| Alsunga seko kaimiņu paraugam
Nu jau otrajā suitu pagastā nodibināta biedrība Suitu novada izveides atbalstam. Jau rakstījām, ka starptautiskā burdona festivāla dienās Gudeniekos izveidojās Suitu novada atdzimšanas biedrība. Tagad arī Alsungā tapusi biedrība, kuras mērķis – izveidot atsevišķu Suitu novadu, kurā būtu apvienoti četri vēsturiskie Kurzemes suitu apdzīvotie pagasti: Alsunga, Basi (šobrīd iekļauti Gudenieku pagastā), Gudenieki un Jūrkalne.
Pašiem jālemj par savu politiku Dibināšanas sapulce, kurā piedalījās ap 30 cilvēkiem, sākās ar dziesmu Mazs bij’ tēva novadiņ(i)s. Klātesošie atzina, ka saistībā ar suitiem tā skan kaut kā īpaši. Pēc tam pagasta padomes deputāts Grigorijs Rozentāls iepazīstināja sanākušos novadniekus ar biedrības veidošanas ideju: „Mums administratīvi teritoriālās reformas rezultātā būtu jānonāk pie savas pašvaldības, kas pati nosaka savu politiku un prioritātes nodokļu naudas tērēšanai, nevis atdod varu citu rokās. Jau kopš 2003. gada visi trīs suitu pagasti deklarē, ka jāveido kopīgs novads, bet – kaut kad vēlāk. Vairākkārt kopējās sanāksmēs deputāti vienbalsīgi ir bijuši par Suitu novadu, bet ar piebildi: veidosim noteikti, bet tikai tad, kad mūs piespiedīs, ātrāk gan ne. Jaunais pašvaldību ministrs Štokenbergs piespieda rīkoties, bet rezultāts bija negaidīts: nonākuši krustcelēs, Gudenieki pagriezās uz Kuldīgas pusi, Jūrkalne – uz Ventspili, bet Alsunga aizgāja taisni – uz savu novadu. Ja neko nedarīsim, dzīve ies tā, kā to gribēs citi. Mazajiem pagastiem nebūs savu pārstāvju Kuldīgas novada domē, jo vēlēšanas 2009. gadā notiks pēc partiju sarakstiem. Katrai partijai jau ir savi cilvēki, tikai reti kurš ir no pagastiem. Kopējo naudu dalīs citi, un daudz kas būs atkarīgs no to labvēlības un noskaņojuma.” Zīmols – pašu rokās G.Rozentāls uzskata, ka tradicionālās kultūras bagātības jāsaglabā savās rokās, taču tās viegli varot atdot citiem: „Reiz dzirdēju, ka suiti ir Kuldīgas rajona zīmols. Suitu vārds ir pazīstams, par to gadu desmitiem rūpējušās Suitu sievas. Kādēļ mums šis zīmols būtu jāatdod?” G.Rozentāls bija papētījis lībiešu skumjo pieredzi. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados tiem neizdevās izveidot savu pašvaldību, jo viņu teritorijā jau bija pārāk daudz latviešu. Rezultāts – šodien lībiešu faktiski vairs nav. „Kam vajadzīga šī biedrība?” retoriski vaicāja G.Rozentāls. „Pirmkārt, mēs parādām, ka neesam aitu bars, un politiķiem jāsaprot, ka mums ir sava nostāja, savs viedoklis. Otrkārt, ticu, ka mūsu ideja var būt pievilcīga arī citiem, un ceru, ka izdosies gūt gan finansiālu, gan morālu atbalstu.” Ar kaimiņiem – kopīgs mērķis Sapulcē piedalījās arī vairāki Gudenieku Suitu novada atdzimšanas biedrības pārstāvji. Ziedonis Anšics: „Neesmu suits pēc izcelsmes, bet gan pēc pārliecības. Esmu iepazinis suitus, strādājot par mežsargu. Jau sen likās, ka ir skaidrs – jāveido savs novads. Pilnīgs pārsteigums bija Gudenieku deputātu balsojums pievienoties Kuldīgai. Tas tapa pusotra mēneša laikā. Kas tad noticis? Mūs pretējā virzienā pagrieza solījums noasfaltēt ceļu. Esam saņēmuši oficiālu vēstuli no valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi. Mūsu ceļš darbu rindā ir apmēram 12. vai 13. Katrs prasa 3 – 4 gadus, tātad uz asfaltu jāgaida vismaz gadi 30. (Rajona padomes izpilddirektores Vairas Brūderes komentārs: „Runa jau ir par to, ka šis ceļš noteikti ir jāsakārto. Daži tā posmi neatbilst pat elementārajām prasībām, lai tur varētu kursēt maršruta autobuss. Ceļa sakārtošanai es redzu trīs etapus: 1) atūdeņošanu, 2) grāvju rakšanu un krūmu izciršanu, 3) atputekļošanu. Pēdējais nozīmē cietā seguma uzklāšanu.” Edgars Zalāns, Kuldīgas domes priekšsēdis: „Ceļu sakārtot solīja ministrs Štokenbergs. Ja solīts – jāpilda! Acīmredzot, lai to izdarītu, būs jāpārstrukturē līdzekļi no citām programmām. Un ne jau Gudenieku ceļš vien ir svarīgs novada izveidei.”) Biedrība Suitu novads nodibināta Sapulces gaitā dibināšanas protokolu parakstīja 18 klātesošo, un vēl vairāki par gatavību piedalīties bija paziņojuši telefoniski, bet nevarēja ierasties. Valdē darbosies seši cilvēki, kuri par biedrības Suitu novads valdes priekšsēdi ievēlēja Grigoriju Rozentālu. Juris Lipsnis 2007. gada 3. augusts
|
Mērķis – suitu novads
Sestdien Biržu muižas parkā nodibināta Gudenieku pagasta sabiedriskā organizācija Suitu novada atdzimšana.
