Espana

Otrā diena Spānijā, visiem nāviix besis!! Možumu un modrību saglabāju pateicoties tam, ka resnais man visu laiku kniebj dibenā un citādi uzmācās!! Meitenes ģērbušās vieglos paltrakos trako un nerimst nakt un dien!! Kāpēc man tas viss jāizcieš!! Es pievienojos Bībeles skolai Kanādā!! Artis un Alans pievienojas bomāriem parkā!! Meitenes satusējušas ar diviem rudiem Spāņiem!! Ja es tagad būtu iečolkājis, tad jūs vismaz saprastu kaut ko no maniem murgiem un Arta spiegiem, ko viņš šonakt laida apgaitā!!

Drukāju no Alana bezvadu laptopa, jo šis ir parāvis līdz lattelekom kabeli!! Lidojuma nelabvēlīx laix, atpakaļ gaidiet ap Jāņiem un Līgaām!!

Visi čolkājam!!!

Krītiņš un CO no Valensijas!!

Ja ilgstoši netiec atvaļinājumā…

Ir tādi psihi un idioti, kurus nelaiž ne lidmašīnās, ne vilcienos, ne autobusos, tāpēc viņiem atvaļinājumi ir jāpavada mājās. Un tā, uzskaitījums kā lieliski un ekstremāli pavadīt savu atvaļinājumu mājās:

KALNU SLĒPOŠANA. Slēpošana – maita, ir bīstama. Lai ierīkotu kalnu slēpošanas kūrortu, ar vazelīnu jānoziež kāpņu telpas pakāpieni, gar sienām jāizlīmē jaunbagātnieku fotogrāfijas un ar kečupu milzu burtiem jāuzraksta “Kurševeļa”. Gatavs kalnu slēpošanas kūrorts!

SĒRFINGS. Sērfings – maita, ir bīstams. Jāsadzeras tekila un stāvot uz gludināmā dēļa slapjās apakšbiksēs, jāķer vilnis. Daudzi ķer bāku. Tas nav pareizi! Jā sērfotājs noķer bāku, tad kaput gan bākai, gan sērfotājam.

NIRŠANA. Niršana – maita, ir bīstama. Ar niršanu nodarbojas, lai ieraudzītu eksotiskas zivtiņas. Nopērciet kilogramu parastās ķilavas, aptiniet tās ar sarkanu un zilu izolenti, saspraudiet zivtiņām pakaļā krāsainas spalvas. Parastās zivtiņas kļūs eksotiskas! Saberiet zivtiņas vannā un sāciet taisīt jūru. Niršanai ir piemērotas trīs veidu jūras: Sarkanā, Melnā un Nāves jūra. Lai iegūtu Sarkano jūru, ir nepieciešami koraļļi un kečups. Mirušai jūrai nepieciešams daudz sāls un līķis. Bet lai iegūtu Melno jūru, vannasistabā uz grīdas jāsaspļauda sēmušku mizas, zem vannas jāpakakā, vannā jāpakakā

gatava Melnā jūra!

RAFTINGS. Raftings, tas ir tad, kad pa kalnu upi laižas lejup ar laiviņu. Lai uzzinātu, kas ir raftings, nepieciešams runājošs papagailis. Noraujiet viņu tualetes podā, metieties uz mašīnu un prom uz attīrīšanas iekārtām! Papagailis obligāti padalīsies ar Jums savos iespaidos.

PIKNIKS. Dzīvoklī var sarīkot arī pikniku. Pikniks dzīvoklī – maita, ir bīstams. Lai pikniks būtu izdevies uz goda, sāciet plostot jau no rīta. Pēc tam paņemiet rokā cirvi un pastrādājiet minūtes desmit. Nolieciet sacirstās mēbeles uz gāzes plīts – ugunskurs gatavs! Pēc tam pūšot dzīvoklī gaisa atsvaidzinātāju “Egļu skujas” un taisot ar lūpām skaņu “bzzzzzzzzz”, durstiet sevi ar adatu, murminot pie sevis: “Velns, kā apnikuši tie odi!” Dzīvokļa piknikā pret vakaru obligāti ir jāiekāpj sūdā un šajā stāvoklī jāiet gulēt. Tomēr, pirms iet gulēt, neaizmirstiet pačurāt uz gāzes plīts, jo nenodzēsts ugunskurs var kļūt par iemeslu meža ugunsgrēkam!

Psihologa konsultanta darba supervīzija

Psihologa konsultanta darba supervīzija: būtība, svarīgākās funkcijas un nozīme.

Diezgan bieži nākas sastapt pietiekami pieredzējušus un kompetentus psihologus, kurus māc šaubas par sevi un savām iespējām. Viņi sūdzas par iztukšotības izjūtu, par vainas izjūtu savas nespējas dēļ kaut ko dot citiem. Reizēm tas pat var izpausties kā negatīvisms un cinisms pret klientiem. Fiziskā un psihiskā izsīkuma stāvoklis, kam raksturīga emocionālā pārsātinājuma izjūta, vājāks emocionālais fons vai vienaldzība, ir pazīstams arī speciālistiem iesācējiem. Saskaroties ar reālo īstenību, kas bieži vien neatbilst jaunā speciālista gaidām un iecerēm, viņš sāk pārdzīvot emocionālu šoku un pēc 2–4 darba gadiem jūtas vīlies sevī un savā darbā. Līdzīgus stāvokļus raksturo tā saucamais “izdegšanas sindroms”. Šāda stāvokļa svarīgākais profilakses veids būtu regulāra supervīzija – individuāla vai grupā. Supervīzija – tā ir arī iespēja apzināties savu profesionālo un darba pozīciju, pārdomāt gan savas veiksmes, gan grūtības, atklāt “baltos plankumus” savā profesijā, atrast optimālus darbības veidus katrā konkrētā gadījumā. Turklāt supervīzija ir svarīga ne tikai psihologiem, bet arī sociālajiem darbiniekiem un vēl dažu citu profesiju pārstāvjiem.

Šī raksta galvenais mērķis – sniegt pilnīgāku priekšstatu par supervīzijas nozīmi un iespējām palīdzēt speciālistiem apzināties psiholoģiskās gatavības īpatnības supervīzijas saņemšanai un tās grūtības, ar kurām profesionālis sastopas, uzsākot supervīzijas darbu.

Psiholoģiskajā literatūrā supervīzijas būtība tiek rakstu­rota dažādi:
• kā atbalsta forma, kuras laikā konsultants var koncentrēties uz savām grūtībām darbā ar klientu (Hawkins, Robin);
• kā savstarpēji bagātinoša divu personu mijiedarbība, kad kāds cilvēks – supervizors mēģina padarīt otru – supervizējamo efektīvāku palīdzības sniegšanā citiem cilvēkiem (Hoss);
• kā iespēja aizstāvēt klienta intereses (no britu konsultēšanas asociācijas supervīzijas noteikumiem);
• kā iespēja dalīt atbildību par savu darbu ar supervizoru (Williams);
• kā apmācības un profesionālās attīstības turpinājums (atbilstoši Eiropas Psihologu asociāciju federācijas prasībām).

