Liktenīgās 6 minūtes (cieta sisadmins)

Izrādās, ka man bija jābūt tik radošam un jāieliekas sešās minūtēs, citādi āmen un basta – viss uzrakstītais priekš kaķiem nogulst dziļākajās tīkla TRASH annālēs!! "Pie velna tādu kārtību" – es teicu Mārim vēlā nakts stundā un sisadmins pēc aladina (Māra) pavēles leca kājās, vilka zeķes, brauca uz Juglu, ielauzās Tubercolosis serverī un tagad es varu izpausties stundu, nebaidoties zaudēt vērtīgos emociju plūdus!!

Sešas minūtes…… gandrīz kā pēdējais "kalpotājs" 2.05, kad pieturā esi 2.11… un saraxtā balsts uz melna – "pirmais tramvajs 4.15"

Sešas minūtes…. kad gastranomā 22.06 tev pasaka – "alu, vecīt, varēsi dabūt pēc astoņām stundām!!"

Sešas minūtes… kā 18.46 nokavēt "Lusijas mīla" fināla ainu un klausīties atreferējumu no nīstas kaimiņienes mutes, kas zem taviem logiem baro kaķus ar smirdīgām zivju galvām (tu dzīvo pirmajā stāvā un smaka ir ar tevi, kaimiņiene ir no piektā)

Pie velna tādu kārtību!! Kuba

Krītiņa neveiksmes

Oi, šodien Krītiņam neveicās… pazuda rakstītās vārsmas… 🙁 Jā, tagad dzejnieka sirds ir savainota un pašlepnums iedragāts… Bet uz burvja mājienu steidz palīgā Mix&Tetrix un tagad vismaz veselu stundu var dzejot 🙂

Ceļojums uz Saulkrastiem un Salacgrīvu ar WW

Apraksts tikai top, bet tikmēr var skatīt dažas bildes sadaļā FOTOTĒKA

….Tā, dzestrā 2006.gada 28.janvāra rītā iesākās otrais, nu jau par tradicionālo kļuvušais WW izbraukums, kuru pašaizliedzīgi noorganizējusi grupas vadītāja un aktīviste Marika.

Pirmais ceļojuma mērķis ir Blatā kāpa Pabažos Saulkrastos. Baltā kāpa ir viena no skaistākajām jūrmalas kāpām Latvijā ar ne mazāk lielisku skatu uz Vidzemes piekrasti. Šim nolūkam iekārtota arī īpaša skatu un atpūtas vieta. No Baltās kāpas gar jūras piekrasti izveidota 3.6 km gara pastaigu taka “Saulrieta taka”.

Baltā kāpa atrodas pie Inčupes ietekas jūrā. Smilšakmens iezis, kas veidojies pirms 405 – 350 miljoniem gadu. Te ir uzņemtas arī jau par kino klasiku kļuvušās Rīgas Kinostudijas filmas: „Kā gulbji balti padebeši iet” un „Nauris”.

Saulrieta taka. Ja mēs izstaigātu šo taku vasarā, tad mūs sagaidītu Saulkrastu jūrmalai raksturīgā ainava – plaša, smilšaina pludmale un priekškāpas, Pēterupe ar Saules tiltiņu un dižpriedes kāpu mežā.

Rūpējoties par Baltās kāpas un kāpu meža saglabāšanu, Saulkrastu mežniecība un Vides aizsardzības kluba Saulkrastu nodaļa izstrādāja takas projektu. Takas veidošanu 2001. gadā aizsāka Valsts meža dienesta Rīgas rajona mežniecību darbinieki ar simbolisku takas vārtu uzcelšanu pie Saules tiltiņa. Turpinājās takas labiekārtošana, ir izveidots mācību laukums un atpūtas vietas. Pašlaik, piedaloties Saulkrastu pilsētas domei, projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” ietvaros izveidots takas posms gar Pēterupi (800 m). Turpmāk plānots to savienot ar takas posmu pie Baltās kāpas un izveidot taku 3,6 km garumā.

Ja jau iesāku stāstīt par Balto kāpu un tur esošo pludmali, tad pastāstu vērta ir arī Saulkrastu pludmale un tai pieguļošās kāpas un meži. Saulkrastu pludmale ir sausa, smilšaina un atpūtai ļoti piemērota. Pludmale ir vēju pārpūsta un viļņu pārskalota, te uzkrājas jūras pienestās smiltis un atrodamas dažādas “jūras veltes” – jūrā un upēs dzīvojošo gliemju čaulas, zaļaļģu pavedieni un brūnaļģu čemuri, jūras noslīpēti un izskaloti akmentiņi, zari, saknes, kur mājvietu atraduši dažādi kukaiņi.

Kāpas veidojas, vēja pārpūstajām smiltīm sastopot kādu šķērsli – izcilni vai augu. Uzkrājas smilšu kaudzītes, kas apvienojoties veido kāpu aizmetņus – embrionālās kāpas. Šo kāpu raksturīgākais augs ir biezlapainā sālsvirza, sastopama arī jūrmalas šķēpene, kālija sālszāle un citi augi, kas spēj augt iesāļajā un nabadzīgajā augsnē.

Smiltīm uzkrājoties un nostiprinoties augājam, turpmākajos gados veidojas priekškāpas. Šeit smiltis vēl turpina ceļot, taču kāpas nostiprina izturīgās graudzāles – smiltāja kāpukviesis, smiltāja kāpuniedre, smilts auzene. Sastopama arī jūrmalas dedestiņa, lauka vībotne un citas lakstaugu sugas, kā arī krūmi – parasti dažādi kārkli. Skaista priekškāpa izveidojusies starp Pēterupi un pludmali.

Pludmale un priekškāpas aizsargā jūras pamatkrastu pret noskalošanos vētru laikā.

Priekškāpu aizsegā – vietās, kur vairs nenotiek smilšu pārpūšana veidojas pelēkās kāpas. Augājs ir skrajš, to veido ķērpji, sūnas un zemi daudzgadīgie lakstaugi, tāpēc pelēkās kāpas ir sevišķi jutīgas pret izbradāšanu.

Kāpu mežs jeb mežainas jūrmalas kāpas veidojas, aizaugot pelēkajām kāpām. Koku stāvu šeit veido parastā priede.

Saulkrastu pilsētas teritorijā kāpās ir izcili veci priežu meži. No takas redzamās dižākās priedes ir 176 – 196 gadus vecas. Tās izceļas gan ar savu stumbra apkārtmēru, resnajiem zariem, mūža garumā iegūtajām rētām, gan arī raksturīgo “krokodilmizu” – koka biezā miza veido rombus, kas atgādina rāpuļa zvīņas. Saulkrastu sākumskolas skolēni kāpās posmā no Inčupes līdz Aģes grīvai ir saskaitījuši 21 priedi, kas sasniedz un pārsniedz Latvijas dižpriedes apkārtmēru, vēl daudzām priedēm nedaudz pietrūkst līdz dižpriedes apmēriem. Saules apspīdētās vecās priedes par savām mājām atzinušas retas kukaiņu sugas, piemēram, dzērājvabole jeb priežu sveķotājkoksngrauzis. Kāpu mežos sastopamas arī retas un aizsargājamas augu sugas – pļavas silpurene, čemuru palēks, smiltāju neļķe. Sevišķi vērtīgi, Latvijā reti sastopami un aizsargājami ir vecie kāpu meži.

Embrionālās kāpas, priekškāpas, pelēkās kāpas un mežainās jūrmalas kāpas ir Eiropas Savienības aizsargājamais biotops. Pelēkās kāpas aizsargā arī Latvijas likumdošana.

Saulkrastu piekraste ir viena no iecienītākajām un apmeklētākajām Latvijā, taču līdz ar to kāpu meži un kāpas pakļautas vislielākajai slodzei. Neorganizēta atpūtnieku plūsma šīs dabas un ainaviskās vērtības var pilnībā sabojāt. Saudzēsim kāpas un kāpu mežus un iesim pa ierīkotajām takām!

Nozīmīgas ir jūrā ietekošo mazo upju – Pēterupes, Aģes, Ķīšupes, un Inčupes grīvas un lejteces. Upītes un to ielejas rada daudzveidību gan augu un dzīvnieku valstī, gan pierastajā jūrmalas ainavā.

Saulkrasti savu nosaukumu ieguva 1935. gadā, kad tika apvienoti vairāki ciematiņi (Pēterupe un Neibāde, vēlāk arī Pabaži). Pie Inčupes ietekas jūrā divas Krievijas ķeizarienes Katrīnas II piemiņas liepas, stādītas 1764. gadā. Turpat Baltā kāpa, no tās līdz Pēterupes tiltam pa kāpām vijas Meža taka. No šosejas nevar nepamanīt J. Serjogina veidoto Saulkrastu Velosipēdu muzeju, bet uz sabiedrisko Vēstures muzeju Skolas ielā 19 (blakus mājai, ko rakstnieks Reinis Kaudzīte nopirka 1917. gadā) jābrauc speciāli. Pēterupes luterāņu baznīca celta 1856. gadā, apgleznotās durvis uz kanceli ved tieši no sakristejas. Saulkrastu katoļu baznīca (1998) ir neparasta būve — ap dzelzs rāmi no abām pusēm putuplasts. Netālu – Alfrēda Kalniņa ielā 10 — bijusī Bīriņu muižas īpašnieka medību pils Forstei (Mežmuiža), kurā komponists 1937. gadā strādājis pie operas «Baņuta» partitūras.

Ķīšupes krastos pirmās vasarnīcas uzceltas jau 1823. gadā, toties Zvejniekciema vecākā māja ir Priedītes (1901). Arhitekte Marta Staņa (Dailes teātra ēkas autore) projektējusi gan Zvejniekciema kultūras namu (1957), gan vidusskolu (1964), kuras ēkas vienstāva un divstāvu daļas redzamas jau no šosejas pirms Aģes upes tilta. Upes krastos 1951. gadā notika pirmie republikas Zvejnieku svētki.

Tālāk mūsu brauciena maršruts ved uz Minhauzena muzeju, kas savas durvis vēra pēc atjaunošanas 2005. gada jūnija sākumā Liepupes pagasta.

Jaunās mājvietas pirmajā stāvā apmeties pats Minhauzens un viņa kundze Jakobīne, savukārt muzeja otrajā stāvā izkārtota Latvijas vaska figūru vēsturisko personu kolekcija. Atjaunotajā muzeja teritorijā ierīkoti Minhauzena pīļu dīķis, tapusi Minhauzena taka, kas ved līdz pat jūrai, no brikšņiem attīrīti Minhauzena dižozoli.

Muzejs turpmāk atradīsies Duntes muižas kungu mājā – vietā, kur barons Minhauzens pavadījis savas dzīves laimīgākos gadus.

Slavenā dēku stāstnieka muzejs ir viens no diviem brīvkunga fon Minhauzena muzejiem pasaulē, jo otrs atrodas Vācijā, Bodenverderā. Pirms četriem gadiem muzeja toreizējā atrašanās vietā Minhauzena krogā Duntē izcēlās ugunsgrēks, kurā ēka izdega. Pagājušā gada maijā pasaules lielākā meļa un fantazētāja Minhauzena muzejs atdzima, par savu pagaidu mājvietu rodot Limbažu rajona Liepupes pagasta māju. Ekspozīcijā iekļauta arī bijušā Latvijas Vaska figūru muzeja izstāde Izcilas personības Latvijas vēsturē.

Nedaudz par Minhauzenu jeb īstajā vārda Hieronīms Kārlis Fridrihs fon Minhauzens (1720–1797).

H.K.F.Minhauzens divpadsmit gadus pavadījis Krievijā – sākumā kā prinča Antona Ulriha pāžs, vēlāk – kā kornets, tad – poručiks kirasieru pulkā. Laikam jau tur viņš guva pietiekoši daudz eksotiskas pieredzes, jo, atgriezies Vācijā, sāka priecēt draugus un paziņas ar fantastiskiem dēku stāstiem.

Barons nepierakstīja nevienu pašu dēku un pat nenojauta, ka kļūs par pasaulslavenu meli. 18.gs. 80.gados sāka iznākt grāmatas, kurās bija apkopoti no barona dzirdētie, tautā izplatījušies stāsti. Stāstus apkopoja pazīstamie literāti R.E.Raspe un H.A.Birgers. Minhauzens vairākus gadus pavadīja Latvijas teritorijā un apprecējās ar Duntes barona meitu.

Muižnieku Minhauzenu dzimta ir pazīstama jau kopš 12.gs., daudzi tās pārstāvji bija oficieri un ministri vācu hercogistēs un kņazistēs. Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens dzimis 1720.gada 11.maijā Bodenverderā – pilsētā Vācijas rietumos. Pēc četriem gadiem nomira viņa tēvs, apakšpulkvedis Oto fon Minhauzens. Atraitnes gādībā palika astoņi bērni (Hieronīms Kārlis bija piektais bērns ģimenē). Sekojot tēva pēdām, zēns tika nozīmēts par pāžu Braunšveigu-Volfenbutelu hercoga galmā, taču pirms tam viņu nosūtīja uz Bernas pili – vienu no hercoga rezidencēm – , kur apmācīja dažādās zinībās un galantās manierēs. 1735.gadā viņš kļuva par pāžu hercoga Ferdinanda Albrehta II svītā.

1737.gada rudenī Braunšveigu-Volfenbutelu hercogs Kārlis saņēma vēstuli no Pēterburgas – no sava jaunākā brāļa prinča Antona Ulriha, ar lūgumu piemeklēt viņam divus pāžus. Jau no 1733.gada princis dzīvoja Krievijā, jo bija paredzēts, ka viņš apprecēs princesi Annu Leopoldovnu – Krievijas imperatores Annas Ivanovnas vienīgo brāļa meitu. Taču abām dzimtām tik svarīgās precības tika atliktas uz nenoteiktu laiku. Antons Ulrihs bija iestājies Krievijas karadienestā un 1737.gada vasarā piedalījās turku cietokšņa Očakova ieņemšanā. Princis ar svītu bija pašā cīņas peklē, tika nogalināts viņa zirgs, ievainots adjutants un no ievainojumiem mira abi viņa pāži. Tā kā 1738.gadā bija paredzēts jauns karagājiens, Antonam Ulriham bija nepieciešami jauni pāži.

Taču nebija viegli atrast gribētājus braukt uz mazpazīstamo valsti Krieviju un karot pret turkiem. Galu galā 1738.gadā februārī uz turieni devās divi brīvprātīgi pieteikušies jaunieši – fon Hoims un fon Minhauzens. Pavisam drīz princis ar svītu atkal devās uz Ukrainu. Feldmaršala Miniha virsvadībā armija ar simt tūkstošiem kareivju devās pāri pretinieka izdedzinātajām stepēm. Antons Ulrihs komandēja vienību no trim pulkiem. Gājiens bija ārkārtīgi sarežģīts – nācās forsēt neskaitāmās Dņestras pietekas. 14.augustā pie Biločas upes viņiem nācās atraidīt turku kavalērijas uzbrukumu. Uzbrucēji tika sagaidīti ar spēcīgu šauteņu uguni, un, pēc Miniha vārdiem, tika izkliedēti kā salmi vējā. Taču gājiena galvenais mērķis – Benderas cietoksnis – tā arī palika neaizsniegts. Turku artilērija neļāva krievu armijai tikt pāri Dņestrai. Tuvojās rudens, bija sākušās slimības, zirgi mira no bada. Armija devās atpakaļ uz ziemeļiem, Antons Ulrihs ar svītu atgriezās Pēterburgā.

Nākošajā gadā princis karagājienos nepiedalījās. 14.jūlijā beidzot tika svinētas viņa kāzas ar Melkenburgas princesi Annu Leopoldovnu. Svinības bija ārkārtīgi vērienīgas un vesela nedēļa aizritēja dažādās viesībās un ballēs.

1739.gada decembrī Minhauzens atstāja Antona Ulriha svītu un iestājās armijā – netālu no Rīgas dislocētajā kirasieru Braunšveigas pulkā, kas skaitījās prinča padotībā, taču Antons Ulrihs komandēšanu veica tikai nomināli. Par Minhauzena sakariem galmā liecina tas fakts, ka pulkā viņš tika ieskaitīts pēc hercogienes Bīronas lūguma (viņa bija sieva vienam no ietekmīgākajiem cilvēkiem impērijā). Stājoties dienestā, Minhauzens saņēma no prinča dāvanas: divus zirgus, sedlus, pistoles un iejūgu ar visiem piederumiem.

Nepagāja ne gads, kad Krievijā notika monarhu maiņa. Oktobrī pēkšņi nomira Anna Ivanovna. Pirms nāves viņa novēlēja troni divus mēnešus vecajam Annas Leopoldovnas un Antona Ulriha dēlam Ivanam III, par reģentu tika nozīmēts grāfs Bīrons. Taču pēc trim nedēļām notika apvērsums: Bīrons tika apcietināts un Anna Leopoldovna pasludināja sevi par valdnieci. Antons Ulrihs saņēma generalisimusa pakāpi. Minhauzens aizsūtīja princim apsveikumu sakarā ar šo notikumu. Vēstulē, kuru viņš nosūtīja divas nedēļas pēc apvērsuma, viņš lūdza atvainot savu dabisko kautrīgumu, kas neļāva viņam sveikt princi nekavējoties… Pēc trim dienām ar pavēli no “augšas” Minhauzens tika paaugstināts par poručiku, apejot divpadsmit citus kornetus, kas cerēja uz paaugstinājumu.

Minhauzenam tiešām bija ar ko lielīties. Viņš tika nozīmēts par pulka pirmās rotas komandieri, kuru komplektēja no labākajiem oficieriem un zaldātiem, rota atradās tiešā virspavēlnieka tuvumā, tādēļ tika izmitināta Rīgā, turpretī pats pulks atradās Ventspilī. Ņemot vērā, ka rotā bija 90 cilvēku, uz Minhauzena pleciem bija lērums ikdienišķu rūpju. Viņš sekoja munīcijas stāvoklim, saņēma no ārzemēm atvestos zirgus, atskaitījās par no kritušajiem zirgiem nodīrātajām un pārdotajām ādām, deva zaldātiem atļaujas precēties, ķēra dezertierus, rūpējās par zirgu ganībām utt. Visas atskaites un citi dokumenti bija rakstīti krieviski, bet parakstīti ar “Lieutenant Münchhausen”. Ir zināms, ka arī vēlāk viņš neiemācījās rakstīt krieviski, bet runāja pietiekoši labi.

Nākamajā, 1741.gadā situācija Baltijā saasinājās, draudēja karš ar Zviedriju. Karadarbība sākās augustā un noritēja Somijas dienvidos. Rudenī tā gandrīz izbeidzās un Braunšveigu pulks tika pārvests uz Pēterburgu, lai piedalītos pavasarī plānotajā gājienā pret zviedriem. Saskaņā ar kara kolēģijas dokumentiem, Minhauzens ar nelielu grupu palika Rīgā un gājienā nepiedalījās.

Decembrī varu Krievijā sagrāba Pētera I meita Elizabete Petrovna. Braunšveigu saime tika apcietināta, daļa no piederīgajiem izraidīta no Krievijas, daļa daudzus gadus pavadīja cietumos. Ja Minhauzens būtu palicis prinča galmā, viņa liktenis, iespējams, būtu ne tik veiksmīgs. Kirasieru pulks tika pārdēvēts, turklāt imperatore paziņoja, ka tiek anulētas visas Braunšveigu piešķirtās dienesta pakāpes, taču, sapratusi, ka tas var izraisīt pārāk lielu neapmierinātību armijā, šo lēmumu atcēla. Tādējādi Minhauzens ne tikai palika armijā, bet arī saglabāja poručika pakāpi.

1744.gada sākumā notika ievērojama epizode Minhauzena dienesta dzīvē – cauri Rīgai brauca princese Anhalte-Cerbstka, nākamā imperatore Katrīna II. Minhauzens komandēja goda sardzi pie mājas, kurā princese bija apmetusies. Kad princese ar svītu devās tālāk, Minhauzens bija viens no pavadošajiem jātnieku ierindā.

1744.gada 2.februārī Minhauzens apprecēja Duntes saimnieka tiesneša meitu Jakobīni fon Duntenu. Tālākā militārā karjera viņam neveicās. Kara nebija un dabūt paaugstinājumu neizdevās. Beidzot 1750.gadā Minhauzens lūdza atvaļinājumu uz gadu, lai nokārtotu īpašuma lietas dzimtenē, un kopā ar sievu devās uz Vāciju. Vairākas reizes viņš lūdza pagarināt atvaļinājumu, līdz beidzot 1753.gadā tika no pulka atskaitīts. Minhauzens šurp vairs neatgriezās.

Dzīvodams dzimtajā Bodenverdenē vidēju turīga muižnieka dzīvi, viņš izklaidējās ar medībām un retiem braucieniem uz kaimiņu pilsētām. Te arī sākās barona Minhauzena dēku stāsti, kas vēlāk kļuva pazīstami visā pasaulē. Parasti viņš stāstīja savus izdomājumus draugu pulkā, taču nekautrējās arī no plašākas auditorijas – Getingenas iedzīvotāji ar nepacietību gaidīja kārtējo reizi, kad barons atbrauks un viesnīciņas “Prūsijas karalis” restorāniņā stāstīs neparastos piedzīvojumus. Tur satrauktajiem klausītājiem arī tika pavēstīts, kā viņš lidojis uz lielgabala lodes, jājis uz puses no zirga, ar vienu šāvienu sašāvis irbju baru utt. Minhauzena stāstnieka slava auga, taču viņš pats nekad nevienu no sižetiem nepierakstīja. Un tā viņa dzīve būtu mierīgi ritējusi uz vecumdienu pusi, taču tad viņu gaidīja piedzīvojumi, kas bija jestrāki par lidojumu uz lodes…

Sākumā viņa stāsti izplatījās pa Lejas Saksiju – dzirdējušie tos pārstāstīja citiem. Un parasti visi klausītāji bija ieinteresēti un sasmīdināti. Drīzumā Vācijā sāka iznākt jautro nejēdzīgo stāstu krājumi, kurus stāstījis kāds “M-h-z-n-s”, bet 1785.gada beigās barona pilns uzvārds parādījās Londonā iznākušās grāmatiņas titullapā. Jau nākamajā gadā grāmata tika atkārtoti izdota četras reizes! Pirmos krājumus Anglijā izdeva R.E.Raspe, kurš, iespējams, pats bija bijis barona kompānijā un dzirdējis stāstus. Vēlāk tos pārstrādāja un izdeva cits pazīstams literāts – H.A.Birgers. Abi šie vārdi – vai nu kopā, vai atsevišķi – jau divus gadsimtus rotā visas grāmatas par Minhauzena piedzīvojumiem. Grāmatas nekavējoties tika pārtulkotas un izdotas visā Eiropā. …Minhauzens šo negaidīto popularitāti uztvēra kā aizvainojošu apsmieklu, saskatīja tajā savas godīgās reputācijas aptraipīšanu, pat taisījās sūdzēt tiesā, taču izmainīt vairs neko nevarēja. Starp citu, vācieši viņa vārdam joprojām pievieno epitetu “melis”.

Ar šīm nebūšanām izrādījās vēl par maz. Apraudājis kvēli mīļoto sievu, kas nomira 1790.gadā, Minhauzens iedrošinājās apprecēties ar 17 gadus jauno Bernardīni fon Brunu. Kāzu nakti 73-gadīgajam vecītim nācās pavadīt vienam – jaunlaulātā izklaidējās ar ciemiņiem… Pēc pusotra gada Bernardīne dzemdēja bērnu no tuvējās pilsētas skrīvera. Barons atteicās atzīt bērnu par savējo un iesniedza prasību par šķiršanos. Notikums visiem beidzās bēdīgi– Minhauzens iekūlās parādos, apmaksādams akušieres pakalpojumus, tiesas procesu un alimentus; bērns nomira, bet Bernardīne, glābdamās no skandāla, aizmuka uz ārzemēm.

Vientuļais un nelaimīgais barons fon Minhauzens nomira 1797.gada 22.februārī 77 gadu vecumā. Viņa parādus izmaksāja tika viņa mantinieku otrā paaudze – brāļu bērnu bērni. Divas dienas pirms viņa nāves sieviete, kas viņu kopa, pamanīja, ka baronam trūkst divu kājas pirkstu (viņš tos bija nosaldējis Krievijā). Minhauzens atbildēja, ka tos viņam medību laikā nokodis polārlācis.

Pēc muzeja eksponātu aplūkošanas un foto sesijas ar vaskā atlietajām slavenībām, ceļš veda uz turpat 2005.gada septembrī Duntes muižas teritorijā oficiāli atklāto Minhauzena meža taku – garāko apses koka laipu taku Eiropā.

Minhauzena takas staigātāji var skatīt dabīgu mežu visā tā krāšņu visos dabaslaikos. Tā, ar pietāti pret dabu – paretam meža takas ceļā novietoti Andreja Petuhova firmas MMT I meistaru veidoti meža zvēri – briedis, krokodils vai puszirgs, kas sasaucas ar Minhauzena stāstiem, arī šūpoles un vietām soliņi – (kopā 32 pieturas vietas) – veidota šī meža taka. Kopumā tā ir 5,3 kilometrus gara un ved līdz jūrai un atpakaļ, un rimtai takas iziešanai jāplāno vismaz pāris stundu. Saprotot, ka būs arī steidzīgāki takas apmeklētāji, tapis mazais, pāris kilometru garais loks. „Minhauzena pasaules” īpašnieki paredzējuši nākotnē mežā izveidot arī speciālas, tūristiem domātas atpūtas vietas ar iespēju pagatavot sev azaidu un ieturēt mazus piknikus.

Pēc atraktīvās pastaigas pa Minhauzena taku, mūsu ceļš ved uz kaimiņu māju turpat pāri lielceļam, t.i., uz Radošo darbnīcu "Cepļi".

Podnieku radošās darbnīcas CEPĻI meistari izmanto tradicionālo trauku darināšanas un apdedzināšanas tehnoloģiju. Darbi tiek veidoti no vietējiem Latvijas māliem uz podnieka ripas un apdedzināti atklātas uguns ceplī.

Darbnīcas saimniece ir podniece Ingrīda Žagata, kura ieguvusi profesionālo izglību Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā, kā arī apguvusi amata prasmi pie labākajiem šī amata meistariem. Kopš 1985. gada patstāvīgi strādā un piedalās izstādēs, radošajās nometnēs un keramiķu simpozijos.

Apmeklējot Radošo darbnīcu "Cepļi", Jūs gūsiet izglītojošu informāciju par podniecības tradīcijām Latvijā; būs iespēja pašiem pamēģināt māla paklausību, bet, sazinoties ar meistariem, ir iespēja piedalīties trauku apdedzināšanas procesā atklātas uguns ceplī.

Radošā darbnīca "Cepļi" atrodas šosejas Rīga – Tallina (A1 vai E67) 46. km 200 m attālumā, iepretī Minhauzena muzejam. Tālrunis: + 3719234867.

Salaca viena no krāšņākajām Latvijas upēm, tā ietek Baltijas jūrā un dod vārdu Salacgrīvai – pievilcīgai zvejnieku mazpilsētai. Pirmā zināmā cilvēku apmetne šeit ir bijusi jau pirms vairāk nekā 1 500 gadiem un arī šodienas Salacgrīviešiem nozīmīga ir zvejošana un ar to saistītās tradīcijas.

Nēģu murdu tacis ir tradicionāls un unikāls zvejas veids. Nēģi daudziem ir īpaša delikatese, taču nēģu zveja pasaulē ir maz izplatīta. Tikai Salacgrīvā mūsdienās īstai nēģu zvejai joprojām lieto murdu taci — unikālu zvejas paņēmienu ar daudzu gadsimtu vēsturi.