Tā cer saglabāt šo novadu kā administratīvu vienību vēsturisko suitu pagastu (Gudenieku, Jūrkalnes un Alsungas) robežās. Kā stāsta jaundibinātās sabiedrības priekšsēde Inta Čīma, sapulcē piedalījušies 17 cilvēki. Visasākās diskusijas izraisījušās par 31. janvārī saņemto Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas solījumu asfaltēt ceļu uz Gudeniekiem kā maksu par pievienošanos Kuldīgas novadam. Diemžēl solījums bijis visai neskaidrs, turklāt nav pārliecības, vai ministrija to izteikusi oficiāli. Tieši šī jautājuma noskaidrošana ir viens no pirmajiem organizācijas uzdevumiem, citādi bez pamatojuma paliek Gudenieku pašvaldības 27. februāra lēmums pievienoties Kuldīgas novadam, ja tiks rekonstruēti ceļa posmi Kuldīga – Basi (19 km) un Ķikuri – Alsunga (6 km) un uzklāts asfalts.
Dibināšanas sēdē izskatīti varianti par nostāju novadu izveidē. Viens no tiem – Gudenieku pagastu saglabāt neatkarīgu un nepievienot nevienam novadam, otrs variants ir gan Gudeniekus, gan Alsungu pievienot Kuldīgas novadam, lai par to no valsts saņemtu divsimt tūkstošus latu.
Suiti kā atsevišķa Kurzemes katoļu etniskā grupa pastāv gandrīz 400 gadu, asimilācija un izzušana, kā tas līdzīgi notika ar kuršu ķoniņiem, Lēnu un Laimiņu katoļu salām, ir jānovērš, uzskata Suitu novada atdzimšanas dibinātāji. Galvenajam mērķim – saglabāt novadu – viņi neredz arī ekonomiskus šķēršļus.
Laura Bitiniece
2007. gada 9. jūlijs.
Raksts paņemts no
Atklāta vēstule pret Reģu muižas kungu mājas nojaukšanu
Par Latvijas piļu un muižu asociācijas viedokli pret Reģu muižas kungu mājas nojaukšanu.
Rīgā,
2007. gada 4. jūlijā
Nr. 4-1-1/2
Ministru prezidentam Aigaram Kalvīša kungam
Labklājības ministrei Dagnijai Staķes kundzei
Kultūras ministrei Helēnai Demakovas kundzei
Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājam Jurim Dambja kungam
Alsungas pašvaldībai
Kopijas ziņu aģentūrām,
plašsaziņas līdzekļiem (radio, televīzija, laikraksti, žurnāli)
Atklāta vēstule pret bijušās Reģu muižas kungu mājas nojaukšanu
LETA: Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu nojaukt nodegušo sociālās aprūpes centra "Reģi" ēku Kuldīgas rajona Alsungas pagastā.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas valde savā sēdē 4.jūlijā iepazinās ar LETA(s) informāciju un nolēma izteikt savu viedokli atbildīgajām institūcijām, lai nepieļaut ēkas nojaukšanu..
Uzskatām, ka Reģu muižas kungu mājas nojaukšana nav pamatota. Celtne nav vainīga amatpersonu neizdarības dēļ. Uzstādot piemiņas zīmi traģiski bojā gājušajiem, tiek nomierināta sirdsapziņa. Vislabākā piemiņas saglabāšana būtu ēkas atjaunošana – simboliski kā fēniksam atdzimstot no pelniem.
Minētās atjaunošanas izmaksas ir nepamatotas. Ja šāda nelaime būtu notikusi kādā citā Rietumeiropas valstī, jau pēc mēneša celtnei būtu pagaidu jumts. Ja Labklājības ministrija to nevar veikt, jāizskata iespējas nodot ēku citai valsts institūcijai. Nav izslēdzama pat privatizācija, taču šajā procesā Asociācijas valde negribētu izteikt konkrētu risinājumu. Mēs esam par celtnes saglabāšanu, atjaunošanu un humānu tās tālāku izmantošanu.
Bijušās Reģu muižas kungu māja būvēta 1890.gadā pēc Liepājas galvenā arhitekta M.P.Berči projekta. Ēka uzbūvēta kvalitatīvi, ar labu novietni un augstu detaļu kultūru. Iepriekšējos remontos konstatēti sienu un griestu gleznojumi. Bijušā muižas centra celtnes un parks ar dīķiem veido vienotu ansambli. Pat „jaunas un skaistas” ēkas uzbūvēšana šo ansambli izjauktu. Latvijā jau ir daudz bijušo muižu kompleksu, kas sabojāti ar fermām, silikātķieģeļu dzīvojamajām ēkām un tamlīdzīgiem risinājumiem, kas kādā noteiktā laikā likušies skaisti un moderni.
Daudzu seno piļu un bijušo muižu saimnieki iegulda milzīgus līdzekļus, lai atjaunotu un atdotu nākamajām paaudzēm ļoti izcilas, izcilas un varbūt pat mazāk zināmas un mazāku kultūrvēsturisku vērtību nesošas celtnes. Tiek ieguldīti miljoni, bet šajā gadījumā, kur celtnei nodedzis tikai jumts, valsts pati vēlas nojaukt kvalitatīvu vēsturisku celtni. Vai tā ir valstiskas attieksmes izrādīšana kultūras mantojuma saglabāšanas jomā? Kaut formāli pēc saraksta bijušā Reģu muižas kungu māja nav kultūras piemineklis?
Cēsu viduslaiku pils drupas stāsta par daudzām nāvēm, par spīdzināšanu, par cilvēku ciešanām. Taču cēsnieki nav izteikuši vēlmi pilsdrupas nolīdzināt līdz ar zemi. Vecgulbenes muižas Baltajā pilī ir maz saglabājušās autentiskās vērtības, tomēr tās saudzīgi tiek atjaunotas, izveidota muižas kompleksa izbūves koncepcija, tiek piesaistīti Eiropas Savienības un citi fondi līdzekļi, tiek ieguldīti prāvi privātie līdzekļi.
Cesvaines pils atjaunošana uzreiz pēc ugunsgrēka tika uzsākta ar pagaidu jumta uzlikšanu, ar rūpēm par pils saglabāšanu cesvainiešiem un Latvijas valstij. To uzņēmusies pašvaldība.
Jelgavas pils savulaik pacelta no drupām, arī tagad tās uzturēšanā un kultūras vērtību saglabāšanā tiek ieguldīti valsts līdzekļi.
Rankā ir skaisti sakopts parks ap izdegušās pils drupām, kur pils atjaunošanā nāksies ieguldīt milzīgus līdzekļus.
Daudzviet līdzekļu nepietiek, tomēr labākie saimnieki cenšas neļaut aiziet postā, saglabāt šo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Vai valsti nevar pieskaitīt šiem labākajiem saimniekiem? Vai valsts var demonstrēt nesaimnieciskumu, nihilistisku attieksmi pret tautas mantu?
Pašreizējais Labklājības ministrijas priekšlikums liecina par klaju nesaimnieciskumu, vērtību neizpratni, it kā plānotu nojaukt kaut kādu nevērtīgu graustu, lai tā vietā uzceltu kaut ko „jaunu un skaistu”. Skaistais iet postā, bet, diemžēl mūsdienu jaunās celtnes nevar lepoties ne ar arhitektu meistarību, ne būvmākslu. Izņēmumi tikai apstiprina vispārējo arhitektūras nabadzību.
Asociācijas valdi ļoti interesē Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas viedoklis. Kaut Reģu muiža nav valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, aicinām inspekcijas vadību paust publiski savu viedokli šī nojaukšanas projekta sakarā un ar neatkarīgu ekspertu komisiju reāli novērtēt šo celtni. Daudzviet Latvijā līdzvērtīgas celtnes ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.
Primārais – jāuzliek pagaidu jumts, jāveic darbības, lai celtnes stāvoklis nepasliktinātos. Un tikai pēc tam Reģu muižas kungu mājā ir jāizvērtē kultūrvēsturiskās, mākslinieciskās vērtības un ēkas konstruktīvais stāvoklis.
Aicinām valdību un atbildīgās institūcijas nepieļaut bijušās Reģu muižas dzīvojamās ēkas nojaukšanu, bet meklēt risinājumus tās saglabāšanai.
Asociācijas valdes sēdē piedalījās un par aicinājumu balsoja:
Juris Zviedrāns, Asociācijas prezidents, celtniecības arheologs SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, Tāšu muižas nomnieks;
Egils Griķis, Asociācijas viceprezidents, Cirstu muižas īpašnieks;
Valdis Āboliņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (Jelgavas pilī) direktora vietnieks;
Vilnis Špats, Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs;
Inguna Balcere, Jaunauces pamatskolas (Jaunauces muižā) direktore,
Terese Korsaka, Varakļānu muzeja (Varakļānu pilī) vadītāja;
Inese Berķe, Jēkabpils muzeja (Krustpils pilī) direktore;
Laima Lupiķe, Asociācijas izpilddirektore.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents: J.Zviedrāns
05.07.2007
Iebilst pret “Reģu” ēkas nojaukšanu
Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) ir nosūtījusi vēstuli valsts amatpersonām, kurā iebilst pret nosegušā sociālās aprūpes centra "Reģi" ēkas nojaukšanu, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Vēstule nosūtīta premjeram Aigaram Kalvītim (TP), labklājības ministrei Dagnijai Staķei (ZZS), kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, kā arī Alsungas pašvaldībai.
Organizācija skaidro, ka bijusī Reģu muižas kungu māja ir būvēta 1890.gadā pēc Liepājas galvenā arhitekta Berči projekta. Ēka uzbūvēta kvalitatīvi, ar labu novietni un augstu detaļu kultūru. Iepriekšējos remontos konstatēti sienu un griestu gleznojumi.
Bijušā muižas centra celtnes un parks ar dīķiem veido vienotu ansambli, bet jaunas ēkas uzbūvēšana šo ansambli izjauktu. Latvijā jau ir daudz bijušo muižu kompleksu, kas sabojāti ar fermām, silikātķieģeļu dzīvojamajām ēkām un tamlīdzīgiem risinājumiem, kas kādā noteiktā laikā likušies skaisti un moderni, norāda LPMA.
Asociācija uzsver, ka vēsturisku pieminekļu atjaunošanā tiek ieguldīti miljoni, bet šajā gadījumā "nodedzis tikai jumts, bet valsts vēlas nojaukt kvalitatīvu vēsturisku celtni".
Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu nojaukt nodegušo sociālās aprūpes centra "Reģi" ēku Kuldīgas rajona Alsungas pagastā.
LPMA vēstulē norāda, ka "celtne nav vainīga amatpersonu neizdarības dēļ. Uzstādot piemiņas zīmi traģiski bojā gājušajiem, tiek nomierināta sirdsapziņa. Vislabākā piemiņas saglabāšana būtu ēkas atjaunošana – simboliski kā fēniksam atdzimstot no pelniem".
Asociācija atgādina, ka Cēsu viduslaiku pils drupas stāsta par daudzām nāvēm, spīdzināšanu un cilvēku ciešanām, tomēr vēlme nojaukt pilsdrupas nav izteikta. Vēstulē tiek minēts arī Vecgulbenes muižas Baltās pils, Cesvaines pils, Jelgavas pils un Rankas pils piemērs.
Pēc vēstules autoru domām, LM priekšlikums liecina par klaju nesaimnieciskumu un vērtību neizpratni.
Kaut Reģu muiža nav valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, LPMA aicina Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadību paust savu viedokli šī nojaukšanas projekta sakarā un ar neatkarīgu ekspertu komisiju reāli novērtēt šo celtni.
Organizācija uzsver, ka ēkai ir jāuzliek pagaidu jumts, jāveic darbības, lai celtnes stāvoklis nepasliktinātos, un tad jāizvērtē tās kultūrvēsturiskās, mākslinieciskās vērtības un ēkas stāvoklis.
LETA jau ziņoja, ka valdība šī gada 2.jūlijā nolēma uzstādīt piemiņas plāksni traģiskā ugunsgrēka upuru piemiņai. LM piemiņas plāksnes izveidošanas un uzstādīšanas izdevumus nodrošinās par valsts budžeta līdzekļiem. LM ar tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nevar veikt nojaukšanas darbus, kuru plānotās izmaksas ir 70 622 lati.
Tā kā ugunsgrēka rezultātā minētajā ēkā gāja bojā 25 cilvēki un ēka būtiski cieta, ētisku un materiālu apsvērumu dēļ LM rosināja "Reģu" muižas ēku nojaukt, uzstādot tur piemiņas plāksni traģiskā ugunsgrēka upuru piemiņai.
LM norādīja, ka ugunsgrēka rezultātā ēka ir ļoti cietusi un tās ķieģeļu ārsienu niedru pildījums, kas kalpoja kā siltinājuma elements, ir izdedzis, tādējādi deformējot ēkas ārējo sienu. Līdz ar to ķieģeļu ārsienas turpmāk nav izmantojamas bez to pilnīgas atjaunošanas. Provizoriskie aprēķini liecina, ka ēkas atjaunošana varētu izmaksāt 902 800 latus.
Valdība nolēma atbalstīt LM priekšlikumu par jauna sociālās aprūpes centra būvniecību Kuldīgas rajona Alsungas pagastā, uz zemes gabala ar 22,6 hektāru platībā, kas reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā.
LM uzdots sešu mēnešu laikā sagatavot jauna sociālās aprūpes centra būvniecības projektēšanas tehnisko uzdevumu, un trīs mēnešu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt MK rīkojuma projektu par LM jauna sociālās aprūpes centra būvniecības tehniskā projekta izstrādes un būvniecības darbu nodrošināšanai nepieciešamo finanšu resursu, pārcelšanās, aprīkojumu iegādes un ēku uzturēšanas izdevumiem, paredzot šo resursu iekļaušanu ilgtermiņa saistībās.
Guna Gleizde LETA
Publicēta: 17:59 05.07.2007.
Rīga, 5.jūl., LETA.
Nojauks nodegušā “Reģu” pansionāta ēku
Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu nojaukt nodegušo sociālās aprūpes centra “Reģi” ēku Kuldīgas rajona Alsungas pagastā.
Tāpat valdība nolēma uzstādīt piemiņas plāksni traģiskā ugunsgrēka upuru piemiņai. LM piemiņas plāksnes izveidošanas un uzstādīšanas izdevumus nodrošinās par valsts budžeta līdzekļiem. LM ar tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nevar veikt nojaukšanas darbus, kuru plānotās izmaksas ir 70 622 lati.
Tā kā ugunsgrēka rezultātā minētajā ēkā gāja bojā 25 cilvēki un ēka ugunsgrēkā būtiski cieta, ētisku un materiālu apsvērumu dēļ LM rosināja “Reģu” muižas ēku nojaukt, uzstādot tur piemiņas plāksni traģiskā ugunsgrēka upuru piemiņai.
Labklājības ministrei Dagnijai Staķei (ZZS) uzdots līdz 15.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu valsts sociālās aprūpes centra “Reģi” ēkas nojaukšanai.
LM norāda, ka ugunsgrēka rezultātā ēka ir ļoti cietusi un tās ķieģeļu ārsienu niedru pildījums, kas kalpoja kā siltinājuma elements, ir izdedzis, tādējādi deformējot ēkas ārējo sienu. Līdz ar to ķieģeļu ārsienas turpmāk nav izmantojamas bez to pilnīgas atjaunošanas. Provizoriskie aprēķini liecina, ka ēkas atjaunošana varētu izmaksāt 902 800 latus.
LM ir uzsākusi nepieciešamās darbības, lai valsts sociālā aprūpes centra “Reģi” klientu izmitināšanai varētu pielāgot telpas Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta “Saulrietos”.
Sociālās aprūpes centra “Reģi” 48 bijušie iemītnieki šobrīd ir izmitināti citos sociālās aprūpes centros Latvijā, bet 15 iemītnieki atrodas “Reģu” administratīvajā ēkā.
Valdība šodien nolēma atbalstīt LM priekšlikumu par jauna sociālās aprūpes centra būvniecību Kuldīgas rajona Alsungas pagastā, uz zemes gabala ar 22,6 hektāru platībā, kas reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā.
LM uzdots sešu mēnešu laikā sagatavot jauna sociālās aprūpes centra būvniecības projektēšanas tehnisko uzdevumu, un trīs mēnešu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt MK rīkojuma projektu par LM jauna sociālās aprūpes centra būvniecības tehniskā projekta izstrādes un būvniecības darbu nodrošināšanai nepieciešamo finanšu resursu, pārcelšanās, aprīkojumu iegādes un ēku uzturēšanas izdevumiem, paredzot šo resursu iekļaušanu ilgtermiņa saistībās.
Kā šodien valdības sēdē norādīja labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS), jaunais pansionāts nebūs milzīga ēka. Iecerēts būvēt vairākas vienstāva ēkas, kas atbilstu visām mūsdienu prasībām.
Jautājums par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem tiks skatīts, lemjot par Valsts budžeta grozījumiem.
LETA jau ziņoja, ka 23.februārī “Reģos” notika traģisks ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja 26 pacienti.
Ģirts Vikmanis LETA
Publicēta: 13:10 03.07.2007.
Rīga, 3.jūl., LETA.
„Neesmu suits, es pat nemāku to pareizi pateikt”
Tā apgalvo Alsungas muzeja vadītāja Ilona Ratniece. „Jo īstie suiti saka: „Es nav suits.”” Tomēr viņas ieguldījums novada vēstures izzināšanā un publiskošanā ir ievērības cienīgs.
Burdona gaidās
I.Ratniece gatavojas starptautiskajam burdona festivālam, kas pēc pusotras nedēļas notiks suitu pusē, arī Alsungā. Muzeja logi jāaizsedz ar aizkariem, tur viņa izvietos fotogrāfijas no Latvijas Universitātes folkloristu ekspedīcijām, kas vairākus gadus pētīja suitu kultūrvēsturisko mantojumu.
Sestdien, 7. jūlijā, kad muzejā būs folkloras speciālistu zinātniskā konference, ārpusē tiks klāti galdi, uz ugunskura divos lielos katlos vārīti kartupeļi („Vai tu zini, kas ir cūkrāceņi?” viņa ar smaidu vaicā) un putra – suitu nacionālie ēdieni. Interesenti varēšot nobaudīt arī ķīseni (citviet sauktu par auzu pārslu ķīseli), sklandraušus, leiti (karsētu pusgatavu skāba krējuma sviestu, ko ēd ar tiem pašiem cūkrāceņiem jeb ar mizu vārītiem kartupeļiem). Putra – tā ir tikko vārīta, svaiga skābputra, nevis ieskābēta, kādu pieņemts uzskatīt par īsto variantu. To varēs baudīt gan ciemiņi, gan konferences dalībnieki, kad nāks ārā.