Supervīzijai ir vairākas pamatfunkcijas (Kadushin, Proctor).
1. Izglītojošā vai veidojošā funkcija – saistīta ar supervizējamo prasmju, sapratnes, spēju attīstību.
Supervīzija var palīdzēt konsultantam labāk saprast klientu, labāk apzināties arī savas reakcijas pret klientu, saprast mijiedarbības dinamiku ar klientu, izpētīt savas intervences un to secību, atrast citus darba veidus ar šo un līdzīgām situācijām.
2. Atbalstošā vai stimulējošā funkcija – speciālista spēja noturēties pret distresa iedarbību, sāpēm un zaudējuma izjūtām, ko pārdzīvo klients, tā ir “izdegšanas sindroma” profilakses iespēja.
Supervizējamais mācās apzināties to, kā klienta jūtas iedarbojas uz viņu, mācās tikt galā ar jebkuru klienta reakciju.
3. Virzošā vai normatīvā funkcija – stereotipu, kļūdu, arī trūkumu un vājo vietu atrašana un atklāšana psihologa darbā, kā arī atbilstības ētikas principiem ievērošana.

Atkarībā no supervīzijas grupas sastāva un kontakta ar supervizoru supervīzija var būt vairāk fokusēta uz vienu no aprakstītajām funkcijām. Tādā gadījumā supervīzija var būt vai nu galvenokārt mācību (praktizējošiem studentiem vai apmācāmiem konsultantiem, kas atrodas skolēna lomā), vai pārraudzības tipa (speciālistiem iesācējiem, kam nepiecie­šams atbalsts un virzošā funkcija), vai virzoša (kad super­vizors vienlaikus ir arī supervizējamā priekšnieks, piemē­ram, krīzes centrā), vai konsolidējoša (pieredzējušiem kvalificētiem speciālistiem).

Tas nozīmē, ka supervīzija profesionāliem konsultantiem sniedz vairākas iespējas:
• profesionāļa rūpes par sevi, savu stāvokli un darba spējām;
• iespēju novērtēt savas darbības rezultātus, jo tas ne vienmēr ir redzams un ne vienmēr ir skaidrs, kā novērtēt darba efektivitāti;
• iespēju ieraudzīt savas vājās vietas darbā un savstarpējo atkarību attiecībās ar klientu;
• savu motīvu un vajadzību apzināšanos, jo reizēm konsultants neapzināti izmanto citus savu mērķu sa­snieg­šanai un neaizrāda viņiem uz to, ko nevar paciest sevī;
• iespēju ieraudzīt potences klientos, viņu personības re­sur­sos, jo reizēm konsultanta palīga loma pataisa viņu par “glābēju”;
• vienu no labākajiem veidiem iemācīties pieņemt klientu negatīvās jūtas, atklājot viņu dabu un būtību;
• iespēju labāk izmantot savu potenciālu – plānot darba apjomu, mainīt neapmierinošos uzvedības paternus;
• izdevību būt atvērtam pret jauno, pastāvīgu pašapziņas attīstību un profesionālo izaugsmi;
• iespēju veidot sevī iekšēju supervizoru.

Ne velti Smits (Smith) teicis: “Jūs nevarat apgūt psiho­terapijas mākslu, lasot grāmatas, strādājot ar datoru, aplūkojot video­ierakstus un pārcilājot papīrus, šī māksla ir jāapgūst dziļā iekšējas saskarsmes procesā ar citiem cilvēkiem.[..] Pārrau­dzība (supervizēšana) – tā ir anahronisms mūs­dienu pasaulē, jo tā ir saistīta ar mutisku tradīciju, apslēpto zināšanu nodošanu.”

Supervīzijas atšķirība no psihoterapijas un konsultēšanas

Lai raksturotu supervīzijas specifiku, ir nepieciešams nošķirt supervīziju no psihoterapijas un psiholoģiskās konsultēšanas. Turklāt ir svarīgi saprast to, cik lielā mērā supervīzijas procesam ir jābūt personiskam. Psihoterapija un supervīzija realizējas situācijā, ko raksturo mērķtiecība, diādiskums, konsultatīvisms un nepārtrauktība (Jakobs, David, Meyer). Tomēr supervīzijas situācija atšķiras no psihoterapijas un psiho­loģiskās konsultēšanas (Jakobs, David, Meyer).
1. Supervīzijā ir nepieciešams sniegt palīdzību vairākām personām – supervizējamam, klientam, bet bieži arī mācību, medicīniskai vai psiholoģiskai iestādei.
2. Konsultantu parasti izvēlas klients, bet supervizorus nozīmē profesionāla apvienība vai sabiedriska organizācija (profesionāla organizācija), vai administratīva iestāde.
3. Parasti klienti var pārtraukt terapeitiskās attiecības pēc savas iniciatīvas, bet supervizējamais darba ciklu pārtraukt nevar. Tāpēc izvēles iespējas klientam un supervizējamam atšķiras.
4. Supervīzijas dialogā netiek sīki iztirzāta ne personiskā, ne profesionālā biogrāfija, netiek analizētas attiecības starp supervizoru un konsultantu. Supervīzijā tiek apspriestas tikai ziņas par konsultanta uzvedību un darbību terapijas sesijās, viņa iespaidi un priekšstati par klientu, kuri balstīti uz reāliem vērojumiem, un profesionāļa sava gadījuma prezentācijas īpatnības, kas būtu vērojamas tiešā veidā.
5. Supervīzijas mācību mijiedarbībā supervizējamā emocijām nevajadzētu ieņemt centrālo vietu, bet tajā pašā laikā nepieciešams kopīgi pārrunāt konsultanta emocionālo reakciju uz klientu un psihoterapijas procesu. ”Supervīzijas mērķis – terapeitus iesācējus padarīt par pieredzējušiem tera­peitiem, nevis par pieredzējušiem klientiem. Terapijas iziešana vēl nenodrošina tās apgūšanu.” (Mid) Konsul­tan­tam, balstoties uz dialogu ar supervizoru, ir jāiemācās refleksīvās domāšanas un pašanalīzes prasmes:
• savaldīt, noteikt un izanalizēt konkrētu emociju sevī pašā un sasaistīt to ar notiekošo terapeitisko procesu,
• tikt galā un izanalizēt jebkuru iekšēju emocionālu rezonansi, kas rodas konsultēšanas procesa dēļ vai kā atbilde uz to.

Turklāt tiek apskatīts nevis pats afekts un tā daba, bet gan konsultanta darbības iespējas gadījumos, kad parādās sakai­ti­nātība, apjukums, neveiklība utt. Personiskas dabas mate­riālu supervīzijas sesijā būtu jāiekļauj tikai tad, ja tas tiešā veidā iespaido konsultanta profesionālo darbu ar klientiem, supervīziju attiecības vai speciālists izjūt to iespaidu.
Apzinātai afektu apvaldīšanai jāiet roku rokā ar konsultanta prasmi noteikt konkrētā brīža izjūtas – niknumu, bez­spēcību, skumjas…

Supervīzijas telpa

Supervīzijā savstarpējās attiecībās sevišķi svarīga ir supervizējamā drošības izjūta un pārliecība. Pirmkārt, nepie­cie­šams radīt pārliecību, ka dialogs risināsies situācijas mērķu noteiktajās robežās un citi jautājumi netiks apspriesti. Otrkārt, jābūt pārliecības izjūtai par supervīzijas attiecību dro­šību, piemēram, lai supervizējamais, paziņojot par saviem trūkumiem, var sagaidīt objektīvu attieksmi pret sevi, un tas viņam nedarītu kaunu un viņu nepazemotu. Kad psiho­terapijā un supervīzijā parādās kauna un vainas izjūta, labvēlīgai attieksmei pret supervizējamo ir īpaši svarīga nozīme (Lewis). Supervīzijas telpas drošību nosaka arī darba kon­fiden­cialitātes princips. To precīzi definējis E. Viljamss (Williams): “Supervīzijas vide kalpo par konteineru emocionālajām vētrām, distresam, izmisumam, kas saistīts gan ar cilvēci ko­pumā, gan ar savu personu, bet tā kalpo arī saprātīgai plānošanai un stingram savstarpējam vērtējumam. Tā ir eksperimentēšanas vieta, kurā terapeiti pēta tos pašus procesus, kuros viņi piedalās.”

Supervīzijas vide ir stabilizējoša konsultantiem, tāpēc ka tā dod iespēju dalīt atbildības nastu smagi slimu un bīstamu pacientu gadījumā.

Kas speciālistu traucē saņemt supervīziju

Kaut gan supervīzijas efektivitāte ir acīmredzama, tomēr pastāv jautājums – kas tad īsti traucē speciālistu pieņemt atbalstu un saņemt supervīziju? Bieži pretestība pret supervīziju saistās ar bailēm no kritikas un aizsardzību pret noso­dījumu, – kaut arī ir pietiekami skaidrs, ka visstingrākais tiesnesis mitinās cilvēkā pašā. Nespēju pieņemt palīdzību un atbalstu var paust konsultanta grūtības atzīt savu potenciālo ievainojamību un izjust vajadzību pēc supervīzijas. Jo viņa palīga loma attiecībās ar klientu ir pretrunā ar šādu pozīciju. Kaut kas līdzīgs reizēm notiek arī ar varbūtējiem klientiem vīriešiem, kad cilvēks nešaubīgi turas pie dzimumu stereotipa. Profesionālim vai ap­mācāmajam pilnīgākas informācijas trūkums par supervīziju rada grūtības novērtēt šo atbalsta veidu un, iespējams, kļūst par vēl vienu izvairīšanās iemeslu. Jācer, ka šis raksts kaut kādā mērā kompensēs šo zināšanu trūkumu.

Reizēm par šķērsli supervīzijas darbā var kļūt iepriekšējā supervīzijas pieredze. Ja tā ir bijusi neveiksmīga, tad rodas piesardzība, bet, ja tā ir bijusi veiksmīga, var traucēt salīdzi­nājums: “Neviens nav tāds kā iepriekšējais supervizors.” Tas bieži vien liecina par grūtībām saskarsmē ar autoritātēm, kad supervizors tiek uztverts kā persona, kas spēj atrisināt visu vai– gluži pretēji – nekam neder. Tas var būt par iemeslu nepamatotām gaidām no supervizora un supervīzijas.

Iespējamās supervizora lomas

Ko var gaidīt no supervizora? Kuras lomas realizē “labs supervizors”? Pēc E. Viljamsa domām, labs supervizors ir kaut kas vairāk par klīniskās informācijas servisu. Super­vizors, tiekoties ar supervizējamo, var ieņemt dažādas lomas:
• konsultanta fasilitatora lomu, kurš sniedz atbalstu,
• skolotāja lomu, kurš palīdz supervizējamam mācīties un attīstīties,
• eksperta lomu, kurš uzņēmies atbildību par to, ko super­vizējamais dara ar klientu,
• organizatora lomu, kurš uzņēmies atbildību tās organizācijas priekšā, kas bijusi supervīzijas ierosinātāja.
Tas, cik daudz supervizors savā darbā izmanto katru no šīm lomām, ir atkarīgs no supervīzijas mērķa un supervizējamā reālās profesionālās pieredzes.

Supervīzijas sesijas darba formas

Supervīzijas sesijas darba forma var būt atkarīga gan no konkrētās supervīzijas mērķa un virzības, gan no supervizora teorētiskās pozīcijas, gan arī no reālā kontrakta ar supervizējamiem. Vienā variantā sesija būs veltīta vienam konsultāciju gadījumam, citā, sevišķi grupas un jo īpaši mācību variantā, – tiks apspriests darbs ar vairākiem klientiem. Vienā gadījumā supervizējamais iesniegs darba fragmenta stenogrammu (vai audio un video ierakstu), citā – vienkārši izstāstīs par savu darbu. Darba cikla sākumā ir jāvienojas par to, vai supervizējamais informēs supervizoru un grupu par sava darba turpinājumu ar iepriekš apspriesto gadījumu vai arī par savu jauno klientu. Svarīgi tikai, lai tipiskā darba sesijas forma būtu noteikta supervizora kontraktā ar dalībniekiem un darbā ar grupu vai diādi (individuālās supervīzijas gadījumā) tā saglabātos ne­mainīga noteikta laika periodā (parasti vienu mācību vai kalen­dāro gadu). Līdz supervīzijas sākumam svarīgi apspriest ne tikai supervīzijas sesijas darba formu, bet arī tās struktūru, dalībnieku gaidas, supervizora un supervizējamā atbildību, kā arī darbības ētiskos principus un darba apstākļus (darba ilgumu un periodiskumu, darba vietu, apmaksu, sertifikāta saņem­šanas noteikumus par supervīziju).

Supervizējamā atbildība

Inskips un Proktors (Inskipp, Proctor), ņemot vērā speciālista ievirzi uz aktivitāti, ir piedāvājuši šādu supervizējamā atbildības loku:
• praktisko jautājumu noteikšana, kuros viņam nepieciešama palīdzība;
• spējas palielināšanās atklāti dalīties savās jūtās,
• gaidāmās reakcijas noteikšana, savu gaidu apzināšanās;
• nosodīšanas, attaisnošanās un aizsardzības tendenču pamanīšana un vērošana;
• lielāka uzmanība pret jebkuru organizatoriska rakstura vienošanos, kas iespaido klientus un supervizējamos;
• atvērtība pret atgriezenisko saikni;
• spējas attīstība atgriezeniskās saiknes veida noteikšanai, kura būtu noderīga supervizējamajam.
Supervīzijas efektivitāte var palielināties tikai supervizora un supervīzijas dalībnieku kopīgu centienu rezultātā. Supervīzija – tas ir savstarpēji radošs process, kas balstīts uz attiecībām.

