|
Valsts vadītāja ASV uzturēsies līdz 17. septembrim
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopš vakardienas atrodas Ņujorkā, lai piedalītos ANO 60. Ģenerālajā asamblejā, kurā viņa uzstāsies gan kā Latvijas valsts pārstāve, gan kā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana īpašā sūtne, paužot savu nostāju globālās politikas jautājumos.
Valsts vadītāja ASV uzturēsies līdz 17. septembrim, informē prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga. Prezidente kā īpašā sūtne piedalīsies arī sesijā par ANO reformu jautājumiem, bet vienā no pēdējām tikšanās dienām uzrunās Ģenerālo asambleju, paužot Latvijas nostāju globālās politikas jautājumos. Uzrunājot valstu un valdību vadītājus, prezidente aizstāvēs Latvijas nostāju tādos jautājumos kā nepieciešamībā ANO veikt būtiskas reformas, kā arī norādīs, ka Latvijas valsts atbalsta reformas ANO Cilvēktiesību komisijā, to pārveidojot par Cilvēktiesību padomi, lai nedemokrātiskas valstis nevarētu uzurpēt kontroli pār cilvēktiesību jomu. V. Vīķes-Freibergas runā tiks uzsvērta arī nepieciešamība panākt, lai tiktu izveidota miera veicināšanas institūcija, kurai nākotnē būtu jānovērš tādi konflikti kā, piemēram, Sudānā, preventīvi cīnoties ar cēloņiem, kas izraisa iedzīvotāju sadursmes. Atbalstu prezidente paudīs arī pārmaiņām, kas vēršamas uz nabadzības mazināšanas programmām, uz ANO administratīvajām reformām, un ANO pārveidošanai par efektīvāku starptautisko instrumentu kodolieroču ierobežošanā pasaulē.
Prezidentes vizītei ASV sekos arī Latvijas politiķi, un viņu domas par Latvijas nostāju globālās politikas jautājumos ir līdzīgas, tomēr vairāk uzmanības pievēršot Latvijai globalizācijas procesā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle Neatkarīgajai stāsta, ka komisijā par Latvijas pozīciju globālos jautājumos līdz šim tikpat kā nav runāts, taču politiķiem esot skaidrs, ka, apspriežot globālās tendences, biežāk jāuzsver Latvijas vieta pasaulē. Tāpat aktuāli jautājumi esot terorisma draudi, pasaules ekonomika, kas balstīta uz naftu, ANO un starptautisko organizāciju loma pasaules politikā, nabadzības apkarošana, imigrācijas jautājumi un citas lietas. "Latvijas koncepciju globālajos jautājumos ārlietu komisija varētu apspriest pēc budžeta pieņemšanas un nodot to tālāk Saeimai," saka V. Paegle. Viņa atzīst, ka šobrīd ir pārāk maz diskutēts par Latvijas lomu pasaules politikā un tiem globalizācijas jautājumiem, kas tieši skar Latviju.
Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Oskars Kastēns atzīst, ka Latvijā politiskā līmenī pārāk maz diskutēts par globālām lietām un Latviju saistībā ar tām. O. Kastēnam aktuāls šķiet jautājums par Kioto protokola ievērošanu, Eiropas ekonomiskās intereses globalizācijas apstākļos, sabiedrības attīstība, kā arī terorisms. "Šobrīd esmu komandējumā Frankfurtē un nekad nebiju redzējis tik lielas rindas, tik milzīgus cilvēku pūļus Frankfurtes lidostā. Tādas drošības pārbaudes te gadiem nav bijušas," cīņu pret terorismu akcentē O. Kastēns.
Bijušais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdis un tagadējais komisijas loceklis Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka prezidente, dodoties ārvalstu vizītēs, nepauž Latvijas viedokli, bet gan savu personīgo. "Prezidente jau divus gadus darbojas autopilