Apdomīgs jā Suitu novadam

Etnogrāfiski krāšņais, unikālais vēsturiskais novads tagad varētu nostiprināties arī administratīvi.

Suiti, tāpat kā viņiem kaimiņos esošā kuršu ķoniņu novada ļaudis, ir viens no spilgtākajiem veidojumiem Latvijas reģionālās vēstures kartē. Te līdz pat mūsdienām sadzīvo poļu katoliskās tradīcijas un pirmskristietiskais kurzemnieku mantojums. Poliskais te izpaužas tautisko apģērbu spilgtajās krāsās, dažādos sadzīves ieradumos, nebūt nekonfliktējot ar tautas tradīcijās smeltajiem ornamentiem, saulītes zīmēm namu pakšos, lietuvēna krustiem, īpatnajiem ēdienu un apģērbu nosaukumiem. Un, protams, ar stiepto burdona dziedājumu, kuram līdzīgu retumis var saklausīt vēl tikai Latgalē.

Kā kultūras un etnogrāfiska realitāte jau kopš XVII gadsimta sākuma, kad muižkungs Ulrihs fon Šverins luteriskajā Kurzemes rietumu daļā savus ļaudis pievērsa katoļticībai, pastāvošais Suitu novads tagad varētu noformēties arī administratīvi.

Suitu apdzīvoto Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastu padomes Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) devušas principiālu piekrišanu pulcēties zem viena karoga. Piektdien šo pašvaldību deputāti Alsungā tikās ar pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski (TP), lai pārrunātu kopīgās nākotnes iespējamos plusus un mīnusus, bet pēc tam visiem bija saruna ar kultūras namā kuplā skaitā sanākušajiem triju pagastu ļaudīm.

Pēc tikšanās M.Kučinskis Dienai optimistiski pieļāva, ka Suitu novads varētu izveidoties pat tuvākā gada laikā, visnotaļ pozitīvi vērtējot Alsungā vērotās treju pagastu ļaužu saticības izpausmes. "Suitu novada veidošanā pārklājas Ventspils un Kuldīgas rajonu robežas, un tas rada papildu problēmas. Bet tās nav neatrisināmas," uzskatīja ministrs, atzīstot suitus par pietiekami unikālu parādību, lai pacenstos novērst kavēkļus, kas kavē viņu apvienošanos.

Suiti ir un būs

"Mēs esam par Suitu novada veidošanu kaut kad nākotnē, paturot tiesības termiņu nosaukt vēlāk. Svarīgs būs iedzīvotāju viedoklis, stipri domāsim par ekonomisko izdevīgumu," saka Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende.

Par procesa nesasteigšanu ir arī Alsungas kultūras nama direktore Gunta Matēviča. "Kopīgu pasākumu rīkošana suitiem ir sena tradīcija. Būs novads vai nebūs, tā turpināsies," cieši pārliecināta ir kultūras darbiniece, piemēram minot krāšņos kopīgos autobraucienus apkārt suitu zemi, pagastus vienojošo burdona festivālu, folkloras nometnes bērniem un etnogrāfisko ansambļu koncertus, teātra spēlēšanu un draudzīgos baznīcas svētku apmeklējumus.

"Iespējams, ka novads kultūrai varēs atvēlēt vairāk līdzekļu, bet tā var arī nenotikt," piesardzīga ir G.Matēviča. D.Bērende pieļauj, ka vienotā teritorijā sekmīgāka būtu gan ražošanas, gan pakalpojumu un tūrisma nozares attīstība, jo viesiem varētu izrādīt ne vien Jūrkalnes stāvkrastu, senās baznīcas, muzejus un dabas liegumus, bet nākotnē varbūt arī Gudenieku naftas torņus.

Līdz pēdējam negaidīt.

Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Dadzis Suitu novada tapšanu pieļauj "kā nākotnē iespējamu," jo vispirms jāraugās, vai jaunveidojumā cilvēkiem dzīvot būs ērtāk un labāk, nekā pirms tam. "Jātiek skaidrībā, kā, mainoties rajonu robežām, būs ar telefona sakariem, adresēm, kura rajona valsts iestādes mūs turpmāk apkalpo, un daudz kas cits," tīri praktiskā ievirzē uz to raugās M.Dadzis.

Viņš pauda bažas, vai valdība turēs vārdu un apvienošanās gadījumā katram pagastam piešķirs piedāvātos simts tūkstošus latu. "Ja valsts politika būs neprognozējama, tas mūs novada ātrai veidošanai noteikti nerosinās," atzina priekšsēdētājs, pieļaujot, ka pārdomu laiks varētu ievilkties pat līdz valdības noteiktajam brīvprātīgās apvienošanās beigu termiņam 2008.gadā.

Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības Eglāji īpašniece Ina Kapteine Suitu novada nākotni no personīgā viedokļa vērtē pozitīvi, saredzot iespēju tādā gadījumā labāk sakārtot gan izglītības, gan medicīnas un satiksmes jautājumus. Viņai nebija iebildumu, ka par novada centru kļūtu Alsunga, jo uz turieni jau tagad dodas gan skolēni, gan tie, kam vajadzīga nopietnāka mediķu palīdzība. Eglāji ir arī viesu māja, un Ina vērtē, ka ar novada izveidošanos suiti savu vēsturisko un kultūras savdabību varēs izkopt un ciemiņiem izrādīt vēl labāk nekā tagad.

Alsungas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks noskaņots ar apvienošanos "līdz pēdējam negaidīt, bet arī nesteigties", vispirms noskaidrojot, vai jaunajā situācijā nepasliktināsies cilvēku dzīves kvalitāte, nevairosies bezdarbs. Viņaprāt, īpaši rūpīgi jāapsver situācija ar skolām un skolotājiem, lai nevairotu spriedzi vecākos un pedagogos.

Nenokaut mazās iniciatīvas.

Suitu etniskās kultūras centra, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas un Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Ilga Leimane novada priekšrocību saskata iespējā veidot vienotu suitu kultūras politiku, tajā pašā laikā kā lielu vērtību saglabājot katra pagasta līdzšinējo savdabību. "Ceru, ka novada priekšniekiem pietiks prāta atturēties no centralizācijas, kas nokauj mazās iniciatīvas," optimistiska ir I.Leimane. Viņas dēls, uzņēmējs Pauls Leimanis uzskata, ka Alsunga vēsturiski ir veidojusies kā suitu novada centrs un tai šī misija jāturpina arī pagastiem apvienojoties: "Nedomāju, ka kaimiņiem pret to būs iebildumi vai greizsirdība, jo stiprs centrs nāks par labu visiem, tanī skaitā biznesa attīstībai".


Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Trops
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2006. gada 4. februāris.
Rubrika: Latvijas ziņas (6. lpp.)

logo_dn.gif

Kas kopīgs sievietei un mūzikas instrumentiem…

Līdz 20 gadiem sieviete ir kā KLARNETE – spēlē bez uzskaņošanas, bet ar piepūli, un tam, kas kaut ko sajēdz no mūzikas, ne visai patīk.

No 20 līdz 30 gadiem kā VIJOLE – pats labākais instruments, divas, trīs minūtes skaņo un spēlē, cik ilgi muzikants grib.

No 35 līdz 45 gadiem kā ČELLS – jāskaņo veselu stundu, spēlē divas, trīs minūtes.

No 45 līdz 55 gadiem kā KLAVIERES – viens spēlē, cits skaņo.

No 55 līdz 65 gadiem kā TROMBONS – nespēlē, bet tikai baida.

No 65 līdz 75 gadiem kā FUTRLĀLIS, kurā glabājas sabojājies nolietots instruments.

Ziedu horoskops

01.01. – 10.01.

Dzeltenā drudzene

Ziediņš simbolizē vasaras siltumu. Raksturs nedaudz noslēpumains, ārišķīgs. Kautrīgs. Cilvēks, kas dzimis šajā zīmē, neatlaidīgi cenšas sasniegt mērķi. Jābaidās no auksta laika.

11.01. – 20.01.

Dzelkšņi

Neviens viņam nepievērš uzmanību. Dažkārt izdomā sev nevajadzīgas nodarbes, no kurām nedaudz padomājot, var atteikties jebkura iemesla dēļ. Apkārtējie ne vienmēr var saskatīt viņa labsirdību. Viņš ir lielisks ģimenes cilvēks un draugs. Centīgs darbinieks. Pārāk aizrautīgā strādāšana var radīt agrīnu hipertoniju.

21.01. – 31.01.

Salmene

Vienkārša, tomēr vērīgi seko modei. Viņas elegance bieži ir iemesls skaudībai. Izteikts gribas trūkums.

01.02. – 10.02.

Āmulis

Sieviete zinātkāra un ar vieglu uzvedību. Patīk riskēt, spēj apburt pat visnepieejamāko vīrieti. Vīriešiem jānodarbojas ar karatē, kultūrismu, tenisu, sportu, lai gūtu populiritāti pretējā dzimuma vidū. Tas arī saglabā viņu veselību.

11.02. – 19.02.

Belladonna

Sieviete – pieticīga skaistule, kuru nevar izprast pirmajā reizē. Vīrietis nav skaists, bet strādā neatlaidīgi, bez apstājas.

20.02. – 28.02.

Mimoza

Cilvēkiem, kas dzimuši šajā zīmē, piemīt paaugstināts jūtīgums. Tie ļoti sāpīgi pārdzīvo, ja veikto darbu nenovērtē. Nelieciet Mimozai darīt pārāk daudz! Viņa pieradusi ziedot sevi, lai izpildītu uzdoto darbu un nopelnītu uzslavu, neņemot vērā atvaļinājumu un slimības lapu. Var draudēt infarkts un kunģa čūla.

01.03. – 10.03.

Magone

Magonēm ir izteikts skaistums. Tās tīklos viegli sapīties, grūti no tiem izkļūt. Magones dzīvē ir daudz zaudējumu. Jānotic saviem spēkiem, tikai tā var gūt panākumus. Nevajadzētu ēst pārāk daudz gaļas ēdienu, ieteicamāk būtu lietot vitamīniem piesātinātos dārzeņus.

11.03. – 20.03.

Lilija

Nemanāma burvība. Izsmalcināta daba. Mēness zieds, kuru var atklāt tikai pilnmēness naktī. Pateicoties savai burvīabi un izmalcinātajai dabai, tā spēj būt laimīga.

21.03. – 31.03.

Uzpirkstenīte

Šajā zīmē dzimušie ir apņēmīgi. Viņu prāta spējas līdzinās datoram, kurš strādā precīzi un ātri, atrodot izeju pat no vissamudžinātākajām dzīves situācijām, nezaudējot drosmi un saprātu. Var kļūt nervozi. Novērojamas biežas galvassāpes.