Kāda supervīzija ir nepieciešama un vēlama jums

Laiku pa laikam ir svarīgi apstāties un padomāt, kāda supervīzija būtu nepieciešama un vēlama tieši jums – ņemot vērā to, ko jūs jau protat. Iespējams, R. Houkinsa un R. Šoheta (Hawkins, Shohet) piedāvātie jautājumi palīdzēs jums saskatīt lielākas supervīzijas un atbalsta saņemšanas iespējas un nepieciešamību.
• Kādas ir jūsu īpašās vajadzības pēc supervīzijas, un kā jūs tās varat apmierināt supervīzijas gaitā?
• Cik liela ir jūsu atvērtība pret supervīziju un atgrie­zenisko saikni? Ja tās nav pietiekami, tad ko jūs varat darīt, lai kļūtu atvērtāks (-a) pret komunikāciju?
• Vai jūs baidāties no nosodījuma un vērtējuma? Vai jūs esat mēģinājis (-usi) noskaidrot šo bažu pamatu?
• Vai jūs varat turēties pretī savam supervizoram un sniegt viņam atgriezenisko saikni? Ja ne, tad kas jūs traucē?
• Kādas aizsardzības programmas jums ir tieksme izmantot? Ko jums vajag, lai virzītos tālāk?
• Vai jūs mēģināt vainot citus, kad pats (-i) neesat spējīgs (-a) to mainīt?
• Vai jūs esat gatavs (-a) lielākai vienlīdzībai supervīzijas attiecībās un – tātad – arī lielākai atbildībai?
Labas supervīzijas attiecības ir labākais no mums zināmajiem veidiem, kā pārliecināties par to, ka mēs paliekam atvērti paši sev un mūsu klientiem.

Autors: Natālija Ivanova

Psiholoģijas pasaule (2003/09)


www.psihologijaspasaule.lv

Pavasaris – riesta laiks

– Lidija, vai Jūs neiebilstu veikt ar mani dzimumaktu?
– Jā, Eduard, es arī pašlaik esmu noskaņota uz kopošanos.
– Novelciet drēbes.
– Jūs arī, mans draugs.
– Lidija, Jums ir pareizas formas krūtis.
– Eduard, Jums ir stipra erekcija.
– Pamēģināsim pozu nr. 83. Tādējādi tiks nodrošināta optimāla iekļūšana. – Esiet, lūdzu, taktisks ar mani.
– Es ievadu savu peni Jūsu vagīnā, Lidija.
– Es esmu kaisles varā, Eduard. Mans ķermenis kvēl liesmās. Lūdzu, mazliet augstāk, ja nav grūti.
– Sāku frikcijas.
– Jūs drīkstat kāpināt amplitūdu, Eduard.
– Lidija, Jums ir pareizas formas krūtis.
– Paldies, Eduard. Jūsu frikcijas neatstāj mani vienaldzīgu.
– Turpinām kopošanās aktu.
– Eduard, es kulminēju.
– Es arī, Lidija. Pietiekami vētraini.
– Paldies.
– Paldies.

Latvietis

Latvietis ir balts, īpaši tautu meita, kas balta vien staigā.
Latvietis tērpjas baltā un pelēkā.
Latvietis ir neuzkrītošs.
Latvietim patīk saulīte vēlu vakarā.
Latvietis ir bārenis, viņa bērni bāreņi un visi dzied bāreņu dziesmas.
Latvietim patīk skumt un raudāt. Raudāja māte, raudāja meita un asaras rotā latvieti.
Latvietis ir kungs savā dzimtajā zemē nevienu palīgā nesauks un citam kalpot neies.
Latvietis visu dara pats.
Latvietim ir savs stūrītis un savs kaktiņš, kur ielikt bērnus par nepaklausību.
Latvietis lepojas ar kautrību, kaunību, strādību un pieticību.
Latvietim laba daudz nevajag un tas pats nāk ar gaidīšanu.
Latvietis vienmēr otram atdod to labāko, pats priecādamies par mazumiņu.
Latvietim solīts makā nekrīt.
Latvietis mērī septiņas reizes un griež tikai vienu.
Latvietis ir apdomīgs un izvairīgs.
Latvietim patīk labi paēst.
Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, rasols un skābi kāposti.
Latvietis ir iecietīgs pret citu uzskatiem, ja tie sakrīt ar viņa paša.
Latvietis nav skaudīgs, pat ja viņam skauž’.
Latvietim ir labi tur, kur viņa nav.
Latvietis zina, kā ir pareizi, viņam patīk kārtība un simetrija un 90 grādu leņķis.
Latvietim patīk, kā šalc zaļais mežs, jo tam ir cena par kubikmetru.
Latvietis turas pie zemes pēc pus spaiņa alus.
Latvietim ir gaiši mati un zilas acis.
Latvietis lepojas ar tīrasiņu izcelsmi.
Latvietim patīk dzeltens, zaļš, brūns visās to variācijās.
Latvietim nevar patikt zils ar sarkanu.
Latvietim īpaši dārgi senie laiki.
Latvieša gaišā nākotne ir tūkstošgadu senatne.
Latvietis dzīvo atmiņās, ļoti pieķeras lietām un skaistai pagātnei.
Latvietim vienmēr ir labi tur, kur viņa nav.
Latvietis ir dziedātājs, sāk jau pirms dzimšanas un vēl pēc nāves nevar beigt.
Latvietim ir vienalga vai cūka vai druva.
Latvietis lielās, bet naudu nemaksā.
Latvietis mīl kapiņus, jo tajos būs jāguļ mūžīgi.
Latvietis ir velis….
Latvietis runā par sudrabu, bet par zeltu klusē.
Latvietis ļoti baidās būt netikumīgs…
Latvietim ir mazs cinītis, kas gāž vezumus…tikai, ko lai dara, kad viss sagāzts???

Baznīcas dārgumu sargātāja

Alsungas Sv. Miķeļa katoļu baznīcas daudzos dārgumus vēl aizvien sargā draudzes priekšniece Leokādija Gūtmane.

Ne jau zelta vai sudraba, bet pašas un citu alsundznieču rokām darinātos: piemēram, greznas altārsegas un baznīcas karogus. Sešmetrīgās egles, ko viņa kopā ar dēlu baznīcas rotai gādāja Ziemassvētkos, jau sen nometušas skujas, arī daļa pašas lieto sveču izkūpējušas smaržīgos dūmos.

Procesijā ap dievnamu

Leokādijas kundze rāda, ka pagaidām greznie karogi salikti augšā pie kora. Ziemassvētkos tiem mazāka nozīme, bet Lieldienās gan būs krāšņa procesija. "Savulaik gājām apkārt baznīcai katru svētdienu. Katrā organizācijā ir karogi, arī baznīcā. Galvenais ir Dievmātes un Jēzus sirds karogs, ir svētajiem veltīti. Miķeļa karoga mums nav, bet pirms gadiem 30 bija Svētā Franciska karogs. Senāk tos darināja klostermāsas, bet drēbe ir dārga, nevaram vienmēr pasūtīt, tādēļ divus esmu pati pāršuvusi. Vienam vecam karogam bija labi saglabājušās izšūtas rozītes, tās pāršuvu uz stiprāka auduma. Senāk nevarēja dabūt ne drēbi, ne zīda diegus. Bārkstis meklēju virsnieku veikalā Rīgā."

Leokādijas kundze atceras, ka 16 gados nesusi karogu: "Brīv jau nebija, bet mēs, meitenes, sadomājām iet procesijā. Pašas izdomājām un sašuvām baltus tērpus. Procesija vienmēr devusies apkārt baznīcai, bet sliktākā laikā – pa iekšu. Parasti dziedam dziesmas, bet kādreiz Vasarsvētkos evaņģēlijs tika lasīts, laukā taisītas četras būdiņas ar četriem galdiem, pie kuriem cilvēki lasīja. Tagad jau viss vienkāršots."

Greznākās uz altāra

Leokādijas kundze rāda, ka altāri sedz pašas šūta sega. Viņai bijuši gadi 26, kad to darinājusi. "Gribējās kaut ko baznīcai dot, pa vakariem pēc darba to izšuvu. Rišeljē mežģīnēs ir krustiņš, biķeris." Sarežģītais darbs tapis padomju gados. Draudzes priekšniece atceras, ka nedaudz nācies uzmanīties, skolā viņa esot izsmieta par baznīcā iešanu: "Es neko daudz neklausījos un neslēpos. Bija skolēni, kuri nāca paslepus, bet skolotāji vaktēja."

Jautāta, cik bieži greznās segas tiek mainītas, Leokādijas kundze atteic, ka galvenais, lai tās būtu tīras. "Mācītājs Viktors Grebeško man nenosaka, ko un kā klāt. Izdomāju pati. Galvenais, ka apakšā jāliek linu drēbe, jo arī Pestītājs bija tādā ietīts." Senākās segas saglabājušās no Suitu sievu vadītājas Ilgas Leimanes tantes Annas. Platā mežģīņu mala ir sieta un pēc tam izšūta. "Ziemā, kad gavēnis nāk, tik greznas neliekam, bet Lieldienās gan."

Lai gan draudzē jauniešu netrūkst, meitenes smalko mākslu neapgūst, jo, lai tamborētu, izšūtu un mezglotu, vajadzīga pacietība un laiks. Leokādijas kundze nopūšas, ka pēc vidusskolas jaunie no Alsungas tomēr aizejot un draudze ejot mazumā.

Ne tikai rokdarbi vien

L.Gūtmanes pienākums ir dievnamu turēt tīru ikdienā un izpušķotu svētkos. Kad jāmazgā, divi cilvēki nākot palīgā. Draudzes priekšniece viņa ir kopš 1994. gada, kad sācis kalpot prāvests V.Grebeško: "Man vīrs nomira, domāju – iešu vairāk strādāt pie baznīcas. Negribēju to pienākumu uzņemties, neesmu skolota, ko nu zināšu. Man teica, ka nekas nebūs jāzina, un ievēlēja. Nav jau arī cita, kas uzņemtos. Vecie cilvēki negrib, jauno tik daudz nav. Kad Grebeško atnāca, kādi 200 pierakstījās, bet bija arī tādi, kas nepierakstījās. Bet nu jau kāds 100 no draudzes izmiris, citi vairs nespēj atnākt. No rītiem dievkalpojumā kādi seši vai septiņi esam. Varētu jau mani pārvēlēt, aizvien grūtāk izstaigāt no mājām. Vasarā braucu ar riteni."

Leokādijas kundze skaidro, ka darba esot daudz, arī apkārtnē. Pašvaldība palīdzējusi lielos kokus nozāģēt, daļa pārtapuši dēlīšos, ar ko apšūtas sienas. Malku nācies zāģēt arī prāvestam. "Paldies Dievam, ka to koku vairs nav! Gan baznīcu bojāja, gan lapas bija jāgrābj."

Katru dienu dievnamā deg tikai pašu darinātās sveces. Ap diviem simtiem vajagot izliet. "No vaska vien neder, tās ātri saliecas. Liekam parafīnu klāt. Vai svece gaišāka vai tumšāka, atkarīgs no vaska. Kādreiz es to pērku, citreiz kaimiņš iedod, jo grib, lai arī viņam izleju, bet parafīnu var Ventspilī nopirkt, tur ir tāds Dobeles veikals, no kura man parafīnu ved Ausma Čača. Bet viņi domā, ka esam konkurenti, prasa, kur tik daudz likšot. Ausma teikusi, lai nebaidās, mums vajag tikai baznīcai," atklāj Leokādijas kundze.


Inguna Spuleniece
2006. gada 14. februāris.
Raksts paņemts no

Kurzemnieks.gif

„Ne ar skubu skubināma”

Tā par etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku suiti vadītāju un etniskā centra Suiti dibināšanas iniciatori Lidiju Jansoni, pasniedzot viņai atzinību par mūža ieguldījumu folkloras kopšanā, teica kultūras ministre Helēna Demakova.

L.Jansone ir starp tiem tradicionālās kultūras kopējiem, kuri Rīgas Latviešu biedrībā svētdien tika sumināti sestajā Lielās folkloras balvas pasniegšanā. Viņu un vēl četrus mūža atzinības saņēmējus H.Demakova nodēvēja par sirds trīcēšanas skolas speciālistiem, kuri ar cieņu un izpratni izturas pret tradicionālo kultūru, paši kopj un nodod to citiem. Sakot paldies, L.Jansone īsti suitiski uzdziedāja "Paldies devējam, ne rāvējam!", un novadnieci sveikt atbraukušie suiti zālē piedziedāja skanīgu ē – o.

Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte, saņēmusi balvu par sasniegumiem zinātniskajā izpētē un izglītības veicināšanā, kas galvenokārt saistīta ar suitu novadu, atzina, ka viņai un studentiem gan tur, gan citviet vēl ilgi būs, ko pētīt. Bet atsaucoties uz L.Jansones dziedāto, profesore teic: "Suiti ir devēji, spilgts piemērs, kā tradicionālajai kultūrai izdzīvot. Savstarpēji pastrīdas, bet uz ārpusi iet kā kopums. Un, kur tiek dots citiem, tur ir arī pa šiem – redz, parādās nafta!"

Starp apbalvotajiem ir arī festivāla Pulkā eimu, pulkā teku radošā komanda. Māra Mellēna visu vārdā teica, ka kustībā ir pāri par 100 skolotāju, vairāki tūkstoši bērnu, ar kuriem viņa tik daudz pieredzējusi, ka droši dotos izlūkos. Paldies tika Aknīstes, Salacgrīvas un Tērvetes domes priekšsēdim par atbalstu festivāla rīkošanā, un izskanēja cerība, ka pēc šīs vasaras tādu pašu paldies saņems arī Kuldīgas dome.