„Vislabāk izdodas pasākumi, kas veidojas dabiski, nevis stingri pēc pulksteņa,” uzskata I.Ratniece, tādēļ arī mielošanās nav saplānota pa minūtēm. „Vai tad cilvēki jādzen prom, ja viņi vēl grib pasēdēt?” Muzeja vadītāja domā, ka festivāla laikā šeit iegriezīsies gan vietējie, gan ciemiņi, kas būs atbraukuši paklausīties un noskatīties koncertus: „Tad viņi pašiverēs arī pa Alsungu!”
Muzeja vasara
Alsungas novada muzejā vasarā – tūrisma sezonā – nav jēgas rīkot tematiskas izstādes, atzīst vadītāja. Tad apmeklētāju vidū vairākums ir iebraucēji, un viņiem, visticamāk, nebūs interesanti, piemēram, pētīt, kā sauca vidusskolas absolventus 1965. gadā. Tādēļ šovasar muzejā skatāma alsundznieces, keramikas studentes Sanitas Ābelītes darbu izstāde, bet pērn šai pašā laikā bija kādas tekstilmākslinieces veikums. Alsungas vidusskolas vēstures izstāde, kuru aplūkoja arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tagad atgriezusies muzeja krātuvē.
„Es viņiem izstāstu par vēsturi, tad aizejam apskatīt vecos krāmus, kā es saucu senos priekšmetus, parādu bildes, kurās redzams, kā senāk kulta labība, kā būvēta māja. Un nav svarīgi, vai to dara Miķelis vai Jānis – vēsture mums visiem daudzmaz vienāda. Vai svarīgi, ka cilvēkus izveda no piecām vai divdesmit piecām mājām? Tad es parādu bildi, kur ir kulšanas talka, un ciemiņam interesanti paskatīties, ko tur dara, piemēram, partordziņš.”
Sava vieta – mākslai
„Kad cilvēki iepazinušies ar Alsungu, viņi ienāk un paskatās mākslas izstādi, kādu varētu redzēt arī Rīgā vai Siguldā. Arī šeit var izbaudīt kaut ko skaistu. Ja ir interese, varu pastāstīt par tehniku, kādā darbs veidots, bet citam to nevajag. Sanita Ābelīte ir vietējā meitene, studente, un tas nekas – nav jau uzreiz jābūt lielam māksliniekam. Pērn caur paziņām mani sameklēja Zane Vizule, kas Mākslas akadēmiju beigusi kā tekstilniece. Viņa dzīvo Rīgā, bet piedāvāja parādīt savus darbus. Bija labi mums un viņai, jo – ja gribi savus darbus rādīt Rīgā, tev salonam jāmaksā pārsimts latu, un ne jau katram tādi ir pie rokas. Šeit ne mēs ko prasījām, ne arī viņa. Pagājušais gads apmeklējumu ziņā mums bija labs gads, un viņas darbiņus redzēja daudzi, turklāt tos nenomāca citi darbi. Te tie varēja elpot! Salonos jau ir arī tādi ar vārdu, ar bārdu. Kas pamanīs tādu jauno, ko neviens nepazīst? Kad izstāde beidzās, mums bija noslēguma vakars, pasēdējām jaukā pulciņā, un beigās, kad vācām darbus nost, bija ļoti laba sajūta, kad viņa teica paldies.
Šeit nav kā Rīgā, kur grozās pastāvīgā izstāžu sabiedrība, kas cits citu pazīst, visu zina. Mūsējie atnāk, paskatās, es katru mēģinu pievilkt, pastāstu par materiālu un tehniku, kā darbiņš veidots, un tad arī tantei, kas par mākslu neko nezina, kļūst interesanti: ak tad tā tas notiek!?
Sanita savu izstādi pati iekārtoja, es teiktu, ka ļoti studentiski. Šie ir mācību darbi no Mākslas akadēmijas, kur viņa nupat trešo kursu pabeidza. Un kāpēc ne? Jāļauj! Viņa taču ir mūsu pašu! Vai tad vienmēr jābūt tā, ka pravieti tēvzemē neatzīst? Arī tante, kas apskata Sanitas darbus, varbūt sapratīs, ka trauki nav tikai tie, kuros krējumu ielej vai tēju. Un viņai šī izstāde varbūt dod ko vairāk nekā galvaspilsētas izlutinātajiem apmeklētājiem.”
Plāni, plāni…
„Es saku, ka muzeja vadītājam jābūt plaša profila profānam: jāzina no visa pa druskai. Nākamgad būtu jāiziet akreditācija, tādēļ daudz jāmācās, jo vērtē ne jau izstādes vien. Pareizi jākārto krājumi, ko agrāk sauca par fondiem. Izstādes savlaicīgi jāplāno, un plāni jāsaskaņo ar Muzeju valsts pārvaldi.”
Muzejam atvēlēts vēl pāris telpu, bet tās aizņem vidusskola. I.Ratniece jau iztēlēm skata vietu, kurā viņa grib iekārtot seno darbarīku un lauksaimniecības tehnikas ekspozīciju. „Es paziņām stāstīju, ka gribu tur logiem kā aizkarus pielikt lupatu segas, ko pati noaudīšu – man šeit ir darbojošās stelles. Viena sieva saka: „Bet tā jau nekur nav!” Atbildēju, ka pie mums tā būs tieši tāpēc, ka nekur citur nav!” Trīs no nepieciešamajām segām jau gandrīz gatavas.
Juris Lipsnis
2007. gada 27. jūnijs.
Raksts paņemts no
Alsungā šovasar notiks otrais starptautiskais burdona festivāls
No 6.jūlija līdz 8.jūlijam Alsungā notiks otrais starptautiskais burdona festivāls, aģentūru LETA informēja Kuldīgas rajona kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa.
"Suitu kolorītais raksturs, daudzbalsīgs dziedāšanas veids – burdons, tradīcijas un krāšņie tērpi ir unikāli. Viņi zina savas kultūras vērtību, tādēļ cenšas to kopt un saglabāt," atzīst Reinkopa.
Festivāls notiek reizi divos gados, to ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kuldīgas rajona padomes finansiālu atbalstu rīko etniskās kultūras centrs "Suiti". Festivāla organizēšanai saņemts Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pašvaldības finansējums, piesaistīti arī sponsori.
