Alsunga jeb senāk Alšvanga

Platība- 19 000 ha.
Iedzīvotāji ~ 2230.
    Alsunga ( senāk- Alšvanga ) atrodas Kuldīgas rajona R daļā 30 km no Kuldīgas.
    Kauliņa (lejtecē- Sudmalupe) – Užavas labā pieteka Kuldīgas rajona austrumu daļā. Garums- 26 km, baseins- 84 km2, kritums- 67 m.
    Kauliņa iztek no nelielā Ērkuļa ezera (6,4 ha) Rietumkursas augstienē un 9 km tek ziemeļu virzienā cauri dīķiem un ezeriņiem. Netālu no Pinku ezera upe pagriežas uz rietumiem; gultne- līkumaina. Regulēti posmi ir tikai lejpus Almales un Kauliņas lejtecē. Alsungā upē ir dzirnavezers (9,6 ha). Lejtece Piejūras zemienē. Kauliņa ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas.
    Alsunga kā sens kuršu zemes Bandavas novads rakstītajos avotos pirmo reizi minēta jau 1230. gadā pāvesta legāta līgumā ar kuršiem. Apmēram trīs gadsimtus tā ietilpa Livonijas ordeņa valsts teritorijā. 1372. g. Alsungā uzcēla mūra pili, kurā apmetās Kuldīgas komturam padotais ordeņa forgts. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa pils korpusa un pagrabu.
    Starp pili un katoļu baznīcu atrodas kuršu pilskalns – Dižgabalkalns.
    Ievērojamākais arhitektūras piemineklis Alsungā ir Sv. Miķeļa baznīca, kas celta 1567. gadā pārejas laikmetā no vēlīnās gotikas uz baroku.
    Vietējos iedzīvotājus dēvē par suitiem.
    Ciemata tiesības piešķirtas 1950. gadā, 1950. – 1956. tā bija rajona centrs.
    Alsungas novadā ilgi saglabājās etnogrāfiskās īpatnības ( tērpi, instrumenti, paražas ). Šeit ir arī senā suitu novada ( Jūrkalne, Gudenieki ) centrs. 1623. gadā Alsungas īpašnieks J. U. Šverins novadā ieviesis katoļticību.
    Alsungas ievērojamākās vietas

        Kalnbirzes kapi

              Mākslinieciski vērtīgs E. Knipas piemineklis. Te atradusies luteriešu baznīca. Šajos kapos aug priede 3,2 metru apmērā.

        Zieduleja

              Senais nosaukums Žīdu leja (pēc nostāstiem te kādreiz ir pakāries kāds ebrejs). Tagad šajā vietā atrodas estrāde. Cauri Ziedulejai tek Kauliņas upīte, kuras garums ir 26 km, upes kraujā aug liela dižkoku grupa (ozoli un gobas).

        Alsungas ordeņa pils

              Tās vecākā daļa (D korpusa centrālā daļa, kam mūra biezums ir līdz 2,3 metriem) celta 14. gs., aizsargtorņi un pārējās būves – 15. – 18. gs., R korpusa otrais stāvs – 1938. gadā.

        Strenceles

              Strenceļu mājās 1935. g. uzņemta pirmā latviešu etnogrāfiskā filma "Kāzas Alsungā". Saglabājusies filmā redzamā klētiņa; dzīvojamā māja pārbūvēta.

        Dižgabalkalns

              Kuršu pilskalns. Tā augstums- 8 m, platums- 54 x 22 metri. Vaļņu vietā visapkārt pilskalnam ir apmēram 9 m plata terase, uz kuras atradušās koka aizsargbūves.

        Kalniņu kapulauks

              Kalniņu kapulauka Ugunskapi, arheoloģiski pētīti no 1959. līdz 1960. gadam. Atsegti 36 apbedījumi, atrastas 1432 senlietas, no kurām liela daļa atbilstoši bēru tradīcijām ir salauztas. Viens no arheoloģiski visplašāk pētītajiem kuršu kapulaukiem Latvijā.

        Sv. Miķeļa katoļu baznīca

              Tā pabeigta 1623. gadā. 1882. gadā ir izveidots šķērsojums, iekārtoti divi sānu altāri. Galvenajā altārī ir glezna "Svētais Miķelis" . Baznīcas ērģeles taisījis F. Veisenborns Jēkabpilī 1893. g.

        Mācītājmuiža

              Bijusī mācītājmuižā, tagad tur atrodas Alsungas ciemata izpildkomiteja. Mācītājmuižas kūtsaugšā, domājams, 1905. g. notikusi pirmā teātra izrāde Alsungā – R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos".

        Vecās skolas ēka

              Pabeigta 1877. gadā. Atrodas Raiņa ielā 1. Tagad šeit ir Sabiedriskais Novadpētniecības muzejs. Te dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Šteinbriks. Ēkas priekšā ir piemineklis E. Upeslejam.

        Dzērveņu kapi

              Šajos kapos ir apglabāts ievērojamais koklētājs Nikolajs Heņķis(1864 – 1933). Pie kapiem apglabāti 2. pasaules kara laikā lazaretē mirušie vācu karavīri.

        Tiesas kalns

              Te ir 17. gs. sacēlušos zemnieku vadoņu soda vieta un 1905. g. revolucionāru mītņu vieta.

        Lapu kapi

              Kapos apglabāti 1905. g. revolucionāri A. Putniņš un A. Osis, kā arī kaujā pret landesvēristiem 1919. gadā februārī kritušais Jēkabs Dupats, izcilā tautasdziesmu teicēja Barbara Grundmane u.c.

        Pūjalgu pilskalns

              Tas atrodas mežā 1,1 km no ceļa, grūti atrodams. 13. gs. te atradusies pils, kas pilskalnā nogrimusi. Uz dienvidiem no pilskalna ir Baznīcas kalns – sena kulta vieta, kur 20. gs. sākumā ir uzrakts ogļains slānis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.