85 gadus vecā saldenieka, Senču kalendāra autora Valdemāra Ancīša mazdēls, žurnālists Toms Ancītis, saņemot balvu vectēva vietā, nolasīja viņa pateicības veltījumu: "Lielā folkloras balva ir iemesls, kas varētu atturēt cilvēkus braukt uz Īriju. Es ir nedomāju braukt, jo man taču ir balva!" Sirmais tautas gara mantu kopējs atzīst, ka viņa pateicību noteikti gaidot arī valdība un daudzās partijas, bet tām vēl nepienākoties. Vien tad, kad latviešu skolas mācīs īstu latviešu valodu, kultūru, dziesmu un dzīvesziņu, viņš teikšot paldies arī šiem.


Inguna Spuleniece
2006. gada 7. februāris
Raksts paņemts no

Kurzemnieks.gif

Apdomīgs jā Suitu novadam

Etnogrāfiski krāšņais, unikālais vēsturiskais novads tagad varētu nostiprināties arī administratīvi.

Suiti, tāpat kā viņiem kaimiņos esošā kuršu ķoniņu novada ļaudis, ir viens no spilgtākajiem veidojumiem Latvijas reģionālās vēstures kartē. Te līdz pat mūsdienām sadzīvo poļu katoliskās tradīcijas un pirmskristietiskais kurzemnieku mantojums. Poliskais te izpaužas tautisko apģērbu spilgtajās krāsās, dažādos sadzīves ieradumos, nebūt nekonfliktējot ar tautas tradīcijās smeltajiem ornamentiem, saulītes zīmēm namu pakšos, lietuvēna krustiem, īpatnajiem ēdienu un apģērbu nosaukumiem. Un, protams, ar stiepto burdona dziedājumu, kuram līdzīgu retumis var saklausīt vēl tikai Latgalē.

Kā kultūras un etnogrāfiska realitāte jau kopš XVII gadsimta sākuma, kad muižkungs Ulrihs fon Šverins luteriskajā Kurzemes rietumu daļā savus ļaudis pievērsa katoļticībai, pastāvošais Suitu novads tagad varētu noformēties arī administratīvi.

Suitu apdzīvoto Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastu padomes Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) devušas principiālu piekrišanu pulcēties zem viena karoga. Piektdien šo pašvaldību deputāti Alsungā tikās ar pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski (TP), lai pārrunātu kopīgās nākotnes iespējamos plusus un mīnusus, bet pēc tam visiem bija saruna ar kultūras namā kuplā skaitā sanākušajiem triju pagastu ļaudīm.

Pēc tikšanās M.Kučinskis Dienai optimistiski pieļāva, ka Suitu novads varētu izveidoties pat tuvākā gada laikā, visnotaļ pozitīvi vērtējot Alsungā vērotās treju pagastu ļaužu saticības izpausmes. "Suitu novada veidošanā pārklājas Ventspils un Kuldīgas rajonu robežas, un tas rada papildu problēmas. Bet tās nav neatrisināmas," uzskatīja ministrs, atzīstot suitus par pietiekami unikālu parādību, lai pacenstos novērst kavēkļus, kas kavē viņu apvienošanos.

Suiti ir un būs

"Mēs esam par Suitu novada veidošanu kaut kad nākotnē, paturot tiesības termiņu nosaukt vēlāk. Svarīgs būs iedzīvotāju viedoklis, stipri domāsim par ekonomisko izdevīgumu," saka Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende.

Par procesa nesasteigšanu ir arī Alsungas kultūras nama direktore Gunta Matēviča. "Kopīgu pasākumu rīkošana suitiem ir sena tradīcija. Būs novads vai nebūs, tā turpināsies," cieši pārliecināta ir kultūras darbiniece, piemēram minot krāšņos kopīgos autobraucienus apkārt suitu zemi, pagastus vienojošo burdona festivālu, folkloras nometnes bērniem un etnogrāfisko ansambļu koncertus, teātra spēlēšanu un draudzīgos baznīcas svētku apmeklējumus.

"Iespējams, ka novads kultūrai varēs atvēlēt vairāk līdzekļu, bet tā var arī nenotikt," piesardzīga ir G.Matēviča. D.Bērende pieļauj, ka vienotā teritorijā sekmīgāka būtu gan ražošanas, gan pakalpojumu un tūrisma nozares attīstība, jo viesiem varētu izrādīt ne vien Jūrkalnes stāvkrastu, senās baznīcas, muzejus un dabas liegumus, bet nākotnē varbūt arī Gudenieku naftas torņus.

Līdz pēdējam negaidīt.

Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Dadzis Suitu novada tapšanu pieļauj "kā nākotnē iespējamu," jo vispirms jāraugās, vai jaunveidojumā cilvēkiem dzīvot būs ērtāk un labāk, nekā pirms tam. "Jātiek skaidrībā, kā, mainoties rajonu robežām, būs ar telefona sakariem, adresēm, kura rajona valsts iestādes mūs turpmāk apkalpo, un daudz kas cits," tīri praktiskā ievirzē uz to raugās M.Dadzis.

Viņš pauda bažas, vai valdība turēs vārdu un apvienošanās gadījumā katram pagastam piešķirs piedāvātos simts tūkstošus latu. "Ja valsts politika būs neprognozējama, tas mūs novada ātrai veidošanai noteikti nerosinās," atzina priekšsēdētājs, pieļaujot, ka pārdomu laiks varētu ievilkties pat līdz valdības noteiktajam brīvprātīgās apvienošanās beigu termiņam 2008.gadā.

Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības Eglāji īpašniece Ina Kapteine Suitu novada nākotni no personīgā viedokļa vērtē pozitīvi, saredzot iespēju tādā gadījumā labāk sakārtot gan izglītības, gan medicīnas un satiksmes jautājumus. Viņai nebija iebildumu, ka par novada centru kļūtu Alsunga, jo uz turieni jau tagad dodas gan skolēni, gan tie, kam vajadzīga nopietnāka mediķu palīdzība. Eglāji ir arī viesu māja, un Ina vērtē, ka ar novada izveidošanos suiti savu vēsturisko un kultūras savdabību varēs izkopt un ciemiņiem izrādīt vēl labāk nekā tagad.

Alsungas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks noskaņots ar apvienošanos "līdz pēdējam negaidīt, bet arī nesteigties", vispirms noskaidrojot, vai jaunajā situācijā nepasliktināsies cilvēku dzīves kvalitāte, nevairosies bezdarbs. Viņaprāt, īpaši rūpīgi jāapsver situācija ar skolām un skolotājiem, lai nevairotu spriedzi vecākos un pedagogos.

Nenokaut mazās iniciatīvas.

Suitu etniskās kultūras centra, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas un Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Ilga Leimane novada priekšrocību saskata iespējā veidot vienotu suitu kultūras politiku, tajā pašā laikā kā lielu vērtību saglabājot katra pagasta līdzšinējo savdabību. "Ceru, ka novada priekšniekiem pietiks prāta atturēties no centralizācijas, kas nokauj mazās iniciatīvas," optimistiska ir I.Leimane. Viņas dēls, uzņēmējs Pauls Leimanis uzskata, ka Alsunga vēsturiski ir veidojusies kā suitu novada centrs un tai šī misija jāturpina arī pagastiem apvienojoties: "Nedomāju, ka kaimiņiem pret to būs iebildumi vai greizsirdība, jo stiprs centrs nāks par labu visiem, tanī skaitā biznesa attīstībai".


Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Trops
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2006. gada 4. februāris.
Rubrika: Latvijas ziņas (6. lpp.)

logo_dn.gif

Kas kopīgs sievietei un mūzikas instrumentiem…

Līdz 20 gadiem sieviete ir kā KLARNETE – spēlē bez uzskaņošanas, bet ar piepūli, un tam, kas kaut ko sajēdz no mūzikas, ne visai patīk.

No 20 līdz 30 gadiem kā VIJOLE – pats labākais instruments, divas, trīs minūtes skaņo un spēlē, cik ilgi muzikants grib.

No 35 līdz 45 gadiem kā ČELLS – jāskaņo veselu stundu, spēlē divas, trīs minūtes.

No 45 līdz 55 gadiem kā KLAVIERES – viens spēlē, cits skaņo.

No 55 līdz 65 gadiem kā TROMBONS – nespēlē, bet tikai baida.

No 65 līdz 75 gadiem kā FUTRLĀLIS, kurā glabājas sabojājies nolietots instruments.

Ziedu horoskops

01.01. – 10.01.

Dzeltenā drudzene

Ziediņš simbolizē vasaras siltumu. Raksturs nedaudz noslēpumains, ārišķīgs. Kautrīgs. Cilvēks, kas dzimis šajā zīmē, neatlaidīgi cenšas sasniegt mērķi. Jābaidās no auksta laika.

11.01. – 20.01.

Dzelkšņi

Neviens viņam nepievērš uzmanību. Dažkārt izdomā sev nevajadzīgas nodarbes, no kurām nedaudz padomājot, var atteikties jebkura iemesla dēļ. Apkārtējie ne vienmēr var saskatīt viņa labsirdību. Viņš ir lielisks ģimenes cilvēks un draugs. Centīgs darbinieks. Pārāk aizrautīgā strādāšana var radīt agrīnu hipertoniju.

21.01. – 31.01.

Salmene

Vienkārša, tomēr vērīgi seko modei. Viņas elegance bieži ir iemesls skaudībai. Izteikts gribas trūkums.

01.02. – 10.02.

Āmulis

Sieviete zinātkāra un ar vieglu uzvedību. Patīk riskēt, spēj apburt pat visnepieejamāko vīrieti. Vīriešiem jānodarbojas ar karatē, kultūrismu, tenisu, sportu, lai gūtu populiritāti pretējā dzimuma vidū. Tas arī saglabā viņu veselību.

11.02. – 19.02.

Belladonna

Sieviete – pieticīga skaistule, kuru nevar izprast pirmajā reizē. Vīrietis nav skaists, bet strādā neatlaidīgi, bez apstājas.

20.02. – 28.02.

Mimoza

Cilvēkiem, kas dzimuši šajā zīmē, piemīt paaugstināts jūtīgums. Tie ļoti sāpīgi pārdzīvo, ja veikto darbu nenovērtē. Nelieciet Mimozai darīt pārāk daudz! Viņa pieradusi ziedot sevi, lai izpildītu uzdoto darbu un nopelnītu uzslavu, neņemot vērā atvaļinājumu un slimības lapu. Var draudēt infarkts un kunģa čūla.

01.03. – 10.03.

Magone

Magonēm ir izteikts skaistums. Tās tīklos viegli sapīties, grūti no tiem izkļūt. Magones dzīvē ir daudz zaudējumu. Jānotic saviem spēkiem, tikai tā var gūt panākumus. Nevajadzētu ēst pārāk daudz gaļas ēdienu, ieteicamāk būtu lietot vitamīniem piesātinātos dārzeņus.

11.03. – 20.03.

Lilija

Nemanāma burvība. Izsmalcināta daba. Mēness zieds, kuru var atklāt tikai pilnmēness naktī. Pateicoties savai burvīabi un izmalcinātajai dabai, tā spēj būt laimīga.

21.03. – 31.03.

Uzpirkstenīte

Šajā zīmē dzimušie ir apņēmīgi. Viņu prāta spējas līdzinās datoram, kurš strādā precīzi un ātri, atrodot izeju pat no vissamudžinātākajām dzīves situācijām, nezaudējot drosmi un saprātu. Var kļūt nervozi. Novērojamas biežas galvassāpes.

01.04. – 10.04.

Magnolija

Galvenā īpašība – godkārība. Pateicoties nespējai ieklausīties citu padomos, stāvoklis sabiedrībā nav stabils.

11.04. – 20.04.

Hortenzija

Devīga, augstsirdīga, izpalīdzīga, bet ne konkrētās lietās.

21.04. – 30.04.

Dālija

Raksturīgi ievērot zelta vidusceļu, vairāk jācenšas izvērtēt savus spēkus. Nebūtu ieteicams personīgajā dzīvē pilnīgi paļauties uz veiksmi.

30.04. – 10.05.

Maijpuķīte

Maijpuķītes atklātā, devīgā sirds var būt par iemeslu, ka to nežēlīgi noplūks herbāŗija vācējs vai vienkārši smalka aromāta cienītājs. Sievietei nepieciešams nopietns aizstāvis. Darbā maijpuķītei viss kārtībā. Tai raksturīga pārmērīga aizrautība ar darba uzdevumiem.

11.05. – 21.05.

Portulaka

Neuzticīga, piesardzīga, vienmēr gaida krāpšanos. Ar viņu visās dzīves sfērās grūti sadzīvot. Portulaka vēlas, lai to nepārtraukti saudzētu.

22.05. – 31.05.

Margrietiņa

Vilinoša un vienlaicīgi grūti izprotama. Darba jomā nemitīgi cenšas pārspēt kolēģus, nedomājot par sekām.

01.06. – 11.06.

Pulkstenīte

Konservatore, Jebkuras pārmaiņas iedveš izmisumu. Pulkstenītes patvērums – laba ģimene, mājīgums.

12.06. – 21.06.

Mārpuķīte

Izteikts romantisma un drosmes trūkums. Mājās klusētāja, vērotāja, kura cenšas izvairīties no jebkādiem starpgadījumiem. Neatlidīga sava mērķa sasniegšanā.

22.06. – 01.07.

Tulpe

Vīrieši ir donžuāni, kuriem viss ir vienaldzīgs. Turpretī sieviete izceļas ar savu pašapziņu. Samērā grūti iekarojama.

02.07. – 12.07.

Ūdensroze

Gaisa, zemes, ūdens simbols. Daudzšķautņains raksturs, kas samērā viegli spēj pārvarēt dzīves grūtības.

13.07. – 23.07.

Vijolīte

Nereti piesaista visu uzmanību. Lēni un savaldīgi tiecas uz savu mērķi, kuru gandrīz vienmē sasniedz.

24.07. – 02.08.