Festivāla rīkotāji ir pārliecināti, ka starptautiskais burdona festivāls ir forma, kā vēl dzīvu tautas tradīciju, mantotu no paaudzes paaudzē, kā pārmantotu vērtību iedzīvināt mūsdienu lauku kultūrvidē un popularizēt to plašākā sabiedrībā Latvijā un ārpus tās, aicinot festivālā piedalīties ne tikai pašmāju folkloras grupas, pētniekus un praktiķus, bet arī kolēģus no ārzemēm.
6.jūlija vakarā Alsungas pils pagalmā skatītājiem festivālu ieskandēs atklāšanas koncerts – ar dūdu skaņām, garo "ē", iepazīšanos un sadancošanu, būs arī cienāšanās ar speķa pīrāgiem, sklandu raušiem un alu.
Alsungas muzejā notiks seminārs "Tradīciju pārmantojamība", dūdu spēles meistardarbnīca, koncerti Alsungā, Ēdolē, Basos un Jūrkalnē.
Seminārā, ko vadīs Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte, ar pētnieciska un pedagoģiska rakstura prezentācijām par tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantošanas problēmām Latvijā, Balkānos un Gruzijā, uzstāsies pašmāju pētnieki un praktiķi, kā arī viesi no Bulgārijas un Gruzijas.
Dūdu spēles meistardarbnīcā "Tautas mākslas centra" vecākais speciālists folkloras jautājumos Andris Kapusts rosinās suitu jauniešus apgūt dūdu spēli un dūdu darināšanu, tādējādi veicinot šīs muzicēšanas tradīcijas atjaunošanu.
Suiti Latvijā savulaik bijis pēdējais novads, kur dzīva bijusi dūdu spēle. 8.jūlijā skanēs koncerti Gudenieku un Alsungas baznīcā, vakarā festivāla noslēgums Jūrkalnē, Vēverlejas pļavā.
Savu piekrišanu piedalīties izteikušas sešas ārzemju folkloras grupas un 12 grupas no Latvijas.
Pirmais starptautiskais burdona festivāls Alsungā notika 2004.gadā. Nākotnē plānots festivālam iegūt CIOFF statusu (starptautiska tradicionālās kultūras festivālu organizācija pie UNESCO). Tas nozīmētu festivāla starptautisku prestižu un atpazīstamību. Latvijā šāds statuss ir vēl tikai starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica", sacīja Reinkopa.
Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas pirmskristietisma kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā sastopams Baltijā, Balkānos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies nedaudzi novadi, sava veida salas, kurās burdona tradīcijas nekad nav pārtrūkušas. Tādas visvairāk atrodamas Latgalē, Kurzemē saglabātas Bārtā, Nīcā un suitu zemē – Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē.
Normunds Kārkls
2007.gada 13.maijā
Informācijas avots LETA
Alsungā šovasar notiks otrais starptautiskais burdona festivāls
No 6.jūlija līdz 8.jūlijam Alsungā notiks otrais starptautiskais burdona festivāls, aģentūru LETA informēja Kuldīgas rajona kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa.
“Suitu kolorītais raksturs, daudzbalsīgs dziedāšanas veids – burdons, tradīcijas un krāšņie tērpi ir unikāli. Viņi zina savas kultūras vērtību, tādēļ cenšas to kopt un saglabāt,” atzīst Reinkopa.
Festivāls notiek reizi divos gados, to ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kuldīgas rajona padomes finansiālu atbalstu rīko etniskās kultūras centrs “Suiti”. Festivāla organizēšanai saņemts Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pašvaldības finansējums, piesaistīti arī sponsori.
Festivāla rīkotāji ir pārliecināti, ka starptautiskais burdona festivāls ir forma, kā vēl dzīvu tautas tradīciju, mantotu no paaudzes paaudzē, kā pārmantotu vērtību iedzīvināt mūsdienu lauku kultūrvidē un popularizēt to plašākā sabiedrībā Latvijā un ārpus tās, aicinot festivālā piedalīties ne tikai pašmāju folkloras grupas, pētniekus un praktiķus, bet arī kolēģus no ārzemēm.
6.jūlija vakarā Alsungas pils pagalmā skatītājiem festivālu ieskandēs atklāšanas koncerts – ar dūdu skaņām, garo “ē”, iepazīšanos un sadancošanu, būs arī cienāšanās ar speķa pīrāgiem, sklandu raušiem un alu.
Alsungas muzejā notiks seminārs “Tradīciju pārmantojamība”, dūdu spēles meistardarbnīca, koncerti Alsungā, Ēdolē, Basos un Jūrkalnē.
Seminārā, ko vadīs Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte, ar pētnieciska un pedagoģiska rakstura prezentācijām par tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantošanas problēmām Latvijā, Balkānos un Gruzijā, uzstāsies pašmāju pētnieki un praktiķi, kā arī viesi no Bulgārijas un Gruzijas.
Dūdu spēles meistardarbnīcā “Tautas mākslas centra” vecākais speciālists folkloras jautājumos Andris Kapusts rosinās suitu jauniešus apgūt dūdu spēli un dūdu darināšanu, tādējādi veicinot šīs muzicēšanas tradīcijas atjaunošanu.
Suiti Latvijā savulaik bijis pēdējais novads, kur dzīva bijusi dūdu spēle. 8.jūlijā skanēs koncerti Gudenieku un Alsungas baznīcā, vakarā festivāla noslēgums Jūrkalnē, Vēverlejas pļavā.
Savu piekrišanu piedalīties izteikušas sešas ārzemju folkloras grupas un 12 grupas no Latvijas.
Pirmais starptautiskais burdona festivāls Alsungā notika 2004.gadā. Nākotnē plānots festivālam iegūt CIOFF statusu (starptautiska tradicionālās kultūras festivālu organizācija pie UNESCO). Tas nozīmētu festivāla starptautisku prestižu un atpazīstamību. Latvijā šāds statuss ir vēl tikai starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica”, sacīja Reinkopa.
Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas pirmskristietisma kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā sastopams Baltijā, Balkānos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies nedaudzi novadi, sava veida salas, kurās burdona tradīcijas nekad nav pārtrūkušas. Tādas visvairāk atrodamas Latgalē, Kurzemē saglabātas Bārtā, Nīcā un suitu zemē – Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē.