Pirmais Salacas nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas šķērso upi vistuvāk tās ietekai jūrā – apm. 800 m. No tača upes straumē iegremdē nēģu murdus un notiek zveja.

Taci būvē pēc senajām metodēm no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem. Tača balstus upes gruntī iedzen ar kurķa palīdzību (īpašs 16 kg smags veseris) un šo darbību sauc iesist taci. Lai zvejnieki pa taci varētu staigāt, tā virspusē ierīko 30-40 cm platu laipu. Visas konstrukcijas stiprināšanai neizmanto naglas vai skrūves, bet gan tikai sasaites. Taci ierīko gandrīz visā upes platumā (~ 150 m) bet murdus liek tikai pusē no tā (kopā ~75 m). Katru gadu pirms sezonas sākuma zvejnieki taci ierīko no jauna.

Tača zvejai vienlaikus lieto līdz 70 murdus — gan mazos, gan lielos. Mazie murdi ir speciāli piemēroti ikdienas ielikšanai un izcelšanai, stāvot uz tača laipas. Mazos murdus ieliek vakarā un izņem rītausmā — gan ziemu, gan vasaru. Lielos murdus zvejnieki tacī ievieto un pārrauga ar laivas palīdzību tad, kad upē nav ledus.

Nēģu loms ir atkarīgs gan no zvejnieku prasmes, gan pašas dabas palīdzības. Lai būtu labs loms. protams, ir jānāk nēģim. Taču tas nebūt nav viss – ir vajadzīgs pareizais rietumu vējš, īstais ūdens līmenis un ūdens nedrīkst būt par sūru no kritušām lapām un vēl daudzi citi nosacījumi un knifiņi.

Murdos noķertos nēģus zvejnieki uz tača ievieto ķērnē – vienam cilvēkam nesamā īpašā transporta grozā jeb kastē. Ar ķērni pa tača laipu uz krastu aiznes līdz 42 kg nēģus, kur tos pārvieto kastēs – lai gaida uzpircējus.

Ir pieredzēts, ka no rīta ar ķērni zvejnieki malā iznes tonnu nēģu. Taču biežāk nozveja ir daži simti vai desmiti kilogramu, gadās arī pavisam tukši rīti.

Ar taci nēģus zvejo 6 mēnešus gadā – no augusta līdz februārim. Vasarā uz upes ir gan patīkami, gan romantiski. Taču rudenī un ziemā nēģu zveja bieži ir skarba cīņa par zvejas vietas saglabāšanu, jo stihijas nopostītu taci atjaunot varēs tikai nākošajā vasarā.

Vētras mēdz sagādāt drazu gubas, kas nāk lejā pa Salacu, aizķeras tacī un tad straume taci iznīcina kā nieku. Tāpat arī soga – ledus vižņu putra upē – vienā acumirklī var izbeigt nēģu zveju šai sezonā. Kad upe pilnīgi aizsalst, zvejniekiem nākas ne tikai rūpēties par āliņģiem, kur ievietot un izņemt murdus, bet arī rūpīgi uzmanīt, lai ledus vāks cilājoties neizceļ tača balstus un nesagrauj to.

Tā piemēram, svaigā atmiņā ir 2003. gada Ziemassvētki, kad zvejnieki nejaudāja atbrīvot taci no upes nestām drazām un ledus vižņiem un vētra izlauza un aizrāva uz jūru tača galu ar 20 murdiem. Tai reizē zvejniekiem paveicās un neviens nenokļuva ūdenī, peldoties kopā ar murdiem, salauztām tača kārtīm, ledus gabaliem un draņķu paunām. Nākošā dienā daļu zudušā izdevās izzvejot ostas teritorijā savu kilometru zemāk.

Tača zvejas neiztrūkstoša daļa ir tača būda upes krastā, kur uzglabāt murdus un noķerto lomu, sezonas laikā dzīvot pašiem zvejniekiem un par prieku ciemiņiem uz restēm uzcept kādu svaigu nēģi.

Padomju laikos tacī saimniekoja kolhozs un šeit ķertie nēģi ātri vien nokļuva uz Maskavas augsto partijas priekšnieku galdiem. Pats tacis nebija publiskas apskates objekts.

Tagad tača saimnieks Aleksandrs Rozenšteins laipni aicina ciemos katru kārotāju!

Tacī viesojas gan individuāli ceļotāji, ģimenes, draugu kompānijas un tūristu grupas no Rīgas, no visas Latvijas, kā arī kaimiņu valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Krievijas un pat no Japānas, ASV un Kanādas.

Ar unikālo zvejas paņēmienu ir iepazinušies gan Latvijas premjers I.Emsis un vides ministrs L.Vējonis, gan Latvijas un kaimiņvalstu pašvaldību amatpersonas, gan Ziemeļvidzemes biorezervāta rīkota Eiropas semināra dalībnieki un daudzi, daudzi citi.

Lai ieviestu nelielu skaidrību, tad nedaudz pastāstīšu, kas tad ir nēģis. Nēģveidīgie ir vieni no zemākajiem mugurkaulniekiem, kam ķermeņa ass skeletu veido skrimšļa horda. Tie ir ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu, šķērsgriezumā ieapaļu, līdz 1 m garu ķermeni. Āda kaila, tajā atrodas daudz dziedzeru, kas izdala gļotas. Mīt jūrās, upēs vai ezeros, bet nārstot dodas upēs vai strautos, kur ir oļaina vai grantaina grunts. Attīstās ar pārvēršanos. Kāpuri (ņurņiki) ievērojami atšķiras no pieaugušiem nēģiem. Tie dzīvo ierakušies smiltīs vai dūņās, kur barojas ar detrītu. Pēc pārvēršanās migrējošo sugu nēģi dotas uz jūru vai ezeru. Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no zivīm (piesūcas tām un izēd muskuļaudus un iekšējos orgānus). Drīz pēc nārsta pieaugušie nēģi nobeidzas. Latvijā konstatētas 3 sugas – upes nēģis (Lampetra fluviatilis), strauta nēģis (L. planeri) un jūrasnēģis (Petromyzon marinus). Latvijā rūpnieciska nozīme ir tikai upes nēģim.

Liepupes baznīca celta 1783.g. Liepupes draudze ir viena no visvecākajām Vidzemē, datēta jau no 13.gs. Kopš 15.gs. tās dzīvē liela loma bijusi baronu Aderkasu dzimtai. 1770.g. draudzē tika nolemts būvēt jaunu baznīcu, tās būve iesākās 1777.g., pabeigta -1783.g., bet iesvētīta – 1784.g. 4. Adventē. Liepupes baznīca citu vidū izceļas ar savu neparasto izkārtojumu: altāris ir tās vidū, kancele – virs altāra, un – līdzīgi kā Jēzus Kristus laikā – mācītājs dievkalpojumā ir draudzes ieskauts.

Baznīca ļaunprātīgi nodedzināta 1971.g. un pēc tam tā bija viena vienīga sienas mūru drupas līdz netika atjaunota 1995.gadā. Atjaunotās baznīcas koka interjeru veidojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus atrodas vecās baznīcas drupas un mācītājmuiža. Vecajā baznīcā 1744.g. brīvkungs Minhauzens salaulājās ar Jakobīni fon Duntenu. Mācītājmuižā 18.gs. nogalē par mājskolotāju strādāja G.Merķelis, kas Liepupē gūtos iespaidus izmantojis darbā „Latvieši”.

Kā liecina ieraksts Liepupes baznīcas grāmatā, vecajā baznīcā 1744. gadā laulājies barons fon Minhauzens ar savu sievu Jakobīni. Uz veco baznīcu attiecas arī viens no Minhauzena nostāstiem. Ceļojot caur Krievijas impēriju, Minhauzenam uznācis miegs. Pirms gulētiešanas viņš piesējis zirgu pie stabiņa, kas rēgojies no dziļā sniega. Naktī sniegs nokusis, un zirgs… palicis karāties pie baznīcas krusta.

Turpinājums un noformējums sekos…


Aprakstam izmantoti materiāli no:

www.salacgriva.lv

www.abc.lv

www.vietas.lv

www.minhauzens.lv

www.minhauzenapasaule.lv

www.minhauzenunda.lv

www.latvijasdaba.lv

www.vietas.lv

www.zvans.lv

www.pmi.lv

minhauzens.elimbazi.lv

Studentu ieteikumi, lai sekmīgi pabeigtu augstskolu

• Lekcijas laikā tīriet zobus. Šīs procedūras laikā paceliet roku, it kā jums būtu jautājums. Centieties uzdot jautājumu, nepārtraucot zobu tīrīšanu. Uz visām pusēm šķaidiet zobu pastu. Ja profesors sāk protestēt, sāciet skaļi izklāstīt pareizas mutes higiēnas principus.
• Apsēdieties auditorijas beigās pie pašas sienas, lai atrastos pēc iespējas tālāk no profesora. Lekcijas laikā nepārtraukti izsaucieties "Kā, lūdzu?" un "Runājiet skaļāk. Jūsu murmināšanu neviens nedzird!" Ja profesors iesaka apsēsties tuvāk, paskaidrojiet, ka nevarat to darīt, jo novērojat, vai auditorijā kāds negatavojas izdarīt slepkavību.

• Ja nodarbība ir agri no rīta, ierodieties pats pirmais. Līdzi paņemiet spilvenu, dažas segas, piepūšamo matraci un modinātāju. Uzvelciet naktskreklu. Iekārtojieties uz matrača, apsedzieties. Uzlieciet zvanu, lai tas skanētu divas minūtes pēc nodarbības sākuma. Ieteicams, lai zvans būtu ļoti skaļš. Kad tas atskan, aizvērtām acīm nospiediet modinātāja pogu un turpiniet gulēt līdz pat nodarbības beigām.

• Apstrīdiet katru profesora vārdu, pat ja tās ir vienkāršas lietas. Piespiediet viņu "pierādīt" pilnīgi visu. Skaļi klaigājiet, kāds melis ir jūsu profesors. Studentiem, kas kaut ko pieraksta, uzkliedziet "Beidziet taču pierakstīt visus šos melus!"

• Uz lekciju ierodieties ar desmit minūšu nokavēšanos. Auditorijā iebrauciet ar velosipēdu, iekliedzieties "Sargieties!" un ietriecieties tāfelē. Piecelieties, aizejiet uz savu vietu un izliecieties, it kā nekas nebūtu noticis. Dariet to katru dienu.

• Regulāri uz sava sola rīkojiet "nejaušus" ugunsgrēkus. Dedziniet piezīmju burtnīcas, papīrus vai citas degošas lietas. Ikreiz, kad izceļas pat visniecīgākais ugunsgrēks, sāciet brēkt "Ugunsgrēks! Ugunsgrēks!" un panikā izskrieniet no auditorijas. Uz atlikušo nodarbības daļu vairs nenāciet.

• Paslēpieties kaut kur auditorijā. Kad profesors piemin jūsu vārdu, neatsaucieties. Apmēram nodarbības vidū izleciet no slēpņa un sauciet "Es pajokoju! Esmu šeit. Atkal jūs apmānīju!" Atlikušo nodarbības daļu sēdiet klusu.

• Pamatīgi apsaitējiet sevi. Auditorijā ierodieties invalīdu ratiņos. Nodarbības laikā skaļi klaigājiet un vaidiet, izmantojot apmēram šādas frāzes "Kāpēc tieši es?", "Lūdzu nogaliniet mani!" Piecelieties, it kā brīnumainā kārtā būtu atguvis spēju staigāt, taču gāzieties uz grīdas un sāciet kliegt no sāpēm. Pagaidiet, līdz kāds jums palīdzēs apsēsties. Kad nodarbība beigusies, sakiet "Tagad es jūtos labāk," pieleciet kājās un skrieniet uz mājām.

• Uz nodarbību paņemiet burku ar nikniem sirseņiem. Piecas minūtes pēc nodarbības sākuma izlaidiet sirseņus, sāciet spiegt un skrieniet projām.

• Paņemiet līdzi putekļusūcēju. Lekcijas vidū piecelieties un sāciet to izmantot. Ja profesors iebilst, paskaidrojiet, ka "vairs nevarat sēdēt šādā cūkukūtī". Turpiniet sūkt putekļus, nikni kurnot.

• Uz nodarbību paņemiet nelielu kaktusu. Paceliet roku un, kad jums dod vārdu, sakiet, ka kaktusam ir jautājums. Pagriezieties un sāciet skatīties uz kaktusu it kā cerot, ka tas kaut ko teiks. Pēc kāda mirkļa paraustiet plecus un gaidiet, līdz profesors turpinās nodarbību. Dariet to reizi dienā un kļūstiet aizkaitināts. Raidiet kaktusam niknus skatienus, kad tas atsakās "runāt". Pēc nodarbības izejiet no auditorijas un sāciet kliegt uz kaktusu "Nespēju noticēt, ka tu ATKAL nostādīji mani neērtā situācijā….."

• Ik reizi, kad profesors sāk stostīties, iedzeriet kādu malciņu. Ja profesors iebilst, paskaidrojiet, ka neliela iedzeršana padara nodarbību interesantāku.

• Kad profesors jums iedod mācību programmu, paņemiet to uz mājām, izlabojiet kļūdas, ielieciet atzīmi un atdodiet profesoram. Par paveikto darbu pieprasiet labu atzīmi.

• Katru dienu ierodieties kādā baismīgā visu svēto dienas priekšvakara maskā. Piespiediet profesoru uzminēt, kā jūs sauc. Šaujiet uz viņu no ūdens pistoles, klaigājiet, skraidiet pa telpu un gāziet visu, ko var apgāzt. Kliedziet "Nu ko, nobiedēju?"

• Pierunājiet visus ierasties dažas minūtes pirms nodarbības sākuma. Sarīkojiet profesoram pārsteiguma svinības. Paziņojiet, ka nodarbība nevar sākties, pirms profesors neapēdīs tortes gabalu. Nepārtraukti jautājiet citiem, kad beidzot ieradīsies kaildejotājas.