Mežrozīte

Asa. Galvenā aizsardzības forma – nepieejamība, bez kuras grūti iztikt.

03.08. – 12.08.

Saulespuķe

Panākumi viņu nedara aklu, konflikti neapstādina. Virzās uz priekšu, sekojot saulei. Lēni ar panākumu un konfliktu palīdzību virzās pa dzīvi.

13.08. – 23.08.

Roze

Ziedu karaliene. Galvenā iezīme, kas izsauc pret sevi vērstas intrigas, nepieejamība. Grūti iet pa dzīvi augsti izslietu galvu. Vairāk jārūpējas par sevi.

24.08. – 02.09.

Delfīnija

Askēts. pret sevi nav prasīga. Uz šajā zīmē dzimušajiem apkārtējie cenšas novelt visas vainas. Dzīves ritumā jāiemācas pretoties līdzcilvēku pāridarījumiem.

03.09. – 11.09.

Neļķe

Cilvēks ar taisnīgu, godkārīgu raksturu, kas nebūt neizraisa apkārtējo cieņu. Neskatoties uz to, viņa neatkāpjas no savas pārliecības, pat ja kļūdās. Izteikti tic taisnības uzvarai.

12.09. – 22.09.

Astere

Astere atšķiras ar savu optimisko noskaņojumu, kas ir tās raksturīgā iezīme. Asteres regulāri izpelnās apkārtējo cieņu.

23.09. – 03.10.

Virši

Šādi cilvēki ir lieli inteliģenti. Neaizvietojami, centīgi darbinieki, kuri apzinās veiktā darba augsto kvalitāti. Ja vēlaties satikt dzīvē uzticamus draugus, izvēlieties viršus.

04.10. – 13.10.

Kamēlija

Simpātiski, izsmalcināti, artiski. Dzīves gaitā saglabāt bērnišķību.

14.10. – 23.10.

Ceriņi

Jaunības simbols. Agri izvirzot sev dzīves mērķi, cenšas palīdzēt citiem, neievērojot līdzās esošos skauģus.

24.10. – 02.11.

Frēzija

Bezbailība, principialitāte, stingrums, kas tām palīdz. Spēj būt diplomāte.

03.11. – 12.11.

Orhideja

Grūti izprotama un šaubu pilni. Nevairās no atbildības un uzliktajiem pienākumiem.

13.11. – 22.11.

Peonija

Cilvēki ar stipru veselību, spēcīgu nervu sistēmu. Visās dzīves jomās sabiedriski, atklāti.

23.11. – 02.12.

Gladiola

Šajā zīmē dzimušie ir čakli strādnieki, kuri ar savu centību un pieticību spēj dzīvē paveikt lielas lietas.

03.12. – 12.12.

Pienene

Labsirdība, dēļ kuras apkārtējie tiecas pie tās. Centīga, bet reizēm parādās bezkaunība un lieluma mānija, kuru grūti saprast.

13.12. – 22.12.

Lotoss

Izteiktas prāta spējas, augstas kultūras izturēšanās. Auksts pret līdzcilvēkiem.

23.12. – 31.12.

Ēdelveiss

Pateicoties atsaucīgajam, nosvērtajam raksturam, prasmei saglabāt uzticību, ieteicams izvēlēties par draugu


Horoskopi aizgūti no The Paradise http://www.theparadise.lv

Autors nezināms

Turbotizlums

Baumo, ka persona A.Ķ. bijusi tādā starā par izcīnīto atvaļinājumu, ka devusies pavadīt brīvo laiku uz t/c Alfa un tur pamatīgi notizlojusies!! T/c stāvlaukumā, lejot savā ātombīlī logu šķidrumu, iezvanījies mobilais!! Velkot ārā pagali no kabatas, auto atslēgas iekritušas motorā – nu kaut kur starp turbīnu un radiatoru, bet haube (laikam ar galvas palīdzību) aizcirtusies ciet (labi, ka pats nepalika iekšā)!! It kā sīkums, jāiekāpj mašīnā, jāataisa motora pārsegs, atkal tas jāpaceļ un jāizķeksē atslēgas, bet jamajam tā nenospīdēja, ka atslēgas krītot dzinējā nokrita uz pults un faktisiki ātombīlis pats sevi pieslēdza (tā klusi un maigi – piu piu)!! Nu labi, ka kungam vismaz mobilais palika rociņā!! Džex dirnēja Alfā, kamēr uzticami cilvēki atveda rezerves atslēgu komplektu!! Nelikās, ka A.Ķ. par atgadījumu būtu baigi saskumis, bet manā rīcībā nav informācijas cik dziļi turbīna bija iesūkusi atslēgu komplektu numur 1, tomēr pieņemu, ka ar tīrām rokām jau nu diez vai to izdevās izķeksēt!!

Ja TTrīc izveidotu sadaļu "mēneša tizlums", tad es šitam jokam liktu 1. vietu!! Tā ka tizlojieties biežāk, lai ir vērts domāt pa šādas sadaļas atvēršanu un nekautrējaties atzīties cik tizli esat bijuši vakar, šodien, rīt!!

232 paranormāls

Tā mani dārgie – šī ziņa iet ārā visiem tiem, kas tic, ka brīnumi notiek un dievs (tas ir mans dievs, tāpēc arī ar mazo burtu) dažreiz kaut kur ir!!

Jūs jau nojaušat – Varenas Piecas balles pie Voron čukas, šokolādes sieriņu patentētājas kundzes – tas tikai norāda uz pārdabisku spēku klātbūtni un paranormālu notikumu pavērsienu piektajā stāvā (01.02.2006.), kam diez vai lemts atkārtoties!!

Kāpēc es domāju, ka iejaukušies paranormāli spēki? Nu tāpēc, ka patiesībā brašais piecinieks faktiski bija tikai tāds vārgs 4,7 ar kopējo kontroldarbu kodu 2;3;2, toties ar simtprocentīgu apmeklējumu, kas šo kodu papildināja ar ierakstu 9 un būtiski uzlaboja saskaitāmo summas un skaita dalījuma iznākumu!! 9 – arī tas ir brīnums – brīnums, ka spēju apmeklēt visas lekcijas!! Tas manā biogrāfijā ir nebijis gadījums un par to lielā mērā (vismaz 0,7) man jāpateicas tieši jums – kolēģiem no skūpsta rindas un arī pārējiem biedriem ārpus skūpsta sasniedzamības robežām. Bučas jums tuvie un tālie…

Kā neprāta pārņemtam šīs zemes iemītniekam man tagad vajadzēja vēl neprātīgāk kost, bet aiz līdzjutības pret tiem, kam vēl Vārnas kundze nav devusi svētību tālākām gaitām, solidāri ievērošu sauso likumu vismaz līdz piektdienai!!

Jebkurā gadījumā – ar brīnuma palīdzību, ieziepējot galvu, vai paša spēkiem, bet ceru, ka jums (mums) izdosies un mēs tiksimies LIELAJĀ Finālā!! Un īpaši argumenti nav vajadzīgi, jo mēs tak esam MĀSTERI!!