Normunds Kārkls
2007.gada 13.maijā
Informācijas avots LETA
Alsunga nepievienosies
Alsungas deputāti nosprieduši, ka pagasts Kuldīgas novadam nepievienosies.
Šādu lēmumu atbalstīja Gunārs Bloks, Grigorijs Rozentāls, Aivars Sokolovskis, Lija Baumane un Andris Kaminskis, neatbalstīja Juris Šteinbergs, bet Indra Rastopčina atturējās. Vēl padome sēdē nolēma pārskatīt namu uzturēšanas un īres maksu, kas ilgstoši nav mainīta. Tiks veidots saraksts ar projektiem, kuros pašvaldība varētu piedalīties.
2007. gada 26. aprīlis.
Raksts paņemts no
Alsunga nepievienosies
Alsungas deputāti nosprieduši, ka pagasts Kuldīgas novadam nepievienosies.
Šādu lēmumu atbalstīja Gunārs Bloks, Grigorijs Rozentāls, Aivars Sokolovskis, Lija Baumane un Andris Kaminskis, neatbalstīja Juris Šteinbergs, bet Indra Rastopčina atturējās. Vēl padome sēdē nolēma pārskatīt namu uzturēšanas un īres maksu, kas ilgstoši nav mainīta. Tiks veidots saraksts ar projektiem, kuros pašvaldība varētu piedalīties.
2007. gada 26. aprīlis.
Raksts paņemts no
Gan emocionāla, gan lietišķa vizīte
Iespējams, vienā no pēdējām vizītēm pirms amata termiņa beigām Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Kurzemi.
„Arī es varēju aizbraukt no šejienes”
V.Vīķe-Freiberga, kas Otrā pasaules kara noslēgumā bēgļu gaitās devās no Liepājas ostas ar vācu kuģi, iespējams, varēja būt to vidū, kuri laiviņās uz Gotlandi pārcēlās no Jūrkalnes. Prezidentes vecāki atbraukuši meklēt zvejnieku, kas ģimeni pārvestu uz Zviedriju, bet jūrā izbraukt bija bīstami gan vācu, gan padomju patruļkuģu dēļ, un zvejnieki par pārcelšanu prasīja samaksu tīrā zeltā. „Mūsu ģimenei zelta nebija, un vajadzēja atgriezties Liepājā,” teica V.Vīķe-Freiberga, noliekot ziedus pie piemiņas zīmes Jūrkalnē. Etnogrāfiskais ansamblis Maģie suiti, spītējot jūras vējam, kāpās prezidentei dziedāja: „Neviens mani nedzirdēja, kad jūrā(i) gavilēju.” Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdis Māris Dadzis atgādināja, ka reiz šai vietai viņi jau kopā braukuši garām – pirms dažiem gadiem ceļā uz Ventspili. Prezidente teica, ka apbrīno vietējo ļaužu stiprumu, saglabājot tradīcijas.
Nelaime aktualizē problēmas
Ierodoties ugunsgrēkā cietušajā sociālās aprūpes iestādē Reģi, prezidente vispirms nolika ziedus uz kāpnēm. Viesi apstaigāja apkārtni, lai saprastu, kā nelaimes brīdī rīkojās iemītnieki un glābēji. Prezidente gribēja zināt, vai visas izejas bija vaļā un vai pa tām varēja izkļūt. Direktora pienākumu izpildītājs Andis Sīlis un atstādinātā vadītāja Irēna Hartmane apgalvoja, ka visas durvis bija izmantojamas evakuācijai, bet gandrīz visi izkļuva laukā tikai pa centrālajām.
Apciemojot dažus Reģos palikušos viņu istabiņās, prezidente uzklausīja, ko par notikušo un nākotni domā iemītnieki. „Mēs bijām kā viena ģimene – brāļi un māsas,” teica vīrs, kurš gribēja, lai prezidente apsola, ka pansionāts tiks atjaunots vecajā vietā. Šeit viņi varēja strādāt palīgsaimniecībā, kopt lopus, ravēt dārzus, braukt uz mežu ogās. Citiem vārdiem – justies pilnvērtīgi. Visvairāk viņi satraucas, ka varētu tikt ievietoti noslēgtās palātās. Jautāta par nelaimes rūgto mācību, prezidente teica, ka tā aktualizējusi problēmu loku aprūpes iestādēs. Pēc viņas domām, to funkcijām nepietiek finansējuma, sevišķi ugunsdrošībā. Iespējams, pārbaudes un uzlabojumi novērsīs nelaimes citur. Pašlaik valstī esot tāda kā paaugstināta aktivitāte – mobilizācija, tiek pārbaudīta ugunsdrošība aprūpes iestādēs. Bieži vien naudas ir par maz, lai likuma prasības izpildītu. Arī augstāko amatpersonu reakcija neesot situācijas nopietnībai atbilstoša. Prezidente uzskata, ka labklājības ministrei vēl jāpārdomā atrašanās amatā un citi jautājumi. V.Vīķe-Freiberga saka: viens dežurants naktī uz tik daudziem slimiem cilvēkiem ir neadekvāti maz. Apstaigājot ēkas, viņai radies iespaids, ka diez vai ar evakuācijas izejām viss bijis kārtībā. Bet dzīvot vecā muižā tik skaistā vidē – tā ir liela privilēģija.
Vai var izdzīvot mazs novads?
Alsungas vēstures muzejā, tiekoties ar suitu pagastu vadītājiem, vietējiem etnogrāfiskā mantojuma kopējiem, kā arī folkloristiem, kuri Janīnas Kursītes vadībā vairākas sezonas te vākuši materiālus, Valsts prezidente uzdeva retorisku jautājumu: vai mūsdienās var pastāvēt mazs novads, kurā apvienoti tikai trīs pagasti. Viņa uzskata, ka risināmi daudzi jautājumi, kas tik tikko pa spēkam lielām pašvaldībām, jo sevišķi pansionātu, skolu uzturēšana. „Es atturēšos komentēt reģionālo reformu, – visu laiku par to vien dzirdu, un problēmas ir vienas un tās pašas. Progress ir tik vien tas, ka pagasti, kas jau apvienojušies, spējuši kaut kādu naudu piesaistīt un kaut ko uzcelt.” Mazs ļaužu skaits neko nevar uzturēt, uzskata prezidente, jābūt noteiktai kritiskajai iedzīvotāju masai. Par suitiem dzirdējusi jau bērnībā: tie esot citādi nekā pārējie, un tie jocīgi dziedot. Turklāt dziedājuši vīri, nevis kā tagad – sievas. V.Vīķe-Freiberga pat nodziedāja dziesmu, kas esot no suitu puses un ko viņa iemācījusies bērnībā.