• Piezīmju rakstīšanas vietā katras nodarbības laikā zīmējiet abstraktus zīmējumus. Nosauciet tos apmēram šādi: "Profesors, kurš uzvedas gluži kā Kāds-Ko-Visi-Zina" vai "Idiots, kurš ne velna nejēdz no lietām, par kurām runā". Zīmējumus pasniedziet profesoram kā dāvanas.

• Pagaidiet, līdz profesors nosauks kādu skaitli, tad iekliedzieties "Bingo!" Atvainojieties, paskaidrojiet, ka nedaudz aizsapņojāties.

• No siera gabala izveidojiet profesora krūšu tēlu. Ap kaklu tam apsieniet krāsainu lenti un nodarbības sākumā pasniedziet to profesoram. Pieprasiet par to labāku atzīmi.

• Uzrakstiet profesoram zīmīti, kurā teikts "Ieradīšos apmēram ar 15 minūšu nokavēšanos. Varat sākt bez manis". Ēkas ārpusē sagaidiet nodarbības sākumu. Piesieniet zīmīti pie akmens un iemetiet to pa logu.

• Vārds vārdā pierakstiet visu, ko saka profesors. Saceriet melodiju un profesora vārdus pārvērtiet dziesmā. Uz nodarbību paņemiet ģitāru un nodziediet dziesmu auditorijas priekšā. Profesoram paskaidrojiet, ka viņš jūs "ārkārtīgi iedvesmo".

• Iegādājieties mērkaķi un paņemiet to līdzi uz nodarbību. Profesoram paskaidrojiet, ka esat nolīdzis mērkaķi, lai tas jūsu vietā rakstītu piezīmes. Sēdiet un izklaidējieties, ļaujot mērkaķim kaut ko ķēpāt uz papīra lapas. Kad pienāk laiks rakstīt sacerējumu vai testu, uz lapas uzrakstiet apmēram šādi "Es gribu banānu" vai "Esmu noilgojies pēc rāpšanās kokā". Kad saņemat sliktu atzīmi, profesora acu priekšā sāciet strostēt mērkaķi.

• Kad jāiesniedz rakstu darbs, uzrakstiet to priekšlaicīgi un nosūtiet profesoram uz mājām pa pastu. Pēc tam vairs neko neiesniedziet un visu vainu uzveliet gausajiem pasta pakalpojumiem.

• Pastāstiet profesoram, ka vēlaties viņu intervēt, lai uzrakstītu darbu žurnālistikas kursā. Piespiediet viņam izstāstīt savu dzīvesstāstu. Izliecieties ieinteresēts, pierakstiet katru profesora vārdu. Tad piedomājiet dažas romantiskas starpspēles un pārvērtiet savu sacerējumu draņķīgā mīlas romānā. Sagatavojiet kopijas visiem pārējiem studentiem un pašam profesoram. Pieprasiet labāku atzīmi.

• Visām rakstu darbu un testu lapām otrā pusē zīmējiet puķītes un sirdis. Blakus rakstiet apmēram šādus vārdus "Jūs esat pats labākais, kaut arī galīgs stulbenis" vai "Jūs esat pats sliktākais profesors pasaulē, tomēr es jūs mīlu".

• Uzdodiet jautājumus izdomātā svešvalodā. Tēlojiet, ka uzskatāt profesoru par galīgu muļķi, ja viņš nespēj saprast jūsu teikto. Sarunājiet, lai arī pārējie sāk runāt šajā "valodā". Nodarbību laikā rīkojiet dažādas diskusijas. Tēlojiet, ka runājat par patiesi interesantām lietām. Ja profesors mēģina jūs apklusināt, tēlojiet neapmierinātību un pamājiet, lai viņs apklust.

Horoskopi, kad astrologam slikts noskaņojums…

Auns (21.03.-20.04)

Ārkārtīgi agresīvs, primitīvs, kareivīgs un cietsirdīgs. Prāta ziņā bremzēts, grūtības rada pat vienkāršāko lietu iegaumēšana. Labprāt ieriebtu vairākkārt, taču, pārsvarā, visu laiku meklē jaunus upurus. Vulgārs, atvērtu sirdi, mīl alu un sālītus jokus. Bērnībā sapņo par armijnieka vai kosmonauta karjeru, tādēļ nemitīgi provocē kautiņus. Ģimenes dzīvē viņu vajag turēt tālāk no naudas – visu vienā mirklī iztērēs, pats nezinās – kur. Sabiedrībā uzvedas kā īsts nūģis, var stundām runāt tikai par sevi, neievērojot citus. Reibuma stāvoklī izteikta tieksme uz skandāliem un ārdīšanos.

Vērsis (20.04.-20.05)

Sīkmanīgs, kasīgs. Pielīdējs un sūdzambībele. Dzīvē seko straumei un izpilda visus priekšniecības norādījumus. Pēc dabas aktieris (vīrietis – tēlo no sevis altruistu; sieviete – mocekli), bet patiesībā visus ienīst, dvēseles dziļumos uzskatīdams sevi par Visuma centru. Mīl bagātību: slepus taupa cik tik var. Gatavs novilkt pēdējo kreklu, taču nevis no sevis, bet no tuvākā. Egocentrisks, ar sadistiskām tieksmēm, ģimeni tiranizē no bērnības līdz pat sirmam vecumam, lai gan ārēji izliekas laipns un mīļš. Neuzticas nevienam, pat sev ne. Uzupurēs visas pieejamās privilēģijas.

Dvīņi (21.05-21.06)

Mūžīgais bērns – gan intelektuālā ziņā, gan arī jūtās. Kategoriski atsakās pieaugt un visbiežāk parazitē uz kāda rēķina līdz sirmam vecumam. Vienīgais, ko patiešām mīl – parunāties par ne par ko (bla-bla-bla). Lasa maz, taču par visu ir spriedums, kas, tiesa, mainās 10-12 reizes nedēļā. Uz vecumdienām paliek aizvien apķērīgāks. Bieži kļūst par aktieri vai rakstnieku. Necieš spraigumu, ne fizisku, ne garīgu. Dievina uzņemt viesus, taču cienā viņus, labākajā gadījumā, ar tēju un konfektēm; parasti – ar savu vāvuļošanu.

Vēzis (22.06 – 22.07)

Neveiksminieks pēc definīcijas. Konservators un oportūnists, kurš ieslīdzis pašapcerē. Nekas nespēj mainīt viņai pārliecību, taču pastrīdēties mīl – lai paņirgātos par savu oponentu un augtu pats savās izvalbītajās acīs. Aiz bailēm var uzbrukt pirmais, taču parasti, tikko samanījis draudus, bēgt savā alā – vietā, kur mēdz sevi paijāt un uzmundrināt. Viņš ar baudu nomelno citus, iztēlo sevi par situācijas saimnieku. Patiesībā, no visiem ļoti baidās, mīl vientulību un mieru.

Lauva (23.07 – 23.08)

Jau agrā bērnība parādās nosliece uz alkoholismu un izspiešanu. Citās lietās – ļoti slinks. Bērnībā izspiež naudu no vecākiem, pēc tam – no draugiem un paziņām. Viņa hipertrofētā lepnība un patmīlība var saindēt dzīvi jebkuram, bet rijība – iztukšot jebkuru maciņu. Turklāt, viņš nepaliek resns. Viņam patīk, ka visa pasaule griežas ap viņu, tāpēc vienmēr un visā cenšas būt pirmais; ja tas neizdodas – kļūst viltīgs, un ievērojami samazinās izmēros.

Jaunava (24.08 – 23.09)

Parasti piemīt ziloņa valdzinājums, bet prāts – truša. Sīkumains, skops, īgns, piekasīgs. Jaunavas pedantisms padara viņu neizturamu gan darbā, gan mājās. Ar nemitīgo piekasīšanos spēj izjaukt jebkuru pasākumu, un ikvienu novest līdz baltkvēlei. Nekad neimprovizē; tā vietā izstrādā sīkus un garlaicīgus darbības plānus priekš sevis un saviem tuvākajiem, neskatoties uz viņu protestiem. Visā viņu vada tikai auksts aprēķins; viss, ko dara, ir grūts un garlaicīgs. Turklāt, ir lielisks intrigants, un, ja viņai parādās ienaidnieki, nenomierināsies, kamēr tos neiznīcinās desmitajā paaudzē.

Svari (24.09 – 23.10)

Ja piedzimstat šajā zīmē, jums nav īpaši paveicies. Abas rokas – kreisās. Trula dzirde un slikta redze. Humora izjūta – iedīgļa stadijā. Viņiem nekad nav naudas, neveicas mīlestībā, neveicas nedz mājās, nedz darbā. Nespēj nedz nopelnīt, nedz pārsteigt, nedz paspīdēt. Patoloģiski trūkst spējas pieņemt lēmumus – tad sāk trīcēt, svīst un krīt bezsamaņā, tādēļ visus lēmumus dzīvēs viņu vietā pieņem citi. Mīl tēlot mākslas speciālistus, lai gan neko tajā nesaprot. Bieži raksta puņķainus un asarainus memuārus.

Skorpions (24.10 – 22.11)

Ļoti bīstams, jau pa gabalu. Krāpj, mānās, vērpj intrigas tikai aiz vienas vēlmes iznīcināt vien. Patoloģiski sadisti un mazohisti vienlaicīgi. Neko nežēlo, lai sasniegtu mērķi. Nežēlojot spēkus un līdzekļus, rada par sevi labu priekšstatu, lai pēc tam nodevīgi iesitu no mugurpuses. Veido karjeru, ejot pāri līķiem. Ja viņš saka, ka ciena tavu draudzību, tas nozīmē, ka pirms stundas tevi nosūdzējis priekšniecībai. Dievina nepiedienīgas anekdotes un pornogrāfiskas filmas. Mīl lepoties ar saviem seksuālajiem varoņdarbiem, tai pat laikā nežēlīgi ņirgājas par tiem, kas viņam pieķērušies.

Strēlnieks (23.11 – 22.12)

Visbiežāk izskatās pēc precīza idiota, un gandrīz vienmēr tāds arī ir. Viņa kretīnisko optimismu un neatlaidību nespēj atvēsināt, pat ne ķieģelis, kas uzkrīt viņam uz galvas. Parunājot ar viņu tika piecas minūtes, gribās viņu ātri un sāpīgi nogalināt. Jau kopš bērnības mīl uzbāzties visiem ar savu sabiedrību un ar savām dumjajām idejām. Agresīvs optimists, kurš kopdzīvē radīs milzum daudz raižu. Patīk melot un izgudrot – visbiežāk, labu gribot (tā viņš domā). Mīl pūli, skaļus saietus un vietas, kur var par velti paēst un iedzert.

Mežāzis (22.12 – 20.01)

Cietsirdīgs, auksts, bez sirds, īsts aisbergs. Mājās – žandarms, darbā – tirāns. Tirāniskā un citu mocīšanā saskata savas dzīves jēgu, piekasās mazākajiem sīkumiem; pilnīgi trūkst humora izjūtas. Sit bērnus un terorizē savu otru pusīti. Atkāpjas tikai fiziska pārspēka vai psiholoģiska spiediena priekšā. Intelektuālā ziņā – primitīvs, nav fantāzijas, taču ir atriebīgs un ļaunprātīgs: nekad un nevienam neko nepiedod. Rets lielummānijas un mazvērtības kompleksa sajaukums ar minimālām prāta spējām. Tādēļ vienmēr lien par priekšnieku.

Ūdensvīrs (21.01 – 19.02)

Fantasts un sapņotājs, pilnībā atrauts no reālās dzīves. Nekad neatdod naudu, ko aizņēmies, jo – līdzko aizņemas, uzreiz iztērē un par parādu aizmirst. Nepārtraukti pārkāpj savus solījumus, nemīl strādāt. Aprunā un nomelno savus tuvākos, vienmēr aiz viņu muguras. Piemīt tieksme uz sliktiem pārtikas produktiem un vulgāru fantastikas literatūru, kuru iepērk milzīgos daudzumos. Atvaļinājumu pavada kaut kādā caurumā, jo visu naudu, ko taupījis, jau ir iztērējis vienam no saviem pasaules glābšanas projektiem, kuru viņam netrūkst.

Zivis (20.02 – 20.03)

Viņu dzīve nav iedomājama bez meliem un nelietībām. Parasti sapinas tiktāl, ka pašas vairs nespēj noteikt – kur meli, kur patiesība. Zivs nepārtraukti nonāk pretrunās pati ar sevi, nemitīgi no kaut kā izlokās, taču no tā visa negūst it nekādu labumu, jo rīkojas pēc principa – māksla mākslas dēļ. Turklāt, Zivs ļoti mīl rakāties citu netīrajā veļā, tēlojot mājas psihoanalītiķi; bet pēc tam mēģinās šos svešos noslēpumus un atklāsmes notirgot citiem, pret citām atklāsmēm. Strādāt vai darīt ko citu neprot; piespiest viņu to darīt ir praktiski neiespējami – vienalga izvairīsies un aizlaidīsies.


Horoskopi aizgūti no SeMS http://sems.eclub.lv

Autors nezināms

Gatavojoties darba intervijai

  • Vairāku lielu ASV uzņēmumu personāla vadītāji tika aptaujāti ar mērķi: noskaidrot pašus neparastākos atgadījumus darba intervijās. Un te nu mēs esam:

  • Darba kandidāts izaicināja intervētāju lauzties uz rokām.

  • Intervējamā sēdēja intervijā ar pleijera austiņām, paskaidrojot, ka viņa var klausīties mūziku un dzirdēt, ko saka intervētājs vienlaicīgi.

  • Kandidāts intervijas laikā nokrita un salauza roku.

  • Kandidāts paziņoja, ka neesot paspējis papusdienot un intervijas laikā sāka ēst hamburgeru ar frī kartupeļiem.

  • Kandidāts paskaidroja, ka ilgtermiņa mērķi viņam esot ieņemt intervētāja amatu.

  • Kandidāts paskaidroja, ka nav pabeidzis vidusskolu, jo esot bijis nolaupīts un iesprostots tualetē Meksikā.

  • Plikpaurains kandidāts atvainojās un izgāja ārā no interviju telpas. Pēc minūtes jau atgriezās ar parūku galvā.

  • Kandidāts apgalvoja, ka – ja viņu pieņems darbā, viņš demonstrēs savu lojalitāti, uztetovējot uz rokas firmas logo.

  • Kandidāts pārtrauca interviju, lai piezvanītu savam psihoterapeitam un pajautātu, kā pareizāk atbildēt uz kādu jautājumu.

  • Kandidāts atnāca uz interviju kopā ar lielu suni.

  • Kandidāts atteicās apsēsties un uzstāja, lai viņu intervē, stāvot kājās.

  • Kandidāts intervijas laikā iesnaudās.

  • Kandidāts paziņoja, ka viņš ir tik kvalificēts, ka – ja viņu neņems darbā, tas pierādīs uzņēmuma vadības nekompetenci.

  • Nogūlās uz grīdas lai aizpildītu pieteikuma anketu.

  • Gremoja košļājamo gumiju intervijas laikā un nemitīgi pūta burbuļus.

  • Kandidāts nopietnas intervijas laikā ik pa brīdim ķiķināja.

  • Palūdza apskatīt intervētāja CV, lai pārliecinātos, vai viņš ir pietiekami kvalificēts, lai varētu viņu vērtēt.

  • Nesakot ne vārda, kandidāts intervijas vidū piecēlās un aizgāja.

  • Vīrietis, kurš kandidēja uz finansu viceprezidenta amatu, ieradās uz darba interviju treniņtērpā.

  • Negribēja celties no krēsla kamēr es viņu neņemšu darbā. Man nācās izsaukt policiju.

  • Kad es viņam pajautāju par viņa hobijiem, viņš pieleca kājās un sāka pa visu biroju dejot stepu.

  • Kandidāts bija paņēmis līdzi kabatas biljardu un izaicināja intervētāju uzspēlēt.

  • Kandidāts palēkāja uz mana tepiķa un piebilda, ka es firmā laikam augsti kotējos, ja jau manā birojā ir ieklāts tik biezs tepiķis.

  • Izņēma ķemmi no manas žaketes priekšējās kabatas, saķemmēja matus un aizgāja.

  • Izvilka Polaroid fotoaparātu un nofotografēja mani. Paskaidroja, ka viņš kolekcionējot fotogrāfijas no tiem cilvēkiem, kuri viņu ir intervējuši.

  • Kandidāts palūdza, lai es uzvelku žaketi, lai viņš būtu drošs, ka piedāvājums ir formāls.

  • Kandidāts apgalvoja, ka piedāvājums viņu neinteresē, jo atalgojums esot pārāk augsts.

  • Intervijas laikā kandidāta somā sāka zvanīt modinātājs. Kandidāts izņēma to, izslēdza un, atvainojoties piebilda, ka viņam ir jādodas prom, jo viņam esot sarunāta vēl viena intervija.

  • Intervijas laikā iezvanījās kandidāta telefons. Zvanīja viņa sieva. Saruna bija šāda: ‘Kāda firma? Kad man ir jāsāk strādāt? Kāda alga?’ Es ieminējos, ‘Es redzu, ka mūsu piedāvājums jums vairs nav aktuāls?’ Kandidāts nevērīgi atbildēja, ‘Ja jūs maksāsiet vairāk – ir aktuāls.’ Es viņu darbā nepieņēmu, bet vēlāk atklājās ka nekāda darba piedāvājuma nebija. Tika nospēlēts teātris, lai saņemtu lielāku atalgojumu.

  • Kandidāte ieradās uz interviju ar vienu kurpi. Viņa paskaidroja, ka otru kurpi viņai esot nozaguši autobusā.

  • Kad kandidātam netīšām atvērās diplomāts, no tā izbira sieviešu apakšveļa un kosmētikas piederumi.

  • Kandidāts ieradās uz interviju ar mopēdu un atstāja to uzgaidāmajā telpā. Viņš baidījās, ka to nozags un intervijas laikā pieprasīja novietni mopēdam biroja telpās.

  • Kandidāts novilka labo kurpi un zeķi, izvilka no kabatas medicīnisku kāju kopšanas pulveri un iekaisīja to kurpē un uz kājas. Velkot atpakaļ kurpi un zeķi, viņš paskaidroja, ka viņam jālieto pulveris četras reizes dienā, un šis ir tas laiks…

  • Kandidāts paskaidroja, ka patiesībā jau viņš nemaz neesot gribējis atrast darbu, bet bezdarbnieku pabalsta birojā vajadzējis pierādīt, ka viņš meklē darbu.

  • Kamēr intervētājs runāja, kandidāts svilpoja.

  • Kandidāts, rādot uz foto, kurš stāvēja uz mana galda, jautāja, kas tā par simpātisku meiču. Kad es atbildēju, ka tā ir mana sieva, viņš jautāja, vai viņa tagad ir mājās un gribēja uzzināt no manis telefona numuru. Es izsaucu apsardzi.

  • Viņa izvēmās uz mana galda un tā, it kā nekas nebūtu noticis, turpināja uzdot jautājumus par darbu.

  • Kandidāts ienāca birojā un, rādot uz melno portfeli, kuru nesa rokās, teica, ka – ja viņu nepieņems darbā, viņš uzspridzinās bumbu. Es sāku skaidrot, kāpēc es viņu negribētu ņemt darbā un ka es saukšu policiju. Tad viņš noliecās pār portfeli, noklikšķēja slēdzis un kandidāts aizbēga. Neviens netika ievainots, bet man bija jāpērk jauns galds.

  • Kandidāts pajautāja, vai es nevēlotie pirms intervijas kokaīna devu.

Ja grādīzers ziemā rāda +10 un zemāk

+10°C Helsinku paneļmāju iedzīvotāji ieslēdz centrālapkuri. Lapzemieši stāda puķes.
+5°С Lapzemieši sauļojas.
+2°C Itāliešu mašīnas nevar palaist.
0°C Tīrais ūdens sasalst.
-1°C Elpa kļūst redzama. Lapzemieši ēd saldējumu un dzer aukstu alu.
-4°C Kaķis grib ielīst tev zem segas.
-10°C Ir laiks plānot atvaļinājumu Āfrikā. Lapzemieši dodas peldēt.
-12°C Pārāk auksts, lai snigtu.
-15°C Amerikāņu mašīnas nevar palaist.
-20°C Elpu var dzirdēt.
-22°C Franču mašīnas vairs nevar palaist.
-23°C Politiķi sāk just līdzi bezpajumtniekiem.
-24°C Vācu mašīnas nevar palaist.
-26°C No viena elpas vilciena var izveidot vienu blociņu sniega būdas celšanai.
-29°C Kaķis grib ielīst tev pidžāmā.
-30°C Nevienu īstu automašīnu vairs nevar palaist. Lapzemietis skaļi nolamājas, uzsit pa riepām un palaiž ladu.
-31°C Pārāk auksts priekš bučām, lūpas sasalst kopā. Lapzemiešu futbola izlase uzsāk treniņus pavasara sezonai.
-39°C Dzīvsudrabs sasalst. Pārāk auksts priekš domāšanas. Lapzemieši aizpogā pēdējo krekla pogu.
-40°C Mašīna arī grib gultā. Lapzemieši uzvelk puloverus.
-44°C Mans somu kolēģis sāk domāt, ka varbūt varētu aizvērt ciet biroja logu.
-50°C Valzirgi atstāj Grēnlandi. Lapzemieši aizver ciet tualetes logu.
-70°C Baltie lāči atstāj ziemeļpolu. Rovaniemi universitāte (Somijā) organizē slēpotāju salidojumu.
-75°C Ziemassvētku vecītis atstāj Polāro loku. Lapzemieši pabāž ausis zem cepures.
-120°C Spirts sasalst. Secinājums – lapzemietis ļoti nobēdājies.
-268°C Hēlijs kļūst šķidrs.
-270°C Elle sasalst.
-273°C Absolūtā nulle. Brauna daļiņu kustība apstājas. Lapzemieši atzīst, ka nu ir maķenīt par aukstu, un ierauj vēl vienu šņabīti.

Pusgadsimta jubileja

Kas tik neatklājās Alsungas kultūras nama etnogrāfiskā ansambļa 50. jubilejā – nosaukums nemaz neesot oficiāls! Un sievas tiek nokrustītas par Suitu sievām uz mūžu mūžiem.

suitenes10janvaris.jpgPiedzīvotā atmiņu stāsti mijās ar kino kadriem, un patiesi stāsti – ar jokiem. Cienījamās mākslinieces, kā unikālā, nu jau ne tikai dziedošā, bet arī dejojošā, spēlējoša un projektus īstenojošā etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas uzrunāja Alsungas pagasta priekšsēdis Gunārs Bloks, sevi pašas augstu neceļ, bet Latvijā viņas kļuvušas ja ne par nacionālajām varonēm, tad par mūsu valsts tautiskuma simbolu noteikti.

Rajona kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa jau pareizi saka: tik lielas zvaigznes tuvumā nav patiesi novērtējamas. Kolektīvs ir pētāms ne tikai ar Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes studentu un pasniedzēju spēkiem vien, bet gan daudz plašāk. Un arī grāmata par viņām būtu jāraksta.

Sveicēji Suitu sievas dēvē par vis-, vis- vis- , bet kā jau Kurzemes pērlēm redzama tikai viena no spožajām malām. Dziedātāju saknes ir bezgala spēcīgi ieaugušas savā Dižo suitu zemē Alsungā, bet zari stiepjas vai visā pasaulē, ja ne pašām klātbūtnē dziedot, tad ar skaņu ierakstiem, videofilmām, fotogrāfijām un sajūsmas pilniem nostāstiem noteikti.

Tik nopietna jubileja, bet sievām nopietnības nekādas, ne jaunajām dziedātājām ar spēcīgām balsīm, ne ansambļa kodolam: vadītājai Ilgai Leimanei, Marijai Steimanei jeb Ručam, Elzai Vanagai un Rozālijai Brūderei jeb Latvijā pazīstamai kā Rozei, ne arī padomu devējai, teju 93 gadu pieredzes bagātajai Katrīnai Antonovičai.

Bet šajā attieksmē ir vislielākais spēks, kas palīdz izturēt, kā teica kolektīva vadītāja, līdz 60 un pat vairāk uzstāšanās reizēm gadā. Kā patiesi spēcīgu maiņu sevi piesaka arī jaunie – Guntas Matēvičas vadītie suitiņi. Tad kopā skan gandrīz vai novada himna Tumsa, tumsa. Vēl pa kādam piparotam pantam publikai, un jau skan slavenais beigu sauciens. Suitu sievas iesoļo nākamajā pusgadsimtā, jo suiti dziedāja un dziedās mūžos.


Dace Nasteviča

2006.gada 9.janvāris

Raksts paņemts no

Kurzemnieks.gif

Druīdu horoskops

Ābele

22.dec.- 1.janv. un 25.jūn.- 4.jūl.

Neliela auguma, simpātiska izskata, uz viņu skatoties, neviļus gribas domāt par mīlestību. Ābele ir diezgan seksuāla un pilna maiguma. Mīlestība viņu interesē vairāk par visu kā teorijā tā arī praksē. Ja Ābele atradīs sev līdzīgu partneri, tad viņu laulība būs idilliska. Ābele būs uzticīga mīlestībā līdz pat sirmam vecumam. Attiecībās ar citiem cilvēkiem Ābele ir nesavtīga, viņa nemāk kalkulēt un ir gatava atdot otram savu pēdējo kreklu. Viņu ir viegli piemānīt. Ābele ir nopietna, kaut arī nedomā par rītdienu un dzīvo no dienas dienā. Viņi ir filozofi ar bagātu iztēli, daudz lasa. Laiku pa laikam Ābeles nevajadzīgi sarežģī savu dzīvi vai arī uzņemas otra problēmas. Varbūt tāpēc, ka viņas ir tik sentimentālas un izpalīdzīgas.

(Rubenss, Ruso, Ž.Sanda)

Bērzs

23.jūn.- 24.jūn. un 12.dec.- 20.dec.

Bērza dzīvē dzimušie ir lunkana auguma cilvēki. Skatoties uz viņiem rodas, tā saucamā tīrās rasas cilvēka iespaids. Dzīvesveids un raksturs Bērzam ir enerģisks, ar viņu vienmēr ir patīkami sarunāties, jo viņš māk būt diskrēts un atturīgs, kā arī neuzspiež citiem savus uzskatus. Piemīt humora sajūta. Bērzs ir kautrīgs, vienkāršs, nedaudz puritānisks. Bet visas šīs īpašības viņam parādās vieglā, nepiespiestā un elegantā formā. Viņš nekad nemoralizē. Bērzam piemīt mēra sajūta un iejūtīgums. Viņam nesaprotama ir vulgaritāte un ārišķība. Laulības dzīve kopā ar viņu būs patīkama, jo viņš būs teicams partneris.

(Gutenbergs, Mateiko)

Ciprese

25.janv.- 3.feb. un 26.jūl.- 4.aug.

Cilvēki ar Cipreses zīmi mēdz būt slaidi un lunkani. Viņu augums parasti ir vienkārši un regulāri veidots. Viņas personībai ir stils, tomēr Cipresē ir arī skarbas rakstura līnijas, kaut kas no civilizācijas neizpostītās dabas. Ciprese viegli uztver jebkuru dzīves situāciju un apmierinās ar mazumu. Viņa ir spējīga dzīvot jebkuros apstākļos un justies laimīga. Ciprese ātri kļūst pieaugusi un patstāvīga, viņai nav svarīgi panākumi dzīvē. Ciprese vēlas būt laimīga un cenšas izvairīties no visa, kas varētu radīt problēmas. Kaut arī Ciprese nav sentimentāla, tomēr jūtu siltums tai nav svešs. Viņa mīl sapņot un vairāk dzīvo fantāzijās ne kā reālā dzīvē. Ciprese ir uzticīga savā mīlestībā, draudzībā un atmiņās. Ja jūs piederat pie viņas draugiem, tad nešauboties jebkurā brīdī varat lūgt viņas palīdzību. Cipreses dzīve visbiežāk paiet mierīgi to cilvēku vidū, kurus viņa mīl… ja vien šie cilvēki paliek ar viņu kopā.

(Šūberts, Rūzvelts, Armstrongs)

Dižskābardis

21.dec.

Slaids, interesants koks, kas, sasniedzot lielu vecumu, vēl saglabā savas jauneklības īpašības. Viņam ir veiklas un elegantas kustības. Viņš ir elegants un rūpīgi kopts. Ja atradīs pareizos apstākļus, gūs panākumus jebkurā nozarē. Viņš ir veikls, atjautīgs, vienmēr pilns jaunu ideju. Radot projektus, prot tos arī realizēt. Grūti novirzāms no mērķa, māk labi organizēt savu dzīvi. Ir diezgan savtīgs, kaut gan nav izslēgti arī devīguma periodi. Personīgais budžets ir rūpīgi aprēķināts, mīl taupīt. Lemjot svarīgus jautājumus, izsver visus par un pret, neko neatstāj gadījumam. Lai gan ir lielisks laulātais draugs un ļoti mīl bērnus, tomēr mīlestībā pietrūkst fantāzijas. Viņa nams būs labi iekārtots. Brieduma gados var atgadīties viens vai divi mīlas piedzīvojumi, bet tas tādēļ, ka viņam ir nepieciešams parādīt citiem, ka ir jauns un pilns enerģijas. Dižskābardis ir materiālists, vispirms sasniegs bagātību, un tikai pēc tam domās par laimi.

(Staļins, Pučīni)

Egle

2.janv.- 11.janv. un 5.jūl.- 14.jūl.

Egles skaistums ir auksts un skarbs, viņa mīl skaistas dārglietas un klusinātu apgaismojumu telpās, smaržas, mājas viesības un izklaidi vispār. Egle ir kaprīza, un ar viņu ir grūti kontaktēties, tāpēc viņa bieži jūtas vientuļa. Viņu tikpat kā nav iespējams ietekmēt, jo viņai piemīt liela iekšējās brīvības sajūta. Arī pati viņa reti kad izsaka domas, jo nav pārāk runīga. Egle dzīvē spēj sasniegt sevis nosprausto mērķi. Mīlestībā Egle reti kad ir apmierināta. Reizēm viņas mīlestība var būt bezgalīga, bet tikpat labi iespējams, ka viņa būs laulībā neuzticīga. Darbu Egle uztver nopietni ar atbildības sajūtu. Viņa ir ļoti inteliģenta, viņai piemīt analītisks prāts un interese par zinātni. Tomēr Eglei gadās strādāt arī tādās nozarēs, kurām nav nekāda sakara ar viņas interesēm. Ja viņa nonāks izvēles priekšā, tad no dažādiem variantiem izvēlēsies grūtāko. Grūtības – gan savas, gan citu – tā ir viņas specialitāte. Tomēr katrā situācijā Egle saglabās ticību un cerības. Egle dzīvē augstu mērķē, vairāk par sīkām veiksmēm viņu iepriecina liela mēroga uzvaras.

(A.Tolstojs, Žanna `d Arka, Napoleons, Mopasāns)

Goba

10.feb.- 18.feb. un 14.aug.- 23.aug.

Žuburots, stiprs un ne pārāk slaids koks, bet atstāj solīdu iespaidu. Bez grūtībām piemērojas jebkādiem apstākļiem, bez problēmām pārgulēs kaut vai zem klajas debess. Vispār viņas labā veselība to atļauj. Goba visur jūtas kā mājās un nezina, ko nozīmē kautrība. Viņa ir dinamiska, pārliecinoša un liek ar sevi rēķināties. Viņa mīl pārsteigt, būt uzmanības centrā un tā labad ir gatava uz jebkuru upuri. Ir ātri nokaitināma un nesaprot humoru. Goba nejūt briesmas un nav tālredzīga, tāpēc bieži iekļūst sarežģītās situācijās, tiesa, prot no tām pati izkulties. Neskatoties uz ārējo patstāvību, tomēr ir viegli ietekmējama. Mēdz gadīties, ka kļūst par ieroci kāda rokās. Goba ir ietiepīga, pieder pie cilvēkiem, kam vienmēr taisnība, lēmumus pieņem ātri, ir inteliģenta. Mīlestību uztver kā jūtas ar lielo burtu. Ir jūtīga un sentimentāla, spējīga pieķerties kādam uz visu mūžu.

(Galilejs, Brehts, Edisons, Darvins, Gēte, Prusts)

Jasmīns

1.maijs- 14.maijs un 3.nov.- 11.nov.

Jasmīns ir kustīgs, dzīvespriecīgs, lielisks sarunu biedrs. Viņa klātbūtnē garastāvoklis kļūst jautrs, problēmas izzūd. Tieši no Jasmīna gaida situācijas atrisinājumu. Viņš ātri visā pieviļas, jo, lai kā to arī slēptu, savā dziļākā būtībā Jasmīns tomēr ir pesimists. Varbūt tieši tāpēc viņš ir tālredzīgs, piesardzīgs un atturīgs. Jasmīnam nepieciešama rīcības brīvība, viņš nespēj būt saistīts. Viņš nemīl pienākumu, kaut arī atbildības sajūta tam nav sveša. Ja viņam kaut kas jādara pret savu gribu, Jasmīns pēc tam ir drūms un nerunīgs. Laulības dzīve kopā ar viņu nav viegla, jo Jasmīnam raksturīga spēja vienlaicīgi gan pievilkt, gan atgrūst cilvēkus. Daudz labāk Jasmīns satiek ar bērniem, tur viņam pacietības pietiek. Bērni viņa dzīvē rada vislielāko prieku un apmierinātības sajūtu. Jasmīns nav materiālists, tomēr dažkārt cenšas labi nopelnīt. Viņa inteliģenci un enerģiju augstu vērtē priekšniecība.

(Senkēvičs, Freids, Mārtiņš Luters, M.Kirī)

Kastanis

15.maijs- 24.maijs un 12.nov.- 21.nov.

Kastanim ir interesanta dekoratīvā āriene, bet viņš pārāk necenšas izcelties. Kastanim nepieciešama vide, kurā attīstīties. Viņš ir stiprs un pilns dzīvesprieka, viņam piemīt iedzimta taisnīguma izjūta. Kastanis ir konsekvents un izturīgs, taču ne ietiepīgs. Tā kā ir ļoti tālredzīgs, materiālas problēmas viņam parasti neeksistē. Lielu uzmanību veltī morāles normām, varbūt tāpēc reizēm nonāk konfliktā ar apkārtējiem. Pārsvarā uzticas pats sev, nevis citiem. Patīk šokēt apkārtējos. Laulības dzīvē Kastanim nepieciešama iejūtība un mīlestība, tomēr pats spēj mīlēt tikai reizi un reti kad ir laimīgs. Kompleksus rada bailes tapt nemīlētam. Visi šie viņa kompleksi parasti izpaužas negaidītās un nesaprotamās situācijās. Kastanis ir ātrs, apdāvināts, precīzs, ar tieksmi uz sapņošanu un filozofiskām pārdomām. Viņa dzīvē liela nozīme ir apkārtnei.

(Ruso, Voltērs, Balzaks)

Kļava

11.apr.- 20.apr. un 14.okt.- 23.okt

Kļava ir kārtīga un kopta, pat nedaudz koķeta. Viņai patīk uzturēties vietās, kur apgrozās eleganti un moderni cilvēki. Pati pieder pie vidusmēra. Kļava ir enerģijas un spēka pilna, spējīga stāties pretī nelaimēm. Kļava ir individuāliste, nedaudz patmīlīga, arī diezgan atturīga un nedroša. Reizēm izšķiras par soļiem, kuros pavīd nekaunība. Kļavai patīk atrasties ārpus mājas, iepazīt jaunus cilvēkus un gandrīz bez pūlēm panākt atklātību no viņu puses. Tomēr Kļava prot glabāt noslēpumus, nenosoda citu rīcību. Kļavai allaž prātā daudz ideju. Bieži tās ir neparastas, pat ekstravagantas. Viņa aizstāv visu jauno, avangardisko. Nekad nav baidījusies no citu domām par sevi. Mīlestībā Kļava ir komplicēta, viņa izvēlas visneparastākos, grūtāk ejamos ceļus. Taču tas nenozīmē, ka viņa ir nelaimīga, viņai tikai jāatrod partneris ar atbilstošu gaumi un domāšanas veidu.

(Č.Čaplins, Leonardo da Vinči, Mediči)

Lazda

22.marts- 31.marts un 24.sept.- 3.okt.

Lazda nevienam neuzspiež savus dzīves uzskatus, tomēr apkārtējiem ir grūti nepakļauties viņas oriģinalitātei. Lazda apmierinās ar mazumu un spēj pielāgoties apstākļiem. Ja viņa vēlas, tad var iepatikties visiem. Viņa var būt mīļa un bīstama reizē. Lazdas raksturā atrodami gan balti, gan melni toņi, tas atkarīgs no kaprīzēm, apstākļiem. Viņas oma var būt vai nu ļoti labam, vai – gluži pretēji – drūma. Agrākos laikos Lazdas zīmē dzimušos nereti apvainoja burvestībās. Viņa spējīga uzminēt pat jūsu slēptākās domas. No Lazdas var sagaidīt visu. Ja Lazda kādam pieķeras, tad spēj darīt šo cilvēku laimīgu, bet uzmanieties, ja neesat ierakstīts viņas draugu pulkā. Lazda dzīvi uztver savādāk nekā pārējie, varētu pat teikt, ka otrādi. Viņa ir ļoti nepastāvīga, bieži maina lēmumus. Te uzņemas iniciatīvu, te atkal ļauj visam plūst pa straumi. Mīlestībā spēj būt gan patīkams, gan mokošs partneris. Pieņemiet šo spēli, ja nebaidieties riska. Lazda ir ļoti daudzpusīga, viņai viegli padodas mācības. Tikai no viņas pašas atkarīgs, vai viņa izkops savus talantus vai neizkops.

(Toskanīni, Van Gogs, Goja)

Liepa

11.marts- 20.marts un 13.sept.- 22.sept.

Ļoti patīkama izskata, ko pati māk lieliski izmantot. Spējīga sagrozīt galvu katram, sapņo par ērtībām, komfortu un stabilu dzīvi, bet pati neaptver, ka viņas dzīvē tam nav lielas nozīmes, jo varētu dzīvot arī sliktākos apstākļos. Liepa pat teltī spētu radīt mājīgu atmosfēru. Mierīga, delikāta, atturīga, varbūt pat pārāk. Brīžiem bailīga, dzīvespriecīga un pesimistiska reizē. Bieži vien pa dzīvi iet ar noguruma sajūtu, kas arī galvenais komplekss. Liepa mēdz būt nepastāvīga, pilna jūtu un pretrunu, viņu ir grūti atšifrēt. Bet tik un tā ir ļoti simpātiska. Ar viņu ir neparasti viegli kontaktēties, sarunāties. Spēj uzklausīt un dot padomus apkārtējiem. Tādēļ viņu ļoti mīl, pat, ja uz viņu ne īpaši var paļauties. Ja Liepa atrastu sev radniecīgu dvēseli, viņas laulības dzīve būtu līdzsvarota. Bet uzmanieties! Liepai ir stiprs privātīpašnieka instinkts, un viņa ir arī ļoti greizsirdīga.

(Einšteins, Renuārs, Ludviķis XIV)

Olīva

23.sept.

Neliela auguma, reizēm tās izskats atbilst neglītuma un skaistuma robežai. Tomēr viņa ir simpātiska. Nereti Olīvu moka reimatisms, tāpēc viņa mīl sauli. Olīva ir mierīga, nosvērta, viņā nav nekā agresīva. Viņa nevēlas sarežģīt dzīvi. Ir ļoti iecietīga, vajadzības gadījumā pie viņas vienmēr var doties pēc padoma. Jebkuros apstākļos ir spējīga smaidīt, tas tāpēc, ka viņa prot valdīt pār emocijām un velti nervus nebojās. Olīva ir labsirdīga, tomēr neļaus sevi izmantot. Raksturīga iedzimta taisnīguma sajūta, viņa ir nesavtīga un otra dēļ spējīga aizmirst pat savas nebūšanas. Olīvu mīl un respektē, kaut gan viņa neko īpašu nedara, lai to sasniegtu. Mīlestībā ciena partneri, pārāk daudz tam atļauj, no kā reizēm cieš pati. Tas tāpēc, ka viņa ļoti tiecas pēc miera un savstarpējas sapratnes. Mēdz būt greizsirdīga, bet to neizrāda. Olīva labprāt lasa un nemitīgi papildina savas zināšanas. Dzīvē var kļūt slavena. Pieder pie cilvēkiem, kuri nes mieru un laimi un atstāj par sevi jaukas atmiņas.

(Imperators Augusts)

Osis

25.maijs- 3.jūn. un 22.nov.- 1.dec.

Osis ir skaists un stiprs koks, uz kuru patīkami skatīties. Viņa augums – slaids, elegants, kustības brīvas un nepiespiestas. Ar viņu nav viegli sadzīvot, jo viņš ir prasīgs un enerģisks. Viņš vēlas dzīvot tikai tādos apstākļos, kas viņam it kā atbilst, un darīt tikai to, ko vēlas. Bet tai pašā laikā viņam nemaz nepatīk neatkarīga dzīve, viņš vēlas, lai par to nepārtraukti rūpējas. Reizēm rodas iespaids, ka viņš ir vājas gribas cilvēks bez jebkādas pienākuma sajūtas. Īstenībā viņš ļoti labi zina, ko vēlas. Osis ir ļoti patmīlīgs un lepojas ar saviem panākumiem. Ja viņš kaut ko vēlēsies panākt, tad sabradās savā ceļā visu, kas kavēs viņu piekļūt mērķim. Osis ir egoists, bet nav skopulis. Viņš labprāt dalīsies visā, kas viņam pieder. Mīlestībā Osis izsvērs visus par un pret, tāpēc reti kļūdīsies. Parasti laulības dzīve viņam izdodas, un tā ir balstīta uz mīlestību. Viņam ir stipra intuīcija, un viņa pareģojumi bieži piepildās. Osis vienmēr mazliet spēlējas ar likteni.