01.04. – 10.04.

Magnolija

Galvenā īpašība – godkārība. Pateicoties nespējai ieklausīties citu padomos, stāvoklis sabiedrībā nav stabils.

11.04. – 20.04.

Hortenzija

Devīga, augstsirdīga, izpalīdzīga, bet ne konkrētās lietās.

21.04. – 30.04.

Dālija

Raksturīgi ievērot zelta vidusceļu, vairāk jācenšas izvērtēt savus spēkus. Nebūtu ieteicams personīgajā dzīvē pilnīgi paļauties uz veiksmi.

30.04. – 10.05.

Maijpuķīte

Maijpuķītes atklātā, devīgā sirds var būt par iemeslu, ka to nežēlīgi noplūks herbāŗija vācējs vai vienkārši smalka aromāta cienītājs. Sievietei nepieciešams nopietns aizstāvis. Darbā maijpuķītei viss kārtībā. Tai raksturīga pārmērīga aizrautība ar darba uzdevumiem.

11.05. – 21.05.

Portulaka

Neuzticīga, piesardzīga, vienmēr gaida krāpšanos. Ar viņu visās dzīves sfērās grūti sadzīvot. Portulaka vēlas, lai to nepārtraukti saudzētu.

22.05. – 31.05.

Margrietiņa

Vilinoša un vienlaicīgi grūti izprotama. Darba jomā nemitīgi cenšas pārspēt kolēģus, nedomājot par sekām.

01.06. – 11.06.

Pulkstenīte

Konservatore, Jebkuras pārmaiņas iedveš izmisumu. Pulkstenītes patvērums – laba ģimene, mājīgums.

12.06. – 21.06.

Mārpuķīte

Izteikts romantisma un drosmes trūkums. Mājās klusētāja, vērotāja, kura cenšas izvairīties no jebkādiem starpgadījumiem. Neatlidīga sava mērķa sasniegšanā.

22.06. – 01.07.

Tulpe

Vīrieši ir donžuāni, kuriem viss ir vienaldzīgs. Turpretī sieviete izceļas ar savu pašapziņu. Samērā grūti iekarojama.

02.07. – 12.07.

Ūdensroze

Gaisa, zemes, ūdens simbols. Daudzšķautņains raksturs, kas samērā viegli spēj pārvarēt dzīves grūtības.

13.07. – 23.07.

Vijolīte

Nereti piesaista visu uzmanību. Lēni un savaldīgi tiecas uz savu mērķi, kuru gandrīz vienmē sasniedz.

24.07. – 02.08.

Mežrozīte

Asa. Galvenā aizsardzības forma – nepieejamība, bez kuras grūti iztikt.

03.08. – 12.08.

Saulespuķe

Panākumi viņu nedara aklu, konflikti neapstādina. Virzās uz priekšu, sekojot saulei. Lēni ar panākumu un konfliktu palīdzību virzās pa dzīvi.

13.08. – 23.08.

Roze

Ziedu karaliene. Galvenā iezīme, kas izsauc pret sevi vērstas intrigas, nepieejamība. Grūti iet pa dzīvi augsti izslietu galvu. Vairāk jārūpējas par sevi.

24.08. – 02.09.

Delfīnija

Askēts. pret sevi nav prasīga. Uz šajā zīmē dzimušajiem apkārtējie cenšas novelt visas vainas. Dzīves ritumā jāiemācas pretoties līdzcilvēku pāridarījumiem.

03.09. – 11.09.

Neļķe

Cilvēks ar taisnīgu, godkārīgu raksturu, kas nebūt neizraisa apkārtējo cieņu. Neskatoties uz to, viņa neatkāpjas no savas pārliecības, pat ja kļūdās. Izteikti tic taisnības uzvarai.

12.09. – 22.09.

Astere

Astere atšķiras ar savu optimisko noskaņojumu, kas ir tās raksturīgā iezīme. Asteres regulāri izpelnās apkārtējo cieņu.

23.09. – 03.10.

Virši

Šādi cilvēki ir lieli inteliģenti. Neaizvietojami, centīgi darbinieki, kuri apzinās veiktā darba augsto kvalitāti. Ja vēlaties satikt dzīvē uzticamus draugus, izvēlieties viršus.

04.10. – 13.10.

Kamēlija

Simpātiski, izsmalcināti, artiski. Dzīves gaitā saglabāt bērnišķību.

14.10. – 23.10.

Ceriņi

Jaunības simbols. Agri izvirzot sev dzīves mērķi, cenšas palīdzēt citiem, neievērojot līdzās esošos skauģus.

24.10. – 02.11.

Frēzija

Bezbailība, principialitāte, stingrums, kas tām palīdz. Spēj būt diplomāte.

03.11. – 12.11.

Orhideja

Grūti izprotama un šaubu pilni. Nevairās no atbildības un uzliktajiem pienākumiem.

13.11. – 22.11.

Peonija

Cilvēki ar stipru veselību, spēcīgu nervu sistēmu. Visās dzīves jomās sabiedriski, atklāti.

23.11. – 02.12.

Gladiola

Šajā zīmē dzimušie ir čakli strādnieki, kuri ar savu centību un pieticību spēj dzīvē paveikt lielas lietas.

03.12. – 12.12.

Pienene

Labsirdība, dēļ kuras apkārtējie tiecas pie tās. Centīga, bet reizēm parādās bezkaunība un lieluma mānija, kuru grūti saprast.

13.12. – 22.12.

Lotoss

Izteiktas prāta spējas, augstas kultūras izturēšanās. Auksts pret līdzcilvēkiem.

23.12. – 31.12.

Ēdelveiss

Pateicoties atsaucīgajam, nosvērtajam raksturam, prasmei saglabāt uzticību, ieteicams izvēlēties par draugu


Horoskopi aizgūti no The Paradise http://www.theparadise.lv

Autors nezināms

Turbotizlums

Baumo, ka persona A.Ķ. bijusi tādā starā par izcīnīto atvaļinājumu, ka devusies pavadīt brīvo laiku uz t/c Alfa un tur pamatīgi notizlojusies!! T/c stāvlaukumā, lejot savā ātombīlī logu šķidrumu, iezvanījies mobilais!! Velkot ārā pagali no kabatas, auto atslēgas iekritušas motorā – nu kaut kur starp turbīnu un radiatoru, bet haube (laikam ar galvas palīdzību) aizcirtusies ciet (labi, ka pats nepalika iekšā)!! It kā sīkums, jāiekāpj mašīnā, jāataisa motora pārsegs, atkal tas jāpaceļ un jāizķeksē atslēgas, bet jamajam tā nenospīdēja, ka atslēgas krītot dzinējā nokrita uz pults un faktisiki ātombīlis pats sevi pieslēdza (tā klusi un maigi – piu piu)!! Nu labi, ka kungam vismaz mobilais palika rociņā!! Džex dirnēja Alfā, kamēr uzticami cilvēki atveda rezerves atslēgu komplektu!! Nelikās, ka A.Ķ. par atgadījumu būtu baigi saskumis, bet manā rīcībā nav informācijas cik dziļi turbīna bija iesūkusi atslēgu komplektu numur 1, tomēr pieņemu, ka ar tīrām rokām jau nu diez vai to izdevās izķeksēt!!

Ja TTrīc izveidotu sadaļu "mēneša tizlums", tad es šitam jokam liktu 1. vietu!! Tā ka tizlojieties biežāk, lai ir vērts domāt pa šādas sadaļas atvēršanu un nekautrējaties atzīties cik tizli esat bijuši vakar, šodien, rīt!!

232 paranormāls

Tā mani dārgie – šī ziņa iet ārā visiem tiem, kas tic, ka brīnumi notiek un dievs (tas ir mans dievs, tāpēc arī ar mazo burtu) dažreiz kaut kur ir!!

Jūs jau nojaušat – Varenas Piecas balles pie Voron čukas, šokolādes sieriņu patentētājas kundzes – tas tikai norāda uz pārdabisku spēku klātbūtni un paranormālu notikumu pavērsienu piektajā stāvā (01.02.2006.), kam diez vai lemts atkārtoties!!

Kāpēc es domāju, ka iejaukušies paranormāli spēki? Nu tāpēc, ka patiesībā brašais piecinieks faktiski bija tikai tāds vārgs 4,7 ar kopējo kontroldarbu kodu 2;3;2, toties ar simtprocentīgu apmeklējumu, kas šo kodu papildināja ar ierakstu 9 un būtiski uzlaboja saskaitāmo summas un skaita dalījuma iznākumu!! 9 – arī tas ir brīnums – brīnums, ka spēju apmeklēt visas lekcijas!! Tas manā biogrāfijā ir nebijis gadījums un par to lielā mērā (vismaz 0,7) man jāpateicas tieši jums – kolēģiem no skūpsta rindas un arī pārējiem biedriem ārpus skūpsta sasniedzamības robežām. Bučas jums tuvie un tālie…

Kā neprāta pārņemtam šīs zemes iemītniekam man tagad vajadzēja vēl neprātīgāk kost, bet aiz līdzjutības pret tiem, kam vēl Vārnas kundze nav devusi svētību tālākām gaitām, solidāri ievērošu sauso likumu vismaz līdz piektdienai!!

Jebkurā gadījumā – ar brīnuma palīdzību, ieziepējot galvu, vai paša spēkiem, bet ceru, ka jums (mums) izdosies un mēs tiksimies LIELAJĀ Finālā!! Un īpaši argumenti nav vajadzīgi, jo mēs tak esam MĀSTERI!!

Liktenīgās 6 minūtes (cieta sisadmins)

Izrādās, ka man bija jābūt tik radošam un jāieliekas sešās minūtēs, citādi āmen un basta – viss uzrakstītais priekš kaķiem nogulst dziļākajās tīkla TRASH annālēs!! "Pie velna tādu kārtību" – es teicu Mārim vēlā nakts stundā un sisadmins pēc aladina (Māra) pavēles leca kājās, vilka zeķes, brauca uz Juglu, ielauzās Tubercolosis serverī un tagad es varu izpausties stundu, nebaidoties zaudēt vērtīgos emociju plūdus!!

Sešas minūtes…… gandrīz kā pēdējais "kalpotājs" 2.05, kad pieturā esi 2.11… un saraxtā balsts uz melna – "pirmais tramvajs 4.15"

Sešas minūtes…. kad gastranomā 22.06 tev pasaka – "alu, vecīt, varēsi dabūt pēc astoņām stundām!!"