Pēc pusdienām Alsungas Spēlmaņu krogā prezidente ar pavadītājiem devās uz Ķoniņciemu Turlavā.
Juris Lipsnis
2007. gada 9. marts.
Raksts paņemts no
Gan emocionāla, gan lietišķa vizīte
Iespējams, vienā no pēdējām vizītēm pirms amata termiņa beigām Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Kurzemi.
„Arī es varēju aizbraukt no šejienes”
V.Vīķe-Freiberga, kas Otrā pasaules kara noslēgumā bēgļu gaitās devās no Liepājas ostas ar vācu kuģi, iespējams, varēja būt to vidū, kuri laiviņās uz Gotlandi pārcēlās no Jūrkalnes. Prezidentes vecāki atbraukuši meklēt zvejnieku, kas ģimeni pārvestu uz Zviedriju, bet jūrā izbraukt bija bīstami gan vācu, gan padomju patruļkuģu dēļ, un zvejnieki par pārcelšanu prasīja samaksu tīrā zeltā. „Mūsu ģimenei zelta nebija, un vajadzēja atgriezties Liepājā,” teica V.Vīķe-Freiberga, noliekot ziedus pie piemiņas zīmes Jūrkalnē. Etnogrāfiskais ansamblis Maģie suiti, spītējot jūras vējam, kāpās prezidentei dziedāja: „Neviens mani nedzirdēja, kad jūrā(i) gavilēju.” Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdis Māris Dadzis atgādināja, ka reiz šai vietai viņi jau kopā braukuši garām – pirms dažiem gadiem ceļā uz Ventspili. Prezidente teica, ka apbrīno vietējo ļaužu stiprumu, saglabājot tradīcijas.
Nelaime aktualizē problēmas
Ierodoties ugunsgrēkā cietušajā sociālās aprūpes iestādē Reģi, prezidente vispirms nolika ziedus uz kāpnēm. Viesi apstaigāja apkārtni, lai saprastu, kā nelaimes brīdī rīkojās iemītnieki un glābēji. Prezidente gribēja zināt, vai visas izejas bija vaļā un vai pa tām varēja izkļūt. Direktora pienākumu izpildītājs Andis Sīlis un atstādinātā vadītāja Irēna Hartmane apgalvoja, ka visas durvis bija izmantojamas evakuācijai, bet gandrīz visi izkļuva laukā tikai pa centrālajām.
Apciemojot dažus Reģos palikušos viņu istabiņās, prezidente uzklausīja, ko par notikušo un nākotni domā iemītnieki. „Mēs bijām kā viena ģimene – brāļi un māsas,” teica vīrs, kurš gribēja, lai prezidente apsola, ka pansionāts tiks atjaunots vecajā vietā. Šeit viņi varēja strādāt palīgsaimniecībā, kopt lopus, ravēt dārzus, braukt uz mežu ogās. Citiem vārdiem – justies pilnvērtīgi. Visvairāk viņi satraucas, ka varētu tikt ievietoti noslēgtās palātās. Jautāta par nelaimes rūgto mācību, prezidente teica, ka tā aktualizējusi problēmu loku aprūpes iestādēs. Pēc viņas domām, to funkcijām nepietiek finansējuma, sevišķi ugunsdrošībā. Iespējams, pārbaudes un uzlabojumi novērsīs nelaimes citur. Pašlaik valstī esot tāda kā paaugstināta aktivitāte – mobilizācija, tiek pārbaudīta ugunsdrošība aprūpes iestādēs. Bieži vien naudas ir par maz, lai likuma prasības izpildītu. Arī augstāko amatpersonu reakcija neesot situācijas nopietnībai atbilstoša. Prezidente uzskata, ka labklājības ministrei vēl jāpārdomā atrašanās amatā un citi jautājumi. V.Vīķe-Freiberga saka: viens dežurants naktī uz tik daudziem slimiem cilvēkiem ir neadekvāti maz. Apstaigājot ēkas, viņai radies iespaids, ka diez vai ar evakuācijas izejām viss bijis kārtībā. Bet dzīvot vecā muižā tik skaistā vidē – tā ir liela privilēģija.
Vai var izdzīvot mazs novads?
Alsungas vēstures muzejā, tiekoties ar suitu pagastu vadītājiem, vietējiem etnogrāfiskā mantojuma kopējiem, kā arī folkloristiem, kuri Janīnas Kursītes vadībā vairākas sezonas te vākuši materiālus, Valsts prezidente uzdeva retorisku jautājumu: vai mūsdienās var pastāvēt mazs novads, kurā apvienoti tikai trīs pagasti. Viņa uzskata, ka risināmi daudzi jautājumi, kas tik tikko pa spēkam lielām pašvaldībām, jo sevišķi pansionātu, skolu uzturēšana. „Es atturēšos komentēt reģionālo reformu, – visu laiku par to vien dzirdu, un problēmas ir vienas un tās pašas. Progress ir tik vien tas, ka pagasti, kas jau apvienojušies, spējuši kaut kādu naudu piesaistīt un kaut ko uzcelt.” Mazs ļaužu skaits neko nevar uzturēt, uzskata prezidente, jābūt noteiktai kritiskajai iedzīvotāju masai. Par suitiem dzirdējusi jau bērnībā: tie esot citādi nekā pārējie, un tie jocīgi dziedot. Turklāt dziedājuši vīri, nevis kā tagad – sievas. V.Vīķe-Freiberga pat nodziedāja dziesmu, kas esot no suitu puses un ko viņa iemācījusies bērnībā.
Pēc pusdienām Alsungas Spēlmaņu krogā prezidente ar pavadītājiem devās uz Ķoniņciemu Turlavā.
Juris Lipsnis
2007. gada 9. marts.
Raksts paņemts no