.
Lilija
Nemanāma burvība. Izsmalcināta daba. Mēness zieds, kuru var atklāt tikai pilnmēness naktī. Pateicoties savai burvīabi un izmalcinātajai dabai, tā spēj būt laimīga.
21.03. – 31.03.
Uzpirkstenīte
Šajā zīmē dzimušie ir apņēmīgi. Viņu prāta spējas līdzinās datoram, kurš strādā precīzi un ātri, atrodot izeju pat no vissamudžinātākajām dzīves situācijām, nezaudējot drosmi un saprātu. Var kļūt nervozi. Novērojamas biežas galvassāpes.
01.04. – 10.04.
Magnolija
Galvenā īpašība – godkārība. Pateicoties nespējai ieklausīties citu padomos, stāvoklis sabiedrībā nav stabils.
11.04. – 20.04.
Hortenzija
Devīga, augstsirdīga, izpalīdzīga, bet ne konkrētās lietās.
21.04. – 30.04.
Dālija
Raksturīgi ievērot zelta vidusceļu, vairāk jācenšas izvērtēt savus spēkus. Nebūtu ieteicams personīgajā dzīvē pilnīgi paļauties uz veiksmi.
30.04. – 10.05.
Maijpuķīte
Maijpuķītes atklātā, devīgā sirds var būt par iemeslu, ka to nežēlīgi noplūks herbāŗija vācējs vai vienkārši smalka aromāta cienītājs. Sievietei nepieciešams nopietns aizstāvis. Darbā maijpuķītei viss kārtībā. Tai raksturīga pārmērīga aizrautība ar darba uzdevumiem.
11.05. – 21.05.
Portulaka
Neuzticīga, piesardzīga, vienmēr gaida krāpšanos. Ar viņu visās dzīves sfērās grūti sadzīvot. Portulaka vēlas, lai to nepārtraukti saudzētu.
22.05. – 31.05.
Margrietiņa
Vilinoša un vienlaicīgi grūti izprotama. Darba jomā nemitīgi cenšas pārspēt kolēģus, nedomājot par sekām.
01.06. – 11.06.
Pulkstenīte
Konservatore, Jebkuras pārmaiņas iedveš izmisumu. Pulkstenītes patvērums – laba ģimene, mājīgums.
12.06. – 21.06.
Mārpuķīte
Izteikts romantisma un drosmes trūkums. Mājās klusētāja, vērotāja, kura cenšas izvairīties no jebkādiem starpgadījumiem. Neatlidīga sava mērķa sasniegšanā.
22.06. – 01.07.
Tulpe
Vīrieši ir donžuāni, kuriem viss ir vienaldzīgs. Turpretī sieviete izceļas ar savu pašapziņu. Samērā grūti iekarojama.
02.07. – 12.07.
Ūdensroze
Gaisa, zemes, ūdens simbols. Daudzšķautņains raksturs, kas samērā viegli spēj pārvarēt dzīves grūtības.
13.07. – 23.07.
Vijolīte
Nereti piesaista visu uzmanību. Lēni un savaldīgi tiecas uz savu mērķi, kuru gandrīz vienmē sasniedz.
24.07. – 02.08.
Mežrozīte
Asa. Galvenā aizsardzības forma – nepieejamība, bez kuras grūti iztikt.
03.08. – 12.08.
Saulespuķe
Panākumi viņu nedara aklu, konflikti neapstādina. Virzās uz priekšu, sekojot saulei. Lēni ar panākumu un konfliktu palīdzību virzās pa dzīvi.
13.08. – 23.08.
Roze
Ziedu karaliene. Galvenā iezīme, kas izsauc pret sevi vērstas intrigas, nepieejamība. Grūti iet pa dzīvi augsti izslietu galvu. Vairāk jārūpējas par sevi.
24.08. – 02.09.
Delfīnija
Askēts. pret sevi nav prasīga. Uz šajā zīmē dzimušajiem apkārtējie cenšas novelt visas vainas. Dzīves ritumā jāiemācas pretoties līdzcilvēku pāridarījumiem.