Sešas minūtes… kā 18.46 nokavēt "Lusijas mīla" fināla ainu un klausīties atreferējumu no nīstas kaimiņienes mutes, kas zem taviem logiem baro kaķus ar smirdīgām zivju galvām (tu dzīvo pirmajā stāvā un smaka ir ar tevi, kaimiņiene ir no piektā)

Pie velna tādu kārtību!! Kuba

Krītiņa neveiksmes

Oi, šodien Krītiņam neveicās… pazuda rakstītās vārsmas… 🙁 Jā, tagad dzejnieka sirds ir savainota un pašlepnums iedragāts… Bet uz burvja mājienu steidz palīgā Mix&Tetrix un tagad vismaz veselu stundu var dzejot 🙂

Ceļojums uz Saulkrastiem un Salacgrīvu ar WW

Apraksts tikai top, bet tikmēr var skatīt dažas bildes sadaļā FOTOTĒKA

….Tā, dzestrā 2006.gada 28.janvāra rītā iesākās otrais, nu jau par tradicionālo kļuvušais WW izbraukums, kuru pašaizliedzīgi noorganizējusi grupas vadītāja un aktīviste Marika.

Pirmais ceļojuma mērķis ir Blatā kāpa Pabažos Saulkrastos. Baltā kāpa ir viena no skaistākajām jūrmalas kāpām Latvijā ar ne mazāk lielisku skatu uz Vidzemes piekrasti. Šim nolūkam iekārtota arī īpaša skatu un atpūtas vieta. No Baltās kāpas gar jūras piekrasti izveidota 3.6 km gara pastaigu taka “Saulrieta taka”.

Baltā kāpa atrodas pie Inčupes ietekas jūrā. Smilšakmens iezis, kas veidojies pirms 405 – 350 miljoniem gadu. Te ir uzņemtas arī jau par kino klasiku kļuvušās Rīgas Kinostudijas filmas: „Kā gulbji balti padebeši iet” un „Nauris”.

Saulrieta taka. Ja mēs izstaigātu šo taku vasarā, tad mūs sagaidītu Saulkrastu jūrmalai raksturīgā ainava – plaša, smilšaina pludmale un priekškāpas, Pēterupe ar Saules tiltiņu un dižpriedes kāpu mežā.

Rūpējoties par Baltās kāpas un kāpu meža saglabāšanu, Saulkrastu mežniecība un Vides aizsardzības kluba Saulkrastu nodaļa izstrādāja takas projektu. Takas veidošanu 2001. gadā aizsāka Valsts meža dienesta Rīgas rajona mežniecību darbinieki ar simbolisku takas vārtu uzcelšanu pie Saules tiltiņa. Turpinājās takas labiekārtošana, ir izveidots mācību laukums un atpūtas vietas. Pašlaik, piedaloties Saulkrastu pilsētas domei, projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” ietvaros izveidots takas posms gar Pēterupi (800 m). Turpmāk plānots to savienot ar takas posmu pie Baltās kāpas un izveidot taku 3,6 km garumā.

Ja jau iesāku stāstīt par Balto kāpu un tur esošo pludmali, tad pastāstu vērta ir arī Saulkrastu pludmale un tai pieguļošās kāpas un meži. Saulkrastu pludmale ir sausa, smilšaina un atpūtai ļoti piemērota. Pludmale ir vēju pārpūsta un viļņu pārskalota, te uzkrājas jūras pienestās smiltis un atrodamas dažādas “jūras veltes” – jūrā un upēs dzīvojošo gliemju čaulas, zaļaļģu pavedieni un brūnaļģu čemuri, jūras noslīpēti un izskaloti akmentiņi, zari, saknes, kur mājvietu atraduši dažādi kukaiņi.

Kāpas veidojas, vēja pārpūstajām smiltīm sastopot kādu šķērsli – izcilni vai augu. Uzkrājas smilšu kaudzītes, kas apvienojoties veido kāpu aizmetņus – embrionālās kāpas. Šo kāpu raksturīgākais augs ir biezlapainā sālsvirza, sastopama arī jūrmalas šķēpene, kālija sālszāle un citi augi, kas spēj augt iesāļajā un nabadzīgajā augsnē.

Smiltīm uzkrājoties un nostiprinoties augājam, turpmākajos gados veidojas priekškāpas. Šeit smiltis vēl turpina ceļot, taču kāpas nostiprina izturīgās graudzāles – smiltāja kāpukviesis, smiltāja kāpuniedre, smilts auzene. Sastopama arī jūrmalas dedestiņa, lauka vībotne un citas lakstaugu sugas, kā arī krūmi – parasti dažādi kārkli. Skaista priekškāpa izveidojusies starp Pēterupi un pludmali.

Pludmale un priekškāpas aizsargā jūras pamatkrastu pret noskalošanos vētru laikā.

Priekškāpu aizsegā – vietās, kur vairs nenotiek smilšu pārpūšana veidojas pelēkās kāpas. Augājs ir skrajš, to veido ķērpji, sūnas un zemi daudzgadīgie lakstaugi, tāpēc pelēkās kāpas ir sevišķi jutīgas pret izbradāšanu.

Kāpu mežs jeb mežainas jūrmalas kāpas veidojas, aizaugot pelēkajām kāpām. Koku stāvu šeit veido parastā priede.

Saulkrastu pilsētas teritorijā kāpās ir izcili veci priežu meži. No takas redzamās dižākās priedes ir 176 – 196 gadus vecas. Tās izceļas gan ar savu stumbra apkārtmēru, resnajiem zariem, mūža garumā iegūtajām rētām, gan arī raksturīgo “krokodilmizu” – koka biezā miza veido rombus, kas atgādina rāpuļa zvīņas. Saulkrastu sākumskolas skolēni kāpās posmā no Inčupes līdz Aģes grīvai ir saskaitījuši 21 priedi, kas sasniedz un pārsniedz Latvijas dižpriedes apkārtmēru, vēl daudzām priedēm nedaudz pietrūkst līdz dižpriedes apmēriem. Saules apspīdētās vecās priedes par savām mājām atzinušas retas kukaiņu sugas, piemēram, dzērājvabole jeb priežu sveķotājkoksngrauzis. Kāpu mežos sastopamas arī retas un aizsargājamas augu sugas – pļavas silpurene, čemuru palēks, smiltāju neļķe. Sevišķi vērtīgi, Latvijā reti sastopami un aizsargājami ir vecie kāpu meži.

Embrionālās kāpas, priekškāpas, pelēkās kāpas un mežainās jūrmalas kāpas ir Eiropas Savienības aizsargājamais biotops. Pelēkās kāpas aizsargā arī Latvijas likumdošana.

Saulkrastu piekraste ir viena no iecienītākajām un apmeklētākajām Latvijā, taču līdz ar to kāpu meži un kāpas pakļautas vislielākajai slodzei. Neorganizēta atpūtnieku plūsma šīs dabas un ainaviskās vērtības var pilnībā sabojāt. Saudzēsim kāpas un kāpu mežus un iesim pa ierīkotajām takām!

Nozīmīgas ir jūrā ietekošo mazo upju – Pēterupes, Aģes, Ķīšupes, un Inčupes grīvas un lejteces. Upītes un to ielejas rada daudzveidību gan augu un dzīvnieku valstī, gan pierastajā jūrmalas ainavā.

Saulkrasti savu nosaukumu ieguva 1935. gadā, kad tika apvienoti vairāki ciematiņi (Pēterupe un Neibāde, vēlāk arī Pabaži). Pie Inčupes ietekas jūrā divas Krievijas ķeizarienes Katrīnas II piemiņas liepas, stādītas 1764. gadā. Turpat Baltā kāpa, no tās līdz Pēterupes tiltam pa kāpām vijas Meža taka. No šosejas nevar nepamanīt J. Serjogina veidoto Saulkrastu Velosipēdu muzeju, bet uz sabiedrisko Vēstures muzeju Skolas ielā 19 (blakus mājai, ko rakstnieks Reinis Kaudzīte nopirka 1917. gadā) jābrauc speciāli. Pēterupes luterāņu baznīca celta 1856. gadā, apgleznotās durvis uz kanceli ved tieši no sakristejas. Saulkrastu katoļu baznīca (1998) ir neparasta būve — ap dzelzs rāmi no abām pusēm putuplasts. Netālu – Alfrēda Kalniņa ielā 10 — bijusī Bīriņu muižas īpašnieka medību pils Forstei (Mežmuiža), kurā komponists 1937. gadā strādājis pie operas «Baņuta» partitūras.

Ķīšupes krastos pirmās vasarnīcas uzceltas jau 1823. gadā, toties Zvejniekciema vecākā māja ir Priedītes (1901). Arhitekte Marta Staņa (Dailes teātra ēkas autore) projektējusi gan Zvejniekciema kultūras namu (1957), gan vidusskolu (1964), kuras ēkas vienstāva un divstāvu daļas redzamas jau no šosejas pirms Aģes upes tilta. Upes krastos 1951. gadā notika pirmie republikas Zvejnieku svētki.

Tālāk mūsu brauciena maršruts ved uz Minhauzena muzeju, kas savas durvis vēra pēc atjaunošanas 2005. gada jūnija sākumā Liepupes pagasta.

Jaunās mājvietas pirmajā stāvā apmeties pats Minhauzens un viņa kundze Jakobīne, savukārt muzeja otrajā stāvā izkārtota Latvijas vaska figūru vēsturisko personu kolekcija. Atjaunotajā muzeja teritorijā ierīkoti Minhauzena pīļu dīķis, tapusi Minhauzena taka, kas ved līdz pat jūrai, no brikšņiem attīrīti Minhauzena dižozoli.

Muzejs turpmāk atradīsies Duntes muižas kungu mājā – vietā, kur barons Minhauzens pavadījis savas dzīves laimīgākos gadus.

Slavenā dēku stāstnieka muzejs ir viens no diviem brīvkunga fon Minhauzena muzejiem pasaulē, jo otrs atrodas Vācijā, Bodenverderā. Pirms četriem gadiem muzeja toreizējā atrašanās vietā Minhauzena krogā Duntē izcēlās ugunsgrēks, kurā ēka izdega. Pagājušā gada maijā pasaules lielākā meļa un fantazētāja Minhauzena muzejs atdzima, par savu pagaidu mājvietu rodot Limbažu rajona Liepupes pagasta māju. Ekspozīcijā iekļauta arī bijušā Latvijas Vaska figūru muzeja izstāde Izcilas personības Latvijas vēsturē.

Nedaudz par Minhauzenu jeb īstajā vārda Hieronīms Kārlis Fridrihs fon Minhauzens (1720–1797).

H.K.F.Minhauzens divpadsmit gadus pavadījis Krievijā – sākumā kā prinča Antona Ulriha pāžs, vēlāk – kā kornets, tad – poručiks kirasieru pulkā. Laikam jau tur viņš guva pietiekoši daudz eksotiskas pieredzes, jo, atgriezies Vācijā, sāka priecēt draugus un paziņas ar fantastiskiem dēku stāstiem.

Barons nepierakstīja nevienu pašu dēku un pat nenojauta, ka kļūs par pasaulslavenu meli. 18.gs. 80.gados sāka iznākt grāmatas, kurās bija apkopoti no barona dzirdētie, tautā izplatījušies stāsti. Stāstus apkopoja pazīstamie literāti R.E.Raspe un H.A.Birgers. Minhauzens vairākus gadus pavadīja Latvijas teritorijā un apprecējās ar Duntes barona meitu.

Muižnieku Minhauzenu dzimta ir pazīstama jau kopš 12.gs., daudzi tās pārstāvji bija oficieri un ministri vācu hercogistēs un kņazistēs. Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens dzimis 1720.gada 11.maijā Bodenverderā – pilsētā Vācijas rietumos. Pēc četriem gadiem nomira viņa tēvs, apakšpulkvedis Oto fon Minhauzens. Atraitnes gādībā palika astoņi bērni (Hieronīms Kārlis bija piektais bērns ģimenē). Sekojot tēva pēdām, zēns tika nozīmēts par pāžu Braunšveigu-Volfenbutelu hercoga galmā, taču pirms tam viņu nosūtīja uz Bernas pili – vienu no hercoga rezidencēm – , kur apmācīja dažādās zinībās un galantās manierēs. 1735.gadā viņš kļuva par pāžu hercoga Ferdinanda Albrehta II svītā.

1737.gada rudenī Braunšveigu-Volfenbutelu hercogs Kārlis saņēma vēstuli no Pēterburgas – no sava jaunākā brāļa prinča Antona Ulriha, ar lūgumu piemeklēt viņam divus pāžus. Jau no 1733.gada princis dzīvoja Krievijā, jo bija paredzēts, ka viņš apprecēs princesi Annu Leopoldovnu – Krievijas imperatores Annas Ivanovnas vienīgo brāļa meitu. Taču abām dzimtām tik svarīgās precības tika atliktas uz nenoteiktu laiku. Antons Ulrihs bija iestājies Krievijas karadienestā un 1737.gada vasarā piedalījās turku cietokšņa Očakova ieņemšanā. Princis ar svītu bija pašā cīņas peklē, tika nogalināts viņa zirgs, ievainots adjutants un no ievainojumiem mira abi viņa pāži. Tā kā 1738.gadā bija paredzēts jauns karagājiens, Antonam Ulriham bija nepieciešami jauni pāži.

Taču nebija viegli atrast gribētājus braukt uz mazpazīstamo valsti Krieviju un karot pret turkiem. Galu galā 1738.gadā februārī uz turieni devās divi brīvprātīgi pieteikušies jaunieši – fon Hoims un fon Minhauzens. Pavisam drīz princis ar svītu atkal devās uz Ukrainu. Feldmaršala Miniha virsvadībā armija ar simt tūkstošiem kareivju devās pāri pretinieka izdedzinātajām stepēm. Antons Ulrihs komandēja vienību no trim pulkiem. Gājiens bija ārkārtīgi sarežģīts – nācās forsēt neskaitāmās Dņestras pietekas. 14.augustā pie Biločas upes viņiem nācās atraidīt turku kavalērijas uzbrukumu. Uzbrucēji tika sagaidīti ar spēcīgu šauteņu uguni, un, pēc Miniha vārdiem, tika izkliedēti kā salmi vējā. Taču gājiena galvenais mērķis – Benderas cietoksnis – tā arī palika neaizsniegts. Turku artilērija neļāva krievu armijai tikt pāri Dņestrai. Tuvojās rudens, bija sākušās slimības, zirgi mira no bada. Armija devās atpakaļ uz ziemeļiem, Antons Ulrihs ar svītu atgriezās Pēterburgā.

Nākošajā gadā princis karagājienos nepiedalījās. 14.jūlijā beidzot tika svinētas viņa kāzas ar Melkenburgas princesi Annu Leopoldovnu. Svinības bija ārkārtīgi vērienīgas un vesela nedēļa aizritēja dažādās viesībās un ballēs.

1739.gada decembrī Minhauzens atstāja Antona Ulriha svītu un iestājās armijā – netālu no Rīgas dislocētajā kirasieru Braunšveigas pulkā, kas skaitījās prinča padotībā, taču Antons Ulrihs komandēšanu veica tikai nomināli. Par Minhauzena sakariem galmā liecina tas fakts, ka pulkā viņš tika ieskaitīts pēc hercogienes Bīronas lūguma (viņa bija sieva vienam no ietekmīgākajiem cilvēkiem impērijā). Stājoties dienestā, Minhauzens saņēma no prinča dāvanas: divus zirgus, sedlus, pistoles un iejūgu ar visiem piederumiem.

Nepagāja ne gads, kad Krievijā notika monarhu maiņa. Oktobrī pēkšņi nomira Anna Ivanovna. Pirms nāves viņa novēlēja troni divus mēnešus vecajam Annas Leopoldovnas un Antona Ulriha dēlam Ivanam III, par reģentu tika nozīmēts grāfs Bīrons. Taču pēc trim nedēļām notika apvērsums: Bīrons tika apcietināts un Anna Leopoldovna pasludināja sevi par valdnieci. Antons Ulrihs saņēma generalisimusa pakāpi. Minhauzens aizsūtīja princim apsveikumu sakarā ar šo notikumu. Vēstulē, kuru viņš nosūtīja divas nedēļas pēc apvērsuma, viņš lūdza atvainot savu dabisko kautrīgumu, kas neļāva viņam sveikt princi nekavējoties… Pēc trim dienām ar pavēli no “augšas” Minhauzens tika paaugstināts par poručiku, apejot divpadsmit citus kornetus, kas cerēja uz paaugstinājumu.

Minhauzenam tiešām bija ar ko lielīties. Viņš tika nozīmēts par pulka pirmās rotas komandieri, kuru komplektēja no labākajiem oficieriem un zaldātiem, rota atradās tiešā virspavēlnieka tuvumā, tādēļ tika izmitināta Rīgā, turpretī pats pulks atradās Ventspilī. Ņemot vērā, ka rotā bija 90 cilvēku, uz Minhauzena pleciem bija lērums ikdienišķu rūpju. Viņš sekoja munīcijas stāvoklim, saņēma no ārzemēm atvestos zirgus, atskaitījās par no kritušajiem zirgiem nodīrātajām un pārdotajām ādām, deva zaldātiem atļaujas precēties, ķēra dezertierus, rūpējās par zirgu ganībām utt. Visas atskaites un citi dokumenti bija rakstīti krieviski, bet parakstīti ar “Lieutenant Münchhausen”. Ir zināms, ka arī vēlāk viņš neiemācījās rakstīt krieviski, bet runāja pietiekoši labi.

Nākamajā, 1741.gadā situācija Baltijā saasinājās, draudēja karš ar Zviedriju. Karadarbība sākās augustā un noritēja Somijas dienvidos. Rudenī tā gandrīz izbeidzās un Braunšveigu pulks tika pārvests uz Pēterburgu, lai piedalītos pavasarī plānotajā gājienā pret zviedriem. Saskaņā ar kara kolēģijas dokumentiem, Minhauzens ar nelielu grupu palika Rīgā un gājienā nepiedalījās.

Decembrī varu Krievijā sagrāba Pētera I meita Elizabete Petrovna. Braunšveigu saime tika apcietināta, daļa no piederīgajiem izraidīta no Krievijas, daļa daudzus gadus pavadīja cietumos. Ja Minhauzens būtu palicis prinča galmā, viņa liktenis, iespējams, būtu ne tik veiksmīgs. Kirasieru pulks tika pārdēvēts, turklāt imperatore paziņoja, ka tiek anulētas visas Braunšveigu piešķirtās dienesta pakāpes, taču, sapratusi, ka tas var izraisīt pārāk lielu neapmierinātību armijā, šo lēmumu atcēla. Tādējādi Minhauzens ne tikai palika armijā, bet arī saglabāja poručika pakāpi.

1744.gada sākumā notika ievērojama epizode Minhauzena dienesta dzīvē – cauri Rīgai brauca princese Anhalte-Cerbstka, nākamā imperatore Katrīna II. Minhauzens komandēja goda sardzi pie mājas, kurā princese bija apmetusies. Kad princese ar svītu devās tālāk, Minhauzens bija viens no pavadošajiem jātnieku ierindā.

1744.gada 2.februārī Minhauzens apprecēja Duntes saimnieka tiesneša meitu Jakobīni fon Duntenu. Tālākā militārā karjera viņam neveicās. Kara nebija un dabūt paaugstinājumu neizdevās. Beidzot 1750.gadā Minhauzens lūdza atvaļinājumu uz gadu, lai nokārtotu īpašuma lietas dzimtenē, un kopā ar sievu devās uz Vāciju. Vairākas reizes viņš lūdza pagarināt atvaļinājumu, līdz beidzot 1753.gadā tika no pulka atskaitīts. Minhauzens šurp vairs neatgriezās.

Dzīvodams dzimtajā Bodenverdenē vidēju turīga muižnieka dzīvi, viņš izklaidējās ar medībām un retiem braucieniem uz kaimiņu pilsētām. Te arī sākās barona Minhauzena dēku stāsti, kas vēlāk kļuva pazīstami visā pasaulē. Parasti viņš stāstīja savus izdomājumus draugu pulkā, taču nekautrējās arī no plašākas auditorijas – Getingenas iedzīvotāji ar nepacietību gaidīja kārtējo reizi, kad barons atbrauks un viesnīciņas “Prūsijas karalis” restorāniņā stāstīs neparastos piedzīvojumus. Tur satrauktajiem klausītājiem arī tika pavēstīts, kā viņš lidojis uz lielgabala lodes, jājis uz puses no zirga, ar vienu šāvienu sašāvis irbju baru utt. Minhauzena stāstnieka slava auga, taču viņš pats nekad nevienu no sižetiem nepierakstīja. Un tā viņa dzīve būtu mierīgi ritējusi uz vecumdienu pusi, taču tad viņu gaidīja piedzīvojumi, kas bija jestrāki par lidojumu uz lodes…

Sākumā viņa stāsti izplatījās pa Lejas Saksiju – dzirdējušie tos pārstāstīja citiem. Un parasti visi klausītāji bija ieinteresēti un sasmīdināti. Drīzumā Vācijā sāka iznākt jautro nejēdzīgo stāstu krājumi, kurus stāstījis kāds “M-h-z-n-s”, bet 1785.gada beigās barona pilns uzvārds parādījās Londonā iznākušās grāmatiņas titullapā. Jau nākamajā gadā grāmata tika atkārtoti izdota četras reizes! Pirmos krājumus Anglijā izdeva R.E.Raspe, kurš, iespējams, pats bija bijis barona kompānijā un dzirdējis stāstus. Vēlāk tos pārstrādāja un izdeva cits pazīstams literāts – H.A.Birgers. Abi šie vārdi – vai nu kopā, vai atsevišķi – jau divus gadsimtus rotā visas grāmatas par Minhauzena piedzīvojumiem. Grāmatas nekavējoties tika pārtulkotas un izdotas visā Eiropā. …Minhauzens šo negaidīto popularitāti uztvēra kā aizvainojošu apsmieklu, saskatīja tajā savas godīgās reputācijas aptraipīšanu, pat taisījās sūdzēt tiesā, taču izmainīt vairs neko nevarēja. Starp citu, vācieši viņa vārdam joprojām pievieno epitetu “melis”.

Ar šīm nebūšanām izrādījās vēl par maz. Apraudājis kvēli mīļoto sievu, kas nomira 1790.gadā, Minhauzens iedrošinājās apprecēties ar 17 gadus jauno Bernardīni fon Brunu. Kāzu nakti 73-gadīgajam vecītim nācās pavadīt vienam – jaunlaulātā izklaidējās ar ciemiņiem… Pēc pusotra gada Bernardīne dzemdēja bērnu no tuvējās pilsētas skrīvera. Barons atteicās atzīt bērnu par savējo un iesniedza prasību par šķiršanos. Notikums visiem beidzās bēdīgi– Minhauzens iekūlās parādos, apmaksādams akušieres pakalpojumus, tiesas procesu un alimentus; bērns nomira, bet Bernardīne, glābdamās no skandāla, aizmuka uz ārzemēm.

Vientuļais un nelaimīgais barons fon Minhauzens nomira 1797.gada 22.februārī 77 gadu vecumā. Viņa parādus izmaksāja tika viņa mantinieku otrā paaudze – brāļu bērnu bērni. Divas dienas pirms viņa nāves sieviete, kas viņu kopa, pamanīja, ka baronam trūkst divu kājas pirkstu (viņš tos bija nosaldējis Krievijā). Minhauzens atbildēja, ka tos viņam medību laikā nokodis polārlācis.

Pēc muzeja eksponātu aplūkošanas un foto sesijas ar vaskā atlietajām slavenībām, ceļš veda uz turpat 2005.gada septembrī Duntes muižas teritorijā oficiāli atklāto Minhauzena meža taku – garāko apses koka laipu taku Eiropā.

Minhauzena takas staigātāji var skatīt dabīgu mežu visā tā krāšņu visos dabaslaikos. Tā, ar pietāti pret dabu – paretam meža takas ceļā novietoti Andreja Petuhova firmas MMT I meistaru veidoti meža zvēri – briedis, krokodils vai puszirgs, kas sasaucas ar Minhauzena stāstiem, arī šūpoles un vietām soliņi – (kopā 32 pieturas vietas) – veidota šī meža taka. Kopumā tā ir 5,3 kilometrus gara un ved līdz jūrai un atpakaļ, un rimtai takas iziešanai jāplāno vismaz pāris stundu. Saprotot, ka būs arī steidzīgāki takas apmeklētāji, tapis mazais, pāris kilometru garais loks. „Minhauzena pasaules” īpašnieki paredzējuši nākotnē mežā izveidot arī speciālas, tūristiem domātas atpūtas vietas ar iespēju pagatavot sev azaidu un ieturēt mazus piknikus.

Pēc atraktīvās pastaigas pa Minhauzena taku, mūsu ceļš ved uz kaimiņu māju turpat pāri lielceļam, t.i., uz Radošo darbnīcu "Cepļi".

Podnieku radošās darbnīcas CEPĻI meistari izmanto tradicionālo trauku darināšanas un apdedzināšanas tehnoloģiju. Darbi tiek veidoti no vietējiem Latvijas māliem uz podnieka ripas un apdedzināti atklātas uguns ceplī.

Darbnīcas saimniece ir podniece Ingrīda Žagata, kura ieguvusi profesionālo izglību Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā, kā arī apguvusi amata prasmi pie labākajiem šī amata meistariem. Kopš 1985. gada patstāvīgi strādā un piedalās izstādēs, radošajās nometnēs un keramiķu simpozijos.

Apmeklējot Radošo darbnīcu "Cepļi", Jūs gūsiet izglītojošu informāciju par podniecības tradīcijām Latvijā; būs iespēja pašiem pamēģināt māla paklausību, bet, sazinoties ar meistariem, ir iespēja piedalīties trauku apdedzināšanas procesā atklātas uguns ceplī.

Radošā darbnīca "Cepļi" atrodas šosejas Rīga – Tallina (A1 vai E67) 46. km 200 m attālumā, iepretī Minhauzena muzejam. Tālrunis: + 3719234867.

Salaca viena no krāšņākajām Latvijas upēm, tā ietek Baltijas jūrā un dod vārdu Salacgrīvai – pievilcīgai zvejnieku mazpilsētai. Pirmā zināmā cilvēku apmetne šeit ir bijusi jau pirms vairāk nekā 1 500 gadiem un arī šodienas Salacgrīviešiem nozīmīga ir zvejošana un ar to saistītās tradīcijas.

Nēģu murdu tacis ir tradicionāls un unikāls zvejas veids. Nēģi daudziem ir īpaša delikatese, taču nēģu zveja pasaulē ir maz izplatīta. Tikai Salacgrīvā mūsdienās īstai nēģu zvejai joprojām lieto murdu taci — unikālu zvejas paņēmienu ar daudzu gadsimtu vēsturi.

Pirmais Salacas nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas šķērso upi vistuvāk tās ietekai jūrā – apm. 800 m. No tača upes straumē iegremdē nēģu murdus un notiek zveja.

Taci būvē pēc senajām metodēm no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem. Tača balstus upes gruntī iedzen ar kurķa palīdzību (īpašs 16 kg smags veseris) un šo darbību sauc iesist taci. Lai zvejnieki pa taci varētu staigāt, tā virspusē ierīko 30-40 cm platu laipu. Visas konstrukcijas stiprināšanai neizmanto naglas vai skrūves, bet gan tikai sasaites. Taci ierīko gandrīz visā upes platumā (~ 150 m) bet murdus liek tikai pusē no tā (kopā ~75 m). Katru gadu pirms sezonas sākuma zvejnieki taci ierīko no jauna.

Tača zvejai vienlaikus lieto līdz 70 murdus — gan mazos, gan lielos. Mazie murdi ir speciāli piemēroti ikdienas ielikšanai un izcelšanai, stāvot uz tača laipas. Mazos murdus ieliek vakarā un izņem rītausmā — gan ziemu, gan vasaru. Lielos murdus zvejnieki tacī ievieto un pārrauga ar laivas palīdzību tad, kad upē nav ledus.

Nēģu loms ir atkarīgs gan no zvejnieku prasmes, gan pašas dabas palīdzības. Lai būtu labs loms. protams, ir jānāk nēģim. Taču tas nebūt nav viss – ir vajadzīgs pareizais rietumu vējš, īstais ūdens līmenis un ūdens nedrīkst būt par sūru no kritušām lapām un vēl daudzi citi nosacījumi un knifiņi.

Murdos noķertos nēģus zvejnieki uz tača ievieto ķērnē – vienam cilvēkam nesamā īpašā transporta grozā jeb kastē. Ar ķērni pa tača laipu uz krastu aiznes līdz 42 kg nēģus, kur tos pārvieto kastēs – lai gaida uzpircējus.

Ir pieredzēts, ka no rīta ar ķērni zvejnieki malā iznes tonnu nēģu. Taču biežāk nozveja ir daži simti vai desmiti kilogramu, gadās arī pavisam tukši rīti.

Ar taci nēģus zvejo 6 mēnešus gadā – no augusta līdz februārim. Vasarā uz upes ir gan patīkami, gan romantiski. Taču rudenī un ziemā nēģu zveja bieži ir skarba cīņa par zvejas vietas saglabāšanu, jo stihijas nopostītu taci atjaunot varēs tikai nākošajā vasarā.

Vētras mēdz sagādāt drazu gubas, kas nāk lejā pa Salacu, aizķeras tacī un tad straume taci iznīcina kā nieku. Tāpat arī soga – ledus vižņu putra upē – vienā acumirklī var izbeigt nēģu zveju šai sezonā. Kad upe pilnīgi aizsalst, zvejniekiem nākas ne tikai rūpēties par āliņģiem, kur ievietot un izņemt murdus, bet arī rūpīgi uzmanīt, lai ledus vāks cilājoties neizceļ tača balstus un nesagrauj to.

Tā piemēram, svaigā atmiņā ir 2003. gada Ziemassvētki, kad zvejnieki nejaudāja atbrīvot taci no upes nestām drazām un ledus vižņiem un vētra izlauza un aizrāva uz jūru tača galu ar 20 murdiem. Tai reizē zvejniekiem paveicās un neviens nenokļuva ūdenī, peldoties kopā ar murdiem, salauztām tača kārtīm, ledus gabaliem un draņķu paunām. Nākošā dienā daļu zudušā izdevās izzvejot ostas teritorijā savu kilometru zemāk.

Tača zvejas neiztrūkstoša daļa ir tača būda upes krastā, kur uzglabāt murdus un noķerto lomu, sezonas laikā dzīvot pašiem zvejniekiem un par prieku ciemiņiem uz restēm uzcept kādu svaigu nēģi.

Padomju laikos tacī saimniekoja kolhozs un šeit ķertie nēģi ātri vien nokļuva uz Maskavas augsto partijas priekšnieku galdiem. Pats tacis nebija publiskas apskates objekts.

Tagad tača saimnieks Aleksandrs Rozenšteins laipni aicina ciemos katru kārotāju!

Tacī viesojas gan individuāli ceļotāji, ģimenes, draugu kompānijas un tūristu grupas no Rīgas, no visas Latvijas, kā arī kaimiņu valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Krievijas un pat no Japānas, ASV un Kanādas.

Ar unikālo zvejas paņēmienu ir iepazinušies gan Latvijas premjers I.Emsis un vides ministrs L.Vējonis, gan Latvijas un kaimiņvalstu pašvaldību amatpersonas, gan Ziemeļvidzemes biorezervāta rīkota Eiropas semināra dalībnieki un daudzi, daudzi citi.

Lai ieviestu nelielu skaidrību, tad nedaudz pastāstīšu, kas tad ir nēģis. Nēģveidīgie ir vieni no zemākajiem mugurkaulniekiem, kam ķermeņa ass skeletu veido skrimšļa horda. Tie ir ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu, šķērsgriezumā ieapaļu, līdz 1 m garu ķermeni. Āda kaila, tajā atrodas daudz dziedzeru, kas izdala gļotas. Mīt jūrās, upēs vai ezeros, bet nārstot dodas upēs vai strautos, kur ir oļaina vai grantaina grunts. Attīstās ar pārvēršanos. Kāpuri (ņurņiki) ievērojami atšķiras no pieaugušiem nēģiem. Tie dzīvo ierakušies smiltīs vai dūņās, kur barojas ar detrītu. Pēc pārvēršanās migrējošo sugu nēģi dotas uz jūru vai ezeru. Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no zivīm (piesūcas tām un izēd muskuļaudus un iekšējos orgānus). Drīz pēc nārsta pieaugušie nēģi nobeidzas. Latvijā konstatētas 3 sugas – upes nēģis (Lampetra fluviatilis), strauta nēģis (L. planeri) un jūrasnēģis (Petromyzon marinus). Latvijā rūpnieciska nozīme ir tikai upes nēģim.

Liepupes baznīca celta 1783.g. Liepupes draudze ir viena no visvecākajām Vidzemē, datēta jau no 13.gs. Kopš 15.gs. tās dzīvē liela loma bijusi baronu Aderkasu dzimtai. 1770.g. draudzē tika nolemts būvēt jaunu baznīcu, tās būve iesākās 1777.g., pabeigta -1783.g., bet iesvētīta – 1784.g. 4. Adventē. Liepupes baznīca citu vidū izceļas ar savu neparasto izkārtojumu: altāris ir tās vidū, kancele – virs altāra, un – līdzīgi kā Jēzus Kristus laikā – mācītājs dievkalpojumā ir draudzes ieskauts.

Baznīca ļaunprātīgi nodedzināta 1971.g. un pēc tam tā bija viena vienīga sienas mūru drupas līdz netika atjaunota 1995.gadā. Atjaunotās baznīcas koka interjeru veidojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus atrodas vecās baznīcas drupas un mācītājmuiža. Vecajā baznīcā 1744.g. brīvkungs Minhauzens salaulājās ar Jakobīni fon Duntenu. Mācītājmuižā 18.gs. nogalē par mājskolotāju strādāja G.Merķelis, kas Liepupē gūtos iespaidus izmantojis darbā „Latvieši”.

Kā liecina ieraksts Liepupes baznīcas grāmatā, vecajā baznīcā 1744. gadā laulājies barons fon Minhauzens ar savu sievu Jakobīni. Uz veco baznīcu attiecas arī viens no Minhauzena nostāstiem. Ceļojot caur Krievijas impēriju, Minhauzenam uznācis miegs. Pirms gulētiešanas viņš piesējis zirgu pie stabiņa, kas rēgojies no dziļā sniega. Naktī sniegs nokusis, un zirgs… palicis karāties pie baznīcas krusta.

Turpinājums un noformējums sekos…


Aprakstam izmantoti materiāli no:

www.salacgriva.lv

www.abc.lv

www.vietas.lv

www.minhauzens.lv

www.minhauzenapasaule.lv

www.minhauzenunda.lv

www.latvijasdaba.lv

www.vietas.lv

www.zvans.lv

www.pmi.lv

minhauzens.elimbazi.lv

Studentu ieteikumi, lai sekmīgi pabeigtu augstskolu

• Lekcijas laikā tīriet zobus. Šīs procedūras laikā paceliet roku, it kā jums būtu jautājums. Centieties uzdot jautājumu, nepārtraucot zobu tīrīšanu. Uz visām pusēm šķaidiet zobu pastu. Ja profesors sāk protestēt, sāciet skaļi izklāstīt pareizas mutes higiēnas principus.
• Apsēdieties auditorijas beigās pie pašas sienas, lai atrastos pēc iespējas tālāk no profesora. Lekcijas laikā nepārtraukti izsaucieties "Kā, lūdzu?" un "Runājiet skaļāk. Jūsu murmināšanu neviens nedzird!" Ja profesors iesaka apsēsties tuvāk, paskaidrojiet, ka nevarat to darīt, jo novērojat, vai auditorijā kāds negatavojas izdarīt slepkavību.

• Ja nodarbība ir agri no rīta, ierodieties pats pirmais. Līdzi paņemiet spilvenu, dažas segas, piepūšamo matraci un modinātāju. Uzvelciet naktskreklu. Iekārtojieties uz matrača, apsedzieties. Uzlieciet zvanu, lai tas skanētu divas minūtes pēc nodarbības sākuma. Ieteicams, lai zvans būtu ļoti skaļš. Kad tas atskan, aizvērtām acīm nospiediet modinātāja pogu un turpiniet gulēt līdz pat nodarbības beigām.

• Apstrīdiet katru profesora vārdu, pat ja tās ir vienkāršas lietas. Piespiediet viņu "pierādīt" pilnīgi visu. Skaļi klaigājiet, kāds melis ir jūsu profesors. Studentiem, kas kaut ko pieraksta, uzkliedziet "Beidziet taču pierakstīt visus šos melus!"

• Uz lekciju ierodieties ar desmit minūšu nokavēšanos. Auditorijā iebrauciet ar velosipēdu, iekliedzieties "Sargieties!" un ietriecieties tāfelē. Piecelieties, aizejiet uz savu vietu un izliecieties, it kā nekas nebūtu noticis. Dariet to katru dienu.

• Regulāri uz sava sola rīkojiet "nejaušus" ugunsgrēkus. Dedziniet piezīmju burtnīcas, papīrus vai citas degošas lietas. Ikreiz, kad izceļas pat visniecīgākais ugunsgrēks, sāciet brēkt "Ugunsgrēks! Ugunsgrēks!" un panikā izskrieniet no auditorijas. Uz atlikušo nodarbības daļu vairs nenāciet.

• Paslēpieties kaut kur auditorijā. Kad profesors piemin jūsu vārdu, neatsaucieties. Apmēram nodarbības vidū izleciet no slēpņa un sauciet "Es pajokoju! Esmu šeit. Atkal jūs apmānīju!" Atlikušo nodarbības daļu sēdiet klusu.

• Pamatīgi apsaitējiet sevi. Auditorijā ierodieties invalīdu ratiņos. Nodarbības laikā skaļi klaigājiet un vaidiet, izmantojot apmēram šādas frāzes "Kāpēc tieši es?", "Lūdzu nogaliniet mani!" Piecelieties, it kā brīnumainā kārtā būtu atguvis spēju staigāt, taču gāzieties uz grīdas un sāciet kliegt no sāpēm. Pagaidiet, līdz kāds jums palīdzēs apsēsties. Kad nodarbība beigusies, sakiet "Tagad es jūtos labāk," pieleciet kājās un skrieniet uz mājām.

• Uz nodarbību paņemiet burku ar nikniem sirseņiem. Piecas minūtes pēc nodarbības sākuma izlaidiet sirseņus, sāciet spiegt un skrieniet projām.

• Paņemiet līdzi putekļusūcēju. Lekcijas vidū piecelieties un sāciet to izmantot. Ja profesors iebilst, paskaidrojiet, ka "vairs nevarat sēdēt šādā cūkukūtī". Turpiniet sūkt putekļus, nikni kurnot.

• Uz nodarbību paņemiet nelielu kaktusu. Paceliet roku un, kad jums dod vārdu, sakiet, ka kaktusam ir jautājums. Pagriezieties un sāciet skatīties uz kaktusu it kā cerot, ka tas kaut ko teiks. Pēc kāda mirkļa paraustiet plecus un gaidiet, līdz profesors turpinās nodarbību. Dariet to reizi dienā un kļūstiet aizkaitināts. Raidiet kaktusam niknus skatienus, kad tas atsakās "runāt". Pēc nodarbības izejiet no auditorijas un sāciet kliegt uz kaktusu "Nespēju noticēt, ka tu ATKAL nostādīji mani neērtā situācijā….."

• Ik reizi, kad profesors sāk stostīties, iedzeriet kādu malciņu. Ja profesors iebilst, paskaidrojiet, ka neliela iedzeršana padara nodarbību interesantāku.

• Kad profesors jums iedod mācību programmu, paņemiet to uz mājām, izlabojiet kļūdas, ielieciet atzīmi un atdodiet profesoram. Par paveikto darbu pieprasiet labu atzīmi.

• Katru dienu ierodieties kādā baismīgā visu svēto dienas priekšvakara maskā. Piespiediet profesoru uzminēt, kā jūs sauc. Šaujiet uz viņu no ūdens pistoles, klaigājiet, skraidiet pa telpu un gāziet visu, ko var apgāzt. Kliedziet "Nu ko, nobiedēju?"

• Pierunājiet visus ierasties dažas minūtes pirms nodarbības sākuma. Sarīkojiet profesoram pārsteiguma svinības. Paziņojiet, ka nodarbība nevar sākties, pirms profesors neapēdīs tortes gabalu. Nepārtraukti jautājiet citiem, kad beidzot ieradīsies kaildejotājas.

• Piezīmju rakstīšanas vietā katras nodarbības laikā zīmējiet abstraktus zīmējumus. Nosauciet tos apmēram šādi: "Profesors, kurš uzvedas gluži kā Kāds-Ko-Visi-Zina" vai "Idiots, kurš ne velna nejēdz no lietām, par kurām runā". Zīmējumus pasniedziet profesoram kā dāvanas.

• Pagaidiet, līdz profesors nosauks kādu skaitli, tad iekliedzieties "Bingo!" Atvainojieties, paskaidrojiet, ka nedaudz aizsapņojāties.

• No siera gabala izveidojiet profesora krūšu tēlu. Ap kaklu tam apsieniet krāsainu lenti un nodarbības sākumā pasniedziet to profesoram. Pieprasiet par to labāku atzīmi.

• Uzrakstiet profesoram zīmīti, kurā teikts "Ieradīšos apmēram ar 15 minūšu nokavēšanos. Varat sākt bez manis". Ēkas ārpusē sagaidiet nodarbības sākumu. Piesieniet zīmīti pie akmens un iemetiet to pa logu.

• Vārds vārdā pierakstiet visu, ko saka profesors. Saceriet melodiju un profesora vārdus pārvērtiet dziesmā. Uz nodarbību paņemiet ģitāru un nodziediet dziesmu auditorijas priekšā. Profesoram paskaidrojiet, ka viņš jūs "ārkārtīgi iedvesmo".

• Iegādājieties mērkaķi un paņemiet to līdzi uz nodarbību. Profesoram paskaidrojiet, ka esat nolīdzis mērkaķi, lai tas jūsu vietā rakstītu piezīmes. Sēdiet un izklaidējieties, ļaujot mērkaķim kaut ko ķēpāt uz papīra lapas. Kad pienāk laiks rakstīt sacerējumu vai testu, uz lapas uzrakstiet apmēram šādi "Es gribu banānu" vai "Esmu noilgojies pēc rāpšanās kokā". Kad saņemat sliktu atzīmi, profesora acu priekšā sāciet strostēt mērkaķi.

• Kad jāiesniedz rakstu darbs, uzrakstiet to priekšlaicīgi un nosūtiet profesoram uz mājām pa pastu. Pēc tam vairs neko neiesniedziet un visu vainu uzveliet gausajiem pasta pakalpojumiem.

• Pastāstiet profesoram, ka vēlaties viņu intervēt, lai uzrakstītu darbu žurnālistikas kursā. Piespiediet viņam izstāstīt savu dzīvesstāstu. Izliecieties ieinteresēts, pierakstiet katru profesora vārdu. Tad piedomājiet dažas romantiskas starpspēles un pārvērtiet savu sacerējumu draņķīgā mīlas romānā. Sagatavojiet kopijas visiem pārējiem studentiem un pašam profesoram. Pieprasiet labāku atzīmi.

• Visām rakstu darbu un testu lapām otrā pusē zīmējiet puķītes un sirdis. Blakus rakstiet apmēram šādus vārdus "Jūs esat pats labākais, kaut arī galīgs stulbenis" vai "Jūs esat pats sliktākais profesors pasaulē, tomēr es jūs mīlu".

• Uzdodiet jautājumus izdomātā svešvalodā. Tēlojiet, ka uzskatāt profesoru par galīgu muļķi, ja viņš nespēj saprast jūsu teikto. Sarunājiet, lai arī pārējie sāk runāt šajā "valodā". Nodarbību laikā rīkojiet dažādas diskusijas. Tēlojiet, ka runājat par patiesi interesantām lietām. Ja profesors mēģina jūs apklusināt, tēlojiet neapmierinātību un pamājiet, lai viņs apklust.

Horoskopi, kad astrologam slikts noskaņojums…

Auns (21.03.-20.04)

Ārkārtīgi agresīvs, primitīvs, kareivīgs un cietsirdīgs. Prāta ziņā bremzēts, grūtības rada pat vienkāršāko lietu iegaumēšana. Labprāt ieriebtu vairākkārt, taču, pārsvarā, visu laiku meklē jaunus upurus. Vulgārs, atvērtu sirdi, mīl alu un sālītus jokus. Bērnībā sapņo par armijnieka vai kosmonauta karjeru, tādēļ nemitīgi provocē kautiņus. Ģimenes dzīvē viņu vajag turēt tālāk no naudas – visu vienā mirklī iztērēs, pats nezinās – kur. Sabiedrībā uzvedas kā īsts nūģis, var stundām runāt tikai par sevi, neievērojot citus. Reibuma stāvoklī izteikta tieksme uz skandāliem un ārdīšanos.

Vērsis (20.04.-20.05)

Sīkmanīgs, kasīgs. Pielīdējs un sūdzambībele. Dzīvē seko straumei un izpilda visus priekšniecības norādījumus. Pēc dabas aktieris (vīrietis – tēlo no sevis altruistu; sieviete – mocekli), bet patiesībā visus ienīst, dvēseles dziļumos uzskatīdams sevi par Visuma centru. Mīl bagātību: slepus taupa cik tik var. Gatavs novilkt pēdējo kreklu, taču nevis no sevis, bet no tuvākā. Egocentrisks, ar sadistiskām tieksmēm, ģimeni tiranizē no bērnības līdz pat sirmam vecumam, lai gan ārēji izliekas laipns un mīļš. Neuzticas nevienam, pat sev ne. Uzupurēs visas pieejamās privilēģijas.

Dvīņi (21.05-21.06)

Mūžīgais bērns – gan intelektuālā ziņā, gan arī jūtās. Kategoriski atsakās pieaugt un visbiežāk parazitē uz kāda rēķina līdz sirmam vecumam. Vienīgais, ko patiešām mīl – parunāties par ne par ko (bla-bla-bla). Lasa maz, taču par visu ir spriedums, kas, tiesa, mainās 10-12 reizes nedēļā. Uz vecumdienām paliek aizvien apķērīgāks. Bieži kļūst par aktieri vai rakstnieku. Necieš spraigumu, ne fizisku, ne garīgu. Dievina uzņemt viesus, taču cienā viņus, labākajā gadījumā, ar tēju un konfektēm; parasti – ar savu vāvuļošanu.

Vēzis (22.06 – 22.07)

Neveiksminieks pēc definīcijas. Konservators un oportūnists, kurš ieslīdzis pašapcerē. Nekas nespēj mainīt viņai pārliecību, taču pastrīdēties mīl – lai paņirgātos par savu oponentu un augtu pats savās izvalbītajās acīs. Aiz bailēm var uzbrukt pirmais, taču parasti, tikko samanījis draudus, bēgt savā alā – vietā, kur mēdz sevi paijāt un uzmundrināt. Viņš ar baudu nomelno citus, iztēlo sevi par situācijas saimnieku. Patiesībā, no visiem ļoti baidās, mīl vientulību un mieru.

Lauva (23.07 – 23.08)

Jau agrā bērnība parādās nosliece uz alkoholismu un izspiešanu. Citās lietās – ļoti slinks. Bērnībā izspiež naudu no vecākiem, pēc tam – no draugiem un paziņām. Viņa hipertrofētā lepnība un patmīlība var saindēt dzīvi jebkuram, bet rijība – iztukšot jebkuru maciņu. Turklāt, viņš nepaliek resns. Viņam patīk, ka visa pasaule griežas ap viņu, tāpēc vienmēr un visā cenšas būt pirmais; ja tas neizdodas – kļūst viltīgs, un ievērojami samazinās izmēros.

Jaunava (24.08 – 23.09)

Parasti piemīt ziloņa valdzinājums, bet prāts – truša. Sīkumains, skops, īgns, piekasīgs. Jaunavas pedantisms padara viņu neizturamu gan darbā, gan mājās. Ar nemitīgo piekasīšanos spēj izjaukt jebkuru pasākumu, un ikvienu novest līdz baltkvēlei. Nekad neimprovizē; tā vietā izstrādā sīkus un garlaicīgus darbības plānus priekš sevis un saviem tuvākajiem, neskatoties uz viņu protestiem. Visā viņu vada tikai auksts aprēķins; viss, ko dara, ir grūts un garlaicīgs. Turklāt, ir lielisks intrigants, un, ja viņai parādās ienaidnieki, nenomierināsies, kamēr tos neiznīcinās desmitajā paaudzē.

Svari (24.09 – 23.10)

Ja piedzimstat šajā zīmē, jums nav īpaši paveicies. Abas rokas – kreisās. Trula dzirde un slikta redze. Humora izjūta – iedīgļa stadijā. Viņiem nekad nav naudas, neveicas mīlestībā, neveicas nedz mājās, nedz darbā. Nespēj nedz nopelnīt, nedz pārsteigt, nedz paspīdēt. Patoloģiski trūkst spējas pieņemt lēmumus – tad sāk trīcēt, svīst un krīt bezsamaņā, tādēļ visus lēmumus dzīvēs viņu vietā pieņem citi. Mīl tēlot mākslas speciālistus, lai gan neko tajā nesaprot. Bieži raksta puņķainus un asarainus memuārus.

Skorpions (24.10 – 22.11)

Ļoti bīstams, jau pa gabalu. Krāpj, mānās, vērpj intrigas tikai aiz vienas vēlmes iznīcināt vien. Patoloģiski sadisti un mazohisti vienlaicīgi. Neko nežēlo, lai sasniegtu mērķi. Nežēlojot spēkus un līdzekļus, rada par sevi labu priekšstatu, lai pēc tam nodevīgi iesitu no mugurpuses. Veido karjeru, ejot pāri līķiem. Ja viņš saka, ka ciena tavu draudzību, tas nozīmē, ka pirms stundas tevi nosūdzējis priekšniecībai. Dievina nepiedienīgas anekdotes un pornogrāfiskas filmas. Mīl lepoties ar saviem seksuālajiem varoņdarbiem, tai pat laikā nežēlīgi ņirgājas par tiem, kas viņam pieķērušies.

Strēlnieks (23.11 – 22.12)

Visbiežāk izskatās pēc precīza idiota, un gandrīz vienmēr tāds arī ir. Viņa kretīnisko optimismu un neatlaidību nespēj atvēsināt, pat ne ķieģelis, kas uzkrīt viņam uz galvas. Parunājot ar viņu tika piecas minūtes, gribās viņu ātri un sāpīgi nogalināt. Jau kopš bērnības mīl uzbāzties visiem ar savu sabiedrību un ar savām dumjajām idejām. Agresīvs optimists, kurš kopdzīvē radīs milzum daudz raižu. Patīk melot un izgudrot – visbiežāk, labu gribot (tā viņš domā). Mīl pūli, skaļus saietus un vietas, kur var par velti paēst un iedzert.

Mežāzis (22.12 – 20.01)

Cietsirdīgs, auksts, bez sirds, īsts aisbergs. Mājās – žandarms, darbā – tirāns. Tirāniskā un citu mocīšanā saskata savas dzīves jēgu, piekasās mazākajiem sīkumiem; pilnīgi trūkst humora izjūtas. Sit bērnus un terorizē savu otru pusīti. Atkāpjas tikai fiziska pārspēka vai psiholoģiska spiediena priekšā. Intelektuālā ziņā – primitīvs, nav fantāzijas, taču ir atriebīgs un ļaunprātīgs: nekad un nevienam neko nepiedod. Rets lielummānijas un mazvērtības kompleksa sajaukums ar minimālām prāta spējām. Tādēļ vienmēr lien par priekšnieku.

Ūdensvīrs (21.01 – 19.02)

Fantasts un sapņotājs, pilnībā atrauts no reālās dzīves. Nekad neatdod naudu, ko aizņēmies, jo – līdzko aizņemas, uzreiz iztērē un par parādu aizmirst. Nepārtraukti pārkāpj savus solījumus, nemīl strādāt. Aprunā un nomelno savus tuvākos, vienmēr aiz viņu muguras. Piemīt tieksme uz sliktiem pārtikas produktiem un vulgāru fantastikas literatūru, kuru iepērk milzīgos daudzumos. Atvaļinājumu pavada kaut kādā caurumā, jo visu naudu, ko taupījis, jau ir iztērējis vienam no saviem pasaules glābšanas projektiem, kuru viņam netrūkst.

Zivis (20.02 – 20.03)

Viņu dzīve nav iedomājama bez meliem un nelietībām. Parasti sapinas tiktāl, ka pašas vairs nespēj noteikt – kur meli, kur patiesība. Zivs nepārtraukti nonāk pretrunās pati ar sevi, nemitīgi no kaut kā izlokās, taču no tā visa negūst it nekādu labumu, jo rīkojas pēc principa – māksla mākslas dēļ. Turklāt, Zivs ļoti mīl rakāties citu netīrajā veļā, tēlojot mājas psihoanalītiķi; bet pēc tam mēģinās šos svešos noslēpumus un atklāsmes notirgot citiem, pret citām atklāsmēm. Strādāt vai darīt ko citu neprot; piespiest viņu to darīt ir praktiski neiespējami – vienalga izvairīsies un aizlaidīsies.


Horoskopi aizgūti no SeMS http://sems.eclub.lv

Autors nezināms

Gatavojoties darba intervijai

  • Vairāku lielu ASV uzņēmumu personāla vadītāji tika aptaujāti ar mērķi: noskaidrot pašus neparastākos atgadījumus darba intervijās. Un te nu mēs esam:

  • Darba kandidāts izaicināja intervētāju lauzties uz rokām.

  • Intervējamā sēdēja intervijā ar pleijera austiņām, paskaidrojot, ka viņa var klausīties mūziku un dzirdēt, ko saka intervētājs vienlaicīgi.

  • Kandidāts intervijas laikā nokrita un salauza roku.

  • Kandidāts paziņoja, ka neesot paspējis papusdienot un intervijas laikā sāka ēst hamburgeru ar frī kartupeļiem.

  • Kandidāts paskaidroja, ka ilgtermiņa mērķi viņam esot ieņemt intervētāja amatu.

  • Kandidāts paskaidroja, ka nav pabeidzis vidusskolu, jo esot bijis nolaupīts un iesprostots tualetē Meksikā.

  • Plikpaurains kandidāts atvainojās un izgāja ārā no interviju telpas. Pēc minūtes jau atgriezās ar parūku galvā.

  • Kandidāts apgalvoja, ka – ja viņu pieņems darbā, viņš demonstrēs savu lojalitāti, uztetovējot uz rokas firmas logo.

  • Kandidāts pārtrauca interviju, lai piezvanītu savam psihoterapeitam un pajautātu, kā pareizāk atbildēt uz kādu jautājumu.

  • Kandidāts atnāca uz interviju kopā ar lielu suni.

  • Kandidāts atteicās apsēsties un uzstāja, lai viņu intervē, stāvot kājās.

  • Kandidāts intervijas laikā iesnaudās.

  • Kandidāts paziņoja, ka viņš ir tik kvalificēts, ka – ja viņu neņems darbā, tas pierādīs uzņēmuma vadības nekompetenci.

  • Nogūlās uz grīdas lai aizpildītu pieteikuma anketu.

  • Gremoja košļājamo gumiju intervijas laikā un nemitīgi pūta burbuļus.

  • Kandidāts nopietnas intervijas laikā ik pa brīdim ķiķināja.

  • Palūdza apskatīt intervētāja CV, lai pārliecinātos, vai viņš ir pietiekami kvalificēts, lai varētu viņu vērtēt.

  • Nesakot ne vārda, kandidāts intervijas vidū piecēlās un aizgāja.

  • Vīrietis, kurš kandidēja uz finansu viceprezidenta amatu, ieradās uz darba interviju treniņtērpā.

  • Negribēja celties no krēsla kamēr es viņu neņemšu darbā. Man nācās izsaukt policiju.

  • Kad es viņam pajautāju par viņa hobijiem, viņš pieleca kājās un sāka pa visu biroju dejot stepu.

  • Kandidāts bija paņēmis līdzi kabatas biljardu un izaicināja intervētāju uzspēlēt.

  • Kandidāts palēkāja uz mana tepiķa un piebilda, ka es firmā laikam augsti kotējos, ja jau manā birojā ir ieklāts tik biezs tepiķis.

  • Izņēma ķemmi no manas žaketes priekšējās kabatas, saķemmēja matus un aizgāja.

  • Izvilka Polaroid fotoaparātu un nofotografēja mani. Paskaidroja, ka viņš kolekcionējot fotogrāfijas no tiem cilvēkiem, kuri viņu ir intervējuši.

  • Kandidāts palūdza, lai es uzvelku žaketi, lai viņš būtu drošs, ka piedāvājums ir formāls.

  • Kandidāts apgalvoja, ka piedāvājums viņu neinteresē, jo atalgojums esot pārāk augsts.

  • Intervijas laikā kandidāta somā sāka zvanīt modinātājs. Kandidāts izņēma to, izslēdza un, atvainojoties piebilda, ka viņam ir jādodas prom, jo viņam esot sarunāta vēl viena intervija.

  • Intervijas laikā iezvanījās kandidāta telefons. Zvanīja viņa sieva. Saruna bija šāda: ‘Kāda firma? Kad man ir jāsāk strādāt? Kāda alga?’ Es ieminējos, ‘Es redzu, ka mūsu piedāvājums jums vairs nav aktuāls?’ Kandidāts nevērīgi atbildēja, ‘Ja jūs maksāsiet vairāk – ir aktuāls.’ Es viņu darbā nepieņēmu, bet vēlāk atklājās ka nekāda darba piedāvājuma nebija. Tika nospēlēts teātris, lai saņemtu lielāku atalgojumu.

  • Kandidāte ieradās uz interviju ar vienu kurpi. Viņa paskaidroja, ka otru kurpi viņai esot nozaguši autobusā.

  • Kad kandidātam netīšām atvērās diplomāts, no tā izbira sieviešu apakšveļa un kosmētikas piederumi.

  • Kandidāts ieradās uz interviju ar mopēdu un atstāja to uzgaidāmajā telpā. Viņš baidījās, ka to nozags un intervijas laikā pieprasīja novietni mopēdam biroja telpās.

  • Kandidāts novilka labo kurpi un zeķi, izvilka no kabatas medicīnisku kāju kopšanas pulveri un iekaisīja to kurpē un uz kājas. Velkot atpakaļ kurpi un zeķi, viņš paskaidroja, ka viņam jālieto pulveris četras reizes dienā, un šis ir tas laiks…

  • Kandidāts paskaidroja, ka patiesībā jau viņš nemaz neesot gribējis atrast darbu, bet bezdarbnieku pabalsta birojā vajadzējis pierādīt, ka viņš meklē darbu.

  • Kamēr intervētājs runāja, kandidāts svilpoja.

  • Kandidāts, rādot uz foto, kurš stāvēja uz mana galda, jautāja, kas tā par simpātisku meiču. Kad es atbildēju, ka tā ir mana sieva, viņš jautāja, vai viņa tagad ir mājās un gribēja uzzināt no manis telefona numuru. Es izsaucu apsardzi.

  • Viņa izvēmās uz mana galda un tā, it kā nekas nebūtu noticis, turpināja uzdot jautājumus par darbu.

  • Kandidāts ienāca birojā un, rādot uz melno portfeli, kuru nesa rokās, teica, ka – ja viņu nepieņems darbā, viņš uzspridzinās bumbu. Es sāku skaidrot, kāpēc es viņu negribētu ņemt darbā un ka es saukšu policiju. Tad viņš noliecās pār portfeli, noklikšķēja slēdzis un kandidāts aizbēga. Neviens netika ievainots, bet man bija jāpērk jauns galds.

  • Kandidāts pajautāja, vai es nevēlotie pirms intervijas kokaīna devu.

Ja grādīzers ziemā rāda +10 un zemāk

+10°C Helsinku paneļmāju iedzīvotāji ieslēdz centrālapkuri. Lapzemieši stāda puķes.
+5°С Lapzemieši sauļojas.
+2°C Itāliešu mašīnas nevar palaist.
0°C Tīrais ūdens sasalst.
-1°C Elpa kļūst redzama. Lapzemieši ēd saldējumu un dzer aukstu alu.
-4°C Kaķis grib ielīst tev zem segas.
-10°C Ir laiks plānot atvaļinājumu Āfrikā. Lapzemieši dodas peldēt.
-12°C Pārāk auksts, lai snigtu.
-15°C Amerikāņu mašīnas nevar palaist.
-20°C Elpu var dzirdēt.
-22°C Franču mašīnas vairs nevar palaist.
-23°C Politiķi sāk just līdzi bezpajumtniekiem.
-24°C Vācu mašīnas nevar palaist.
-26°C No viena elpas vilciena var izveidot vienu blociņu sniega būdas celšanai.
-29°C Kaķis grib ielīst tev pidžāmā.
-30°C Nevienu īstu automašīnu vairs nevar palaist. Lapzemietis skaļi nolamājas, uzsit pa riepām un palaiž ladu.
-31°C Pārāk auksts priekš bučām, lūpas sasalst kopā. Lapzemiešu futbola izlase uzsāk treniņus pavasara sezonai.
-39°C Dzīvsudrabs sasalst. Pārāk auksts priekš domāšanas. Lapzemieši aizpogā pēdējo krekla pogu.
-40°C Mašīna arī grib gultā. Lapzemieši uzvelk puloverus.
-44°C Mans somu kolēģis sāk domāt, ka varbūt varētu aizvērt ciet biroja logu.
-50°C Valzirgi atstāj Grēnlandi. Lapzemieši aizver ciet tualetes logu.
-70°C Baltie lāči atstāj ziemeļpolu. Rovaniemi universitāte (Somijā) organizē slēpotāju salidojumu.
-75°C Ziemassvētku vecītis atstāj Polāro loku. Lapzemieši pabāž ausis zem cepures.
-120°C Spirts sasalst. Secinājums – lapzemietis ļoti nobēdājies.
-268°C Hēlijs kļūst šķidrs.
-270°C Elle sasalst.
-273°C Absolūtā nulle. Brauna daļiņu kustība apstājas. Lapzemieši atzīst, ka nu ir maķenīt par aukstu, un ierauj vēl vienu šņabīti.