(Džons Kenedijs, Marks Tvens)

Ozols

21.marts

Ozola izskats ir ļoti solīds, tāpēc viņš izraisa apkārtējos uzticību. Viņam ir laba veselība, un tas viņam ir ļoti svarīgi, jo Ozols necieš slimības. Pēc būtības Ozols ir drosmīgs, izturīgs, apveltīts ar lielu gribasspēku. Viņš nekad neatteiksies no jebkādiem līdzekļiem. Tomēr šajā nepiekāpībā ir arī savs sliktums, jo Ozols nemāk būt elastīgs, bieži ir neapmierināts. Viņam jābūt lielākam diplomātam. Ozols ir viesmīlīgs mājastēvs, labprāt uzņem ciemiņus. Uzticīgs draudzībā, bet ne vienmēr mīlestībā. Nereti viņu apžilbina, un Ozols iedomājas, ka tas ir uz mūžu, bet pēc laika jūtas pagaist, kā nebijušas. Ozols it kā ieaug paša radītā vidē un nelabprāt maina dzīves vietu. Vispār Ozols ir konservatīvs, nepieņem citu padomus. Visa viņa uzmanība pirmām kārtām vērsta uz paša personu, citu dzīve viņu maz interesē. Ozolam piemīt intuīcija, viņš tiks laukā no jebkuras ķezas. Bet apkārtējiem Ozols ir spējīgs garantēt materiālu labklājību.

(Bahs)

Papele

4.feb.- 9.feb. un 5.aug.- 13.aug.

Papele ir dekoratīva, slaida un skaista jau agrā bērnībā, bet ar gadiem šajā ziņā rodas dažādas problēmas, jo viņa pārdzīvo laika pārāk straujo plūdumu. Un bailes kļūt vecai bojā viņas izskatu. Vienīgi apkārtējās vides labvēlīgā ietekme var viņai palīdzēt tikt vaļā no šī jūtīguma. Tādēļ Papelei rūpīgi jāizvēlas cilvēki, ar kuriem viņa grib satikties. Tas pats attiecas uz dzīves vietas maiņu, jo ne katrā vietā viņa spēj normāli attīsties. Papele nokalst šaurībā, bet arī pārāk liela brīve nav viņai vēlama. Papele ir ļoti jūtīga, kaut gan slēpj to zem šķietamas brīvības maskas. Kaut arī nevēlas izrādīt, viņa viegli pakļaujas pesimismam. Ja papele ir saprātīga, tad spēj arī veiksmīgi regulēt savus pesimisma uzplūdus, lai tie nekļūtu hroniski. Drosme un lepnums liek viņai pretoties uzmācīgajām problēmām, un ārēji Papele reti kad izrāda nemieru. Tie, kas Papeli nepazīst, var padomāt, ka tā ir jautra un bezrūpīga persona. Mīlestībā Papele uztver katru smalkāko niansi, un pat tīrie sīkumi spēj viņu satracināt. Laulības dzīvē Papelei grūti kļūt laimīgai, jo viņu traucē pārliekais jūtīgums un patstāvīgums. Papele nav materiālistiska, drīzāk altruistiska, tomēr lieliski organizēta, lai neaizmirstu padomāt arī par nākotni. Papeles zīmē dzimušie nereti kļūst par ārstiem.

(Mendeļejevs, Žils Verns, Salvadors Dalī)

Pīlādzis

1.apr.- 10.apr. un 4.okt..- 13.okt.

Ārēji trausls, bet iekšēji ļoti spēcīgs – tāds ir Pīlādzis. Viņu jau no tālienes var pazīt pēc vieglās gaitas. Smaids gandrīz nekad neatstāj viņa seju. Viņam ir laba gaume, patīk labi ģērbties, un viņš uzsver savas labās īpašības. Viņš ātri pierod pie apstākļiem, nav egoistisks, tomēr ir nedaudz egocentrisks, diezgan patstāvīgs, bet reizēm tomēr nonāk citu atkarībā. Grib dzīvot patstāvīgu dzīvi, viņam ir augsta atbildības sajūta. Viņu nekad nepamet vainas apziņa par visu, kas notiek. Ar viņu ir grūti kontaktēties, jo viņam trūkst dabiskuma attiecībās. Reizēm viņš ir naivs un ļauj sevi ekspluatēt. Tomēr tuviniekiem Pīlādzis ir īpaši mīļš, jo prot tiem sagādāt prieku. Mīlā daudz dod, bet daudz arī vēlas saņemt pretī. Viņu nedrīkst mānīt vai likt viņam vilties, jo Pīlādzis nepiedos. Pīlādzis ir gudrs, tomēr reizēm gadās, ka viņš nerealizē savus plānus, jo ieslīgst ikdienas darbos.

(Andersens, Didro, Verdī, Zolā, Gogolis)

Priede

19.feb.- 29.feb. un 24.aug.- 2.sept.

Priedes augums mēdz būt smalks, izskatīgs, dekoratīvs. Priedes mēdz izcelt savas labākās rakstura īpašības. Viņas mīl savas mājas, skaistas telpas un vērtīgus priekšmetus. Priede zina, ko vēlas, un dzīvē nepeld pa straumi, bet gan pati veido nākotni. Vispār Priede ir drosmīga un dzīves triecienus saņem ar paceltu galvu. Māka riskēt palīdz viņai virzīties uz priekšu. Priede vienmēr pratīs izkulties no sarežģītām situācijām. Ar savu spēcīgo raksturu vienmēr sasniegs vēlamo. Lai gan sabiedrībā Priede ir draudzīga un enerģiska, viņa tomēr nav visai izpalīdzīga un dāsna. Dzīvē augstu vērtē pašlepnumu. Vienā virzienā gan Priedes raksturs ir vājš – mīlestībā. Jūtās viņa ir impulsīva, spējīga viegli aizrauties, par ko vēlāk pašai jācieš. Priede tiks galā ar visu, ja tikai mīlestība neizjauks šos nodomus.

(Šopēns, Vašingtons, Kaligula, Bermane)

Pūpols

1.marts- 10.marts un 3.sept.- 12.sept.

Pūpolā jaušams kaut kas noslēpumains. Viņa pievilcība ir tieši tajā apstāklī, ka viņa skaistums nav atklāts, bet tikai it kā nejauši pavīd. Pūpola skaistums ir melanholisks. Ļoti jūtīgs, mīl saules gaismu un ūdens pieskārienu. Tāpat arī asi reaģē uz smaržu un garšu. Kā neviens cits Pūpols māk izmantot garām slīdošu mirkli un neatteikties pat no niecīgākā prieka. Neticiet viņa atturīgajai sejas izteiksmei. Neskatoties uz ārieni, viņam raksturīga darbošanās un pārliecība. Viņš labi zina, ko vēlas, bet citiem to neuzspiedīs, jo Pūpols ir mierīgs un pacietīgs, nevienam negrib pavēlēt. Pūpolā ir kaut kas no dzejnieka, tomēr Pūpols neskumst un nepadodas vājumam, tāpat nav īsts pesimists. Pūpols ir diezgan smags partneris rakstura ziņā un nespēj iejusties situācijā un nemīl kompromisus. Viņa bezpalīdzība bieži vien ir taktika. Dažreiz pa jokam viņš var notēlot slimu cilvēku. Jūtās Pūpols ir drīzāk romantisks nekā sentimentāls. Ļoti inteliģents, viņam piemīt mākslinieka dotības, fantāzija ir labs psihologs. Viņa dzīve varētu paiet gluži mierīgi, ja nebūtu tādas tiekšanās pēc mīlas piedzīvojumiem un ciešanām. Ja viņš sūdzas, neticiet, jo jūtas bez ciešanām viņam neko nenozīmē.

(Mikelandželo, Elizabete I, Ševaljē)

Rieksts

21.apr.- 30.apr. un 24.okt.- 2.nov.

Dabiskumu Riekstu koks uzsver kā kādu nevēlamu rakstura īpašību. Patiesībā viņš ir ļoti kautrīgs un sastāv no vienām pretrunām. Riekstam mēdz pārmest nervozitāti, agresivitāti un egoismu, tomēr īstenībā viņš ir viesmīlīgs, devīgs un drosmīgs. Cilvēki nekad nezina kā pret viņu izturēties. Viņš mēdz bez īpaša iemesla dāvāt vai pēkšņi pārtraukt draudzību un mīlestību. Ir pieradis ciest un sarežģīt situāciju. Ir greizsirdīgs, jūtīgs un nelīdzsvarots. Dzīvojot kopā ar viņu, esiet gatavs mūžīgiem pārsteigumiem un nejaušībām. Riekstu koks spēj sev pilnīgi pakļaut savu partneri. Viņš ļoti grib būt uzmanības centrā un cenšas, lai dzīve nebūtu banāla. Nebaidās riska, neatbalsta kompromisus un nekādā ziņā neies pa jau iemītu taciņu. Uzskata, ka var paļauties vienīgi uz sevi, vēlas būt neatkarīgs. Riekstiem ir daudz draugu, bet ir arī daudz ienaidnieku. Viņš ir persona, kuru noteikti ievēro un ar kuru jārēķinās.

(Ļeņins, Kronins, Elizabete II)

Skābardis

4.jūn.- 13.jūn. un 2.dec.- 11.dec.

Skabārdis ir skaists koks, bet bez sevišķas pievilcības. Jaunībā mēdz būt pat pārāk skaists, bet ar laiku savu pievilcību zaudē. Cilvēks, kas līdzīgs šim kokam, visu uztver it kā no attāluma. Viņš ir estēts. Viņa uzmanību vairāk saista forma nekā saturs. Laulības dzīvē viņu vairāk interesē paša pilnība nekā partnera personība. Viņam piemīt stipri izteikta disciplinētība un pakļaušanās citiem. Cilvēks ar šo zīmi mēdz izcelties, sapņo par godu un balvām. Ilgojas pēc citu apbrīnas. Viņš vienmēr pakļaujas noteiktiem likumiem un reti kad uzņemas iniciatīvu. Arī kaut ko izvēloties, ir ļoti rūpīgs, jo vairāk par visu baidās kļūdīties. Reti atkāpsies no pieņemtā un nelabprāt staigās neiemītas taciņas. Pret visādiem jauninājumiem izturas rezervēti, tomēr neatzīst pozīciju “viss vienalga”. Mīlestībā ir labsirdīgs, kārtīgs, jūtas uztver ļoti nopietni un kopdzīvē būs labs partneris. Bet, ja būs jāizvēlas starp mīlestību un pienākumu, izvēlēsies pēdējo.

(T.Manns, Štrauss)

Vīģe

14.jūn.- 22.jūn. un 12.dec.- 20.dec.

Delikāta izskata koks ar izteiksmīgām formām. Nav skaists, bet nevar palikt neievērots. Vīģe ir ļoti jūtīga, viņai piemīt dažādi kompleksi, ne visur viņa jūtas labi. Vīģei nepieciešams plašums un siltums, jo nelabvēlīgos apstākļos tā nokalst. Viņa smagi pārdzīvo pretrunīgo attieksmi pret sevi, skumst un apvainojas. Šajos brīžos Vīģes aizsardzības sistēma kļūst vājāka. Viņai jābūt uzmanīgai un piesardzīgai, jo tad viņu viegli uzvarēt. Viņā ir stipri attīstīts ģimeniskums. Vīģei nepieciešams pastāvīgs kontakts ar tuviniekiem, pat ja viņa ar tiem nesaprotas. Nav pārāk stabila, bieži krīt kārdinājumos, tomēr ļoti cenšas izpildīt savus ikdienas pienākumus. Kaut arī sirds dziļumos ir slinka, bet savu darbu tomēr izpildīs. Viņas dzīve paiet nepārtrauktā savu vājību pārvarēšanā. Tomēr viņā ir arī labas īpašības, ja ne darbi, tad domas viņai ir labas. Viņa ir iejūtīga un saviem tuviniekiem būs īsts dārgums. Iestādiet Vīģi savā dārzā un rūpējieties par viņu. Viņa pieder pie kokiem, kurus vērts iemīlēt un apprecēt. Viņa nav romantiska mīlētāja, mīl vienkāršumu, dabiskumu, ar viņu saprasties varētu koks bez kompleksiem.

(Bēthovens, E.Piafa)

Vīksna

12.janv.- 24.janv. un 15.jūl.-25.jūl.

Vīksna ir liela slaida un interesanta. Uz ielas sievieti Vīksnu nevar nepamanīt. Arī vīrieši – ir izskatīgi, žēl, ka viņos nav nekā no donžuāna – viņi noteikti gūtu panākumus. Vīksna ne pārāk pievērš uzmanību savam izskatam un apģērbam, bieži nevar šķirties no veca svītera. Vīksna nav pārāk prasīga un dzīvi nesarežģī. Viņai raksturīgs mierīgums un līdzsvarotība. Miers – tā ir viņas raksturīgākā īpašība. Bet moralizēšana – visnepieciešamākā iezīme. Vīksna ir tieša un atklāta, vairāk nekā pārējie pārdzīvo vilšanos. Spējīga darīt daudz laba saviem tuviniekiem. Jūtās kaislīga. Ja viņa atradīs sev piemērotu partneri, noteikti panāks, ka mīlestība būs ilga. Vīksna vēlas valdīt un nemīl pakļauties. Spēj būt izcili uzticīga. Vīksnai piemīt humora izjūta, un tieši tā viņu paglābj vilšanās mirkļos. Viņas veselība ir diezgan trausla. Vīksnas dzīve būs tieši tāda, kādu viņa pati to veidos.