03.09. – 11.09.
Neļķe
Cilvēks ar taisnīgu, godkārīgu raksturu, kas nebūt neizraisa apkārtējo cieņu. Neskatoties uz to, viņa neatkāpjas no savas pārliecības, pat ja kļūdās. Izteikti tic taisnības uzvarai.
12.09. – 22.09.
Astere
Astere atšķiras ar savu optimisko noskaņojumu, kas ir tās raksturīgā iezīme. Asteres regulāri izpelnās apkārtējo cieņu.
23.09. – 03.10.
Virši
Šādi cilvēki ir lieli inteliģenti. Neaizvietojami, centīgi darbinieki, kuri apzinās veiktā darba augsto kvalitāti. Ja vēlaties satikt dzīvē uzticamus draugus, izvēlieties viršus.
04.10. – 13.10.
Kamēlija
Simpātiski, izsmalcināti, artiski. Dzīves gaitā saglabāt bērnišķību.
14.10. – 23.10.
Ceriņi
Jaunības simbols. Agri izvirzot sev dzīves mērķi, cenšas palīdzēt citiem, neievērojot līdzās esošos skauģus.
24.10. – 02.11.
Frēzija
Bezbailība, principialitāte, stingrums, kas tām palīdz. Spēj būt diplomāte.
03.11. – 12.11.
Orhideja
Grūti izprotama un šaubu pilni. Nevairās no atbildības un uzliktajiem pienākumiem.
13.11. – 22.11.
Peonija
Cilvēki ar stipru veselību, spēcīgu nervu sistēmu. Visās dzīves jomās sabiedriski, atklāti.
23.11. – 02.12.
Gladiola
Šajā zīmē dzimušie ir čakli strādnieki, kuri ar savu centību un pieticību spēj dzīvē paveikt lielas lietas.
03.12. – 12.12.
Pienene
Labsirdība, dēļ kuras apkārtējie tiecas pie tās. Centīga, bet reizēm parādās bezkaunība un lieluma mānija, kuru grūti saprast.
13.12. – 22.12.
Lotoss
Izteiktas prāta spējas, augstas kultūras izturēšanās. Auksts pret līdzcilvēkiem.
23.12. – 31.12.
Ēdelveiss
Pateicoties atsaucīgajam, nosvērtajam raksturam, prasmei saglabāt uzticību, ieteicams izvēlēties par draugu
Horoskopi aizgūti no The Paradise http://www.theparadise.lv
Autors nezināms
Turbotizlums
Baumo, ka persona A.Ķ. bijusi tādā starā par izcīnīto atvaļinājumu, ka devusies pavadīt brīvo laiku uz t/c Alfa un tur pamatīgi notizlojusies!! T/c stāvlaukumā, lejot savā ātombīlī logu šķidrumu, iezvanījies mobilais!! Velkot ārā pagali no kabatas, auto atslēgas iekritušas motorā – nu kaut kur starp turbīnu un radiatoru, bet haube (laikam ar galvas palīdzību) aizcirtusies ciet (labi, ka pats nepalika iekšā)!! It kā sīkums, jāiekāpj mašīnā, jāataisa motora pārsegs, atkal tas jāpaceļ un jāizķeksē atslēgas, bet jamajam tā nenospīdēja, ka atslēgas krītot dzinējā nokrita uz pults un faktisiki ātombīlis pats sevi pieslēdza (tā klusi un maigi – piu piu)!! Nu labi, ka kungam vismaz mobilais palika rociņā!! Džex dirnēja Alfā, kamēr uzticami cilvēki atveda rezerves atslēgu komplektu!! Nelikās, ka A.Ķ. par atgadījumu būtu baigi saskumis, bet manā rīcībā nav informācijas cik dziļi turbīna bija iesūkusi atslēgu komplektu numur 1, tomēr pieņemu, ka ar tīrām rokām jau nu diez vai to izdevās izķeksēt!!