(E.Po, Moljērs, Stendāls)


Materiāls paņemts no www.svetki.lv

Mantojuma kopēji

Šoruden folkloras ansamblim Gudenieku suiti apritēja 40. gadskārta. Rīt, 18. novembrī, tas kopā ar Alsungas Suitu sievām, vidējās paaudzes deju kolektīvu Suiti un Jūrkalnes Maģajiem suitiem atkal koncertēs Rīgā. Par pirmsākumiem un nākotni stāsta vadītāja Lidija Jansone.

Kas šajos gados Gudenieku suitos mainījies?

– Mainījušies gan dziedātāji, gan apstākļi, kuros darbojamies. Tagad dzied galvenokārt basenieces. Rudzīšu Rozālija (intervija tapa, kad viņa vēl bija starp mums – aut.) un Kantiķu Emīlija vairs visur līdzi nevar izskraidīt, toties vismaz viena no Rozālijas mazmeitām Līga gan parasti ir klāt. Basenieču mazmeitas arī piebiedrojas koncertos, gan Gudiņu Zentas Ilze, gan Margrietas Smidrovskas Ilze, gan Marijas Pūteles Inga kopā ar draudzeni, arī manējās: Skaidrīte un Janta. Pašvaldības atbalsts pēdējos gados pieaudzis ļoti jūtami. Acīmredzot tradicionālās kultūras vērtības suitu zemē atkal tiek celtas godā.

Kādi apstākļi to veicinājuši?

– Vairāki. Sabiedriskās organizācijas – etniskās kultūras centra Suiti – nodibināšana un darbība, kā arī Tautas mākslas centra aktivitātes: gatavošanās folkloras festivālam Baltica, novada kolektīvu skates. Tas veicina pastāvīgu rosīšanos.

Centrs Suiti darbojas jau trīs gadus. Ko esat paveikuši?

– Esam realizējuši desmit projektus, septiņi bija darbietilpīgi. Tagad vadu pēdējo šī gada projektu Suitu koncertdarbības 80 gadiem veltītie atceres pasākumi Rīgā. Izdarīgs un uzticams palīgs man ir Alsungas uzņēmējs Aloizs Čačs, ar kuru kopā visus darbus gan plānojam, gan virzām. Pēc tam vadības grožus nodosim jaunajai valdei un Ilgai Leimanei.

Bet kā Gudenieku suitu vadītājai man ir atbildība par sava kolektīva tikšanos ar muzeja apmeklētājiem Rīgas pilī. 1924. gadā Basu un Gudenieku dziedātāji tur rādījuši kāzu uzvedumu senatnes pētītāju biedrības pasākumā. Tātad mēs ejam pa senču pēdām. Vēl ar steigu Gudenieku suitiem un Basu pamatskolas Krētainajiem suitiem vajadzētu kopā sadziedāt ķekatu dziesmas, bet, pats galvenais, man jāpabeidz darbs pie Jāņa Šperliņa grāmatas Suitu kāzas un ķekatas. Viņš ir man radinieks, mātes brālēns, kura dzimta otro gadu pulcējas un dalās atmiņās par pagātnes notikumiem. Tas ļauj man pamatīgāk ielūkoties Gudenieku un Basu tautas dziedāšanas tradīcijās.

Vai ir gandarījums par paveikto?

– Nevar būt lielāka prieka par to, ka suitu tradicionālā kultūra var izpausties ne vien kādā atsevišķā koncertā, bet, piemēram, Starptautiskajā burdona festivālā Alsungā, arī Rīgā: Mūzikas akadēmijā, Nacionālajā teātrī, Latvijas vēstures muzejā. Varu iedomāties, kādu lepnumu izjutīs suiti, 18. novembrī uzstājoties kinoteātrī Rīga tāpat kā viņu senči pirms 70 gadiem, kad pēc Brīvības pieminekļa atklāšanas tur notika mākslas filmas Kāzas Alsungā pirmizrāde.

Lielu gandarījumu devusi iespēja uzfilmēt suitu kāzu brīvdabas uzvedumu, arī tas, ka Basu pamatskolas bērni apgūst suitu muzicēšanu, ka ar partijas Jaunais laiks atbalstu ieguvām biroja tehniku un varēsim apkopot materiālus par savas koncertdarbības vēsturi.

Vai darāt kaut ko arī ārpus projektiem?

– Ceļojam pa suitu zemi, tiekamies ar kaimiņiem. Veicinājām tautas paražām atbilstošu Jāņu svinēšanu gan Jūrkalnē, gan Basos. Te daudz varētu darīt pašvaldības, biežāk aicinot iedzīvotājus iesaistīties svinību vietu sakopšanā, ieinteresēt skolēnus. Tūrisma stratēģijai jābūt pašvaldību izglītības, kultūras un sporta komisiju rūpju lokā, jo interesentiem jābrauc pie mums kultūras vērtības skatīties, nevis otrādi.

Vai vēl kāda organizācija aktīvi iestājas par suitu kultūru?

– Latvijas Universitātes profesores, akadēmiķes Janīnas Kursītes vadītā Filoloģijas fakultātes pētnieku grupa darbojusies šai pusē. Nu izdota grāmata Suitu identitāte. Vēl ir Alsungas vēlētāju apvienība Suitu zeme, kas novada tradīciju popularizēšanu pasludinājusi par prioritāti.


Inta Jansone

2005.gada 16.novembris

Raksts paņemts no www.kurzemnieks.lv

Suitu sievas mierā nestāv

6. janvārī, Zvaigznes dienā, Alsungas kultūras namā etnogrāfiskais ansamblis Suitu sievas svinēs kolektīva 50. gadskārtu.

Kultūras nama vadītāja Gunta Matēviča plkst. 19.00 aicina visus, kuri vēlas dziedātājas apsveikt. Jau zināms, ka vienu danci jubilāres rādīs kopā ar vidējās paaudzes deju kopu Bandava no Kuldīgas, ar priekšnesumiem viņas sveiks Alsungas pašdarbnieki, bet vārds netiks liegts arī citiem.

Kopas vadītāja Ilga Leimane skaita, ka pērn kolektīvs uzstājies 54 pasākumos. Visi bijuši Latvijā, tomēr daudzi ir nozīmīgi. Piemēram, 80. jubileja, kopš suiti Rīgā uz skatuves kāpuši, arī UNESCO konference u.c.

Par tālākiem plāniem I.Leimane teic, ka daudz neplānojot, uzstāties iznākot no reizes uz reizi. Bet vismaz par 99% cerot, ka ir izturējušas atlasi uz starptautisko folkloras festivālu Baltica, kas jūlija vidū notiks Latvijā, arī Kuldīgā.

Možo garu I.Leimane un Ručs (Marija Steimane) nupat rādīja TV3 raidījumā Dziesmu duelis, kur sadziedāja ar diviem Andriem Bērziņiem: aktieri un politiķi. Raidījums, ko skatītāji varēja baudīt Jaungada naktī pēc pusnakts, ierakstīts jau novembra sākumā.

„Man patika, un kauns par sevi nebija,” saka I.Leimane. Jautāta, kā no visa sievu pulka izvēlētas abas duelantes, viņa saka – neies jau sevi brāķēt, tāpēc braukusi pati, bet Ruču ņēmusi līdzi kā labu dziesmu zinātāju un mutīgu runas sievu.


Inguna Spuleniece

2006.gada 2.janvāris

Raksts paņemts no www.kurzemnieks.lv

Pils ir. Ko tālāk?

Saraksta Suitu zeme deputāti, komitejās apspriežot Alsungas šī gada budžetu, cita starpā rosināja atkal pievērsties pagasta unikālajai vērtībai – Livonijas ordeņa pilij. Pašvaldības vadītājs, apvienības Darbs dara darītāju līderis Gunārs Bloks uz šīm idejām raugās skeptiski.

Minimālo programmu – šogad

Suitu zemes līderis Grigorijs Rozentāls pastāstīja, ka saraksta deputātiem ir vīzija, kādai vajadzētu būt situācijai, kā arī minimālā programma, ko šogad izdarīt kaut vai pašu spēkiem – par budžeta naudu. Pirmkārt, līdz tūrisma sezonai iecerēts pili atvērt apmeklētājiem.

G.Rozentāls pārliecināts, ka jāiztīra pagrabi, arī zem bijušās sporta zāles, abi torņi un spārns. Vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kurš uzņemtos tūristus pa telpām izvadāt un vāktu materiālus sākumā nelielai ekspozīcijai par kompleksa vēsturi. Pēc tam varētu domāt, kā iegūt naudu lielākām iecerēm. Tā soli pa solim pils kļūtu par vietu, ko ieciena tūristi un kurai apkārt būvēt infrastruktūru, piedāvājot arī citus pakalpojumus.

G.Rozentāls skaidro, ka janvāra pirmajā pusē vīzijas tiks liktas uz papīra un apspriestas, tad varēs saukt konkrētu summu. „Mūsu kontrolē ir pagasta nauda, ko var izmantot pirmajam solim, lai sāktu kaut ko darīt. Kad pilī parādīsies dzīvība, var piesaistīt arī valsts naudu. Nelolosim lielas cerības, ka apmeklētāji samaksās ļoti daudz, tomēr biļetēm jābūt. Ideāli, ja šie ienākumi nosegtu izmaksas par cilvēku, kas tur strādās.

Pamatproblēma – Alsungā ir unikāla pils, kas pamazām sabrūk, jo nekas netiek darīts. Pilnīgi nav izmantots potenciāls, ko šāda celtne var nest pagasta tautsaimniecībā,” uzsver G.Rozentāls.

Naudas trūkst svarīgākām lietām

Pērnā gada nogalē G.Bloks teica, ka Suitu zemes iecerētais gids šogad vēl netiks algots, jo naudas trūkst daudz nozīmīgākām vajadzībām. „Bijām kopā visi deputāti, iestāžu vadītāji. Tirdījām to budžetu visādi. Pieaugums ir mazs, bet vajadzības – milzīgas, netiekam uz priekšu. Skolai naudas vajag vairāk: jāremontē tualetes, ūdensvads.

Tas jau iepriekš solīts. Kultūras nams jāparemontē. Arī sociālais budžets pieaudzis, jo paaugstinājušās izmaksas par pansionātiem, bet mums šajās iestādēs ir daudz iedzīvotāju. Minimālā alga jāceļ. Kā tad varam pacelt to, ja nepaaugstinām atalgojumu arī pārējiem? Kur tad vēl gidu algot!” priekšsēdis ir neizpratnē.

Viņaprāt, tūristiem, kuri par pili interesēsies, visu var pastāstīt Alsungas muzeja vadītāja Ilona Ratniece. Viņš uzsver, ka līdz 9. janvārim budžetu vajadzētu pieņemt, bet Alsungā diez vai tas izdosies, jo jāmēģina „to deķīti pastiept uz visām pusēm”. G.Rozentāls piekrīt: „Budžets vēl tik drīz netiks apstiprināts. Esam tikai pašā sākumā, ceru, ka līdz mēneša beigām izdosies.”

Pamazām remontē

Pašvaldības vadītājs atgādina, ka pils nebūt nav pamesta likteņa varā: jumts salabots, lūkas aizvērtas, lai puišeļi neložņā, varot teikt, ka tā ir iekonservēta, lai gaidītu labākus laikus.

Viena kompleksa ēka pieder SIA Kuldīgas RPB, kas gatava to pārdot. Pašvaldībai tādas naudas nav. Padomju gados celtajā sporta zālē pagaidām izveidota noliktava, jo alsundznieki var sportot vidusskolas zālē, bet pašvaldības neaizņemtajā spārnā darbojas jaunsargi, spēlē novusu, citas galda spēles.

G.Bloks uzskata, ka svarīgāk remontēt telpas, kurās atrodas pagasta padome, nevis censties apgūt neapkurināmo daļu, kurā nav arī tualešu un ūdensvada.

Pašu spēkiem, iztiekot bez eiroremonta, pašvaldība sakārtojusi vienu kabinetu otrajā stāvā, kur vēl nesen bija mūzikas skola. Šajā telpā strādā pagasttiesa, jo līdz šim speciālistei nebija, kur apmeklētājus pieņemt bez liecinieku klātbūtnes, nācās kabinetu dalīt ar sekretāri. Iecerēts iekārtot telpu arī sociālajai darbiniecei, kas strādā kopā ar grāmatvedi.

„Teikšu godīgi: redzot, kas ar pilīm notiek kaimiņu pagastos, kā arī apzinoties, cik daudz vajadzību pagastā, man rokas neceļas naudu ieguldīt,” skepsi pamato G.Bloks.

Viņš uzsver – kamēr nevar uztaisīt pat būvprojektu un nav cerību iegūt vajadzīgos miljonus, nebūtu lietderīgi pagasta budžeta naudu tērēt pilī. „Mēs iesniedzām projektu, sagatavojām dokumentāciju, bet tā cauri neizgāja,” G.Bloks saka par neveiksmi ar programmu Phare.
„Bloka kungam līdz šim gausi veicies ar jebkādu fondu naudas piesaisti,” uzskata G.Rozentāls.

Ordeņa pils Alsungā pirmo reizi rakstos minēta 1341. gadā.
2002. gadā izbruģēts pagalms, iekoptas puķu dobes. Tūristiem pils kļūst skatāmāka no ārpuses.
2004. gadā pašvaldība cer uz 98 tūkstošiem eiro rekonstrukcijas būvprojektam no programmas Phare. Rajona padome lemj piedalīties ar savu daļu – 4,5 tūkstošiem eiro. Paredzēts iekārtot muzeju, tūrisma informācijas centru, pasākumu zāli.
2005. gadā Alsungas mūzikas skola no viena pils spārna tiek pārcelta uz vidusskolu. Pilī atrodas pagasta padome, vienā spārnā notiek nodarbības jaunsargiem. Tukša stāv uz senajiem pamatiem celtā sporta zāle, abi torņi tūristiem nav pieejami.


Inguna Spuleniece

2006.gada 2.janvāris

Raksts paņemts no www.kurzemnieks.lv