Ja TTrīc izveidotu sadaļu "mēneša tizlums", tad es šitam jokam liktu 1. vietu!! Tā ka tizlojieties biežāk, lai ir vērts domāt pa šādas sadaļas atvēršanu un nekautrējaties atzīties cik tizli esat bijuši vakar, šodien, rīt!!
232 paranormāls
Tā mani dārgie – šī ziņa iet ārā visiem tiem, kas tic, ka brīnumi notiek un dievs (tas ir mans dievs, tāpēc arī ar mazo burtu) dažreiz kaut kur ir!!
Jūs jau nojaušat – Varenas Piecas balles pie Voron čukas, šokolādes sieriņu patentētājas kundzes – tas tikai norāda uz pārdabisku spēku klātbūtni un paranormālu notikumu pavērsienu piektajā stāvā (01.02.2006.), kam diez vai lemts atkārtoties!!
Kāpēc es domāju, ka iejaukušies paranormāli spēki? Nu tāpēc, ka patiesībā brašais piecinieks faktiski bija tikai tāds vārgs 4,7 ar kopējo kontroldarbu kodu 2;3;2, toties ar simtprocentīgu apmeklējumu, kas šo kodu papildināja ar ierakstu 9 un būtiski uzlaboja saskaitāmo summas un skaita dalījuma iznākumu!! 9 – arī tas ir brīnums – brīnums, ka spēju apmeklēt visas lekcijas!! Tas manā biogrāfijā ir nebijis gadījums un par to lielā mērā (vismaz 0,7) man jāpateicas tieši jums – kolēģiem no skūpsta rindas un arī pārējiem biedriem ārpus skūpsta sasniedzamības robežām. Bučas jums tuvie un tālie…
Kā neprāta pārņemtam šīs zemes iemītniekam man tagad vajadzēja vēl neprātīgāk kost, bet aiz līdzjutības pret tiem, kam vēl Vārnas kundze nav devusi svētību tālākām gaitām, solidāri ievērošu sauso likumu vismaz līdz piektdienai!!
Jebkurā gadījumā – ar brīnuma palīdzību, ieziepējot galvu, vai paša spēkiem, bet ceru, ka jums (mums) izdosies un mēs tiksimies LIELAJĀ Finālā!! Un īpaši argumenti nav vajadzīgi, jo mēs tak esam MĀSTERI!!
Liktenīgās 6 minūtes (cieta sisadmins)
Izrādās, ka man bija jābūt tik radošam un jāieliekas sešās minūtēs, citādi āmen un basta – viss uzrakstītais priekš kaķiem nogulst dziļākajās tīkla TRASH annālēs!! "Pie velna tādu kārtību" – es teicu Mārim vēlā nakts stundā un sisadmins pēc aladina (Māra) pavēles leca kājās, vilka zeķes, brauca uz Juglu, ielauzās Tubercolosis serverī un tagad es varu izpausties stundu, nebaidoties zaudēt vērtīgos emociju plūdus!!
Sešas minūtes…… gandrīz kā pēdējais "kalpotājs" 2.05, kad pieturā esi 2.11… un saraxtā balsts uz melna – "pirmais tramvajs 4.15"
Sešas minūtes…. kad gastranomā 22.06 tev pasaka – "alu, vecīt, varēsi dabūt pēc astoņām stundām!!"
Sešas minūtes… kā 18.46 nokavēt "Lusijas mīla" fināla ainu un klausīties atreferējumu no nīstas kaimiņienes mutes, kas zem taviem logiem baro kaķus ar smirdīgām zivju galvām (tu dzīvo pirmajā stāvā un smaka ir ar tevi, kaimiņiene ir no piektā)
Pie velna tādu kārtību!! Kuba
Krītiņa neveiksmes
Oi, šodien Krītiņam neveicās… pazuda rakstītās vārsmas… 🙁 Jā, tagad dzejnieka sirds ir savainota un pašlepnums iedragāts… Bet uz burvja mājienu steidz palīgā Mix&Tetrix un tagad vismaz veselu stundu var dzejot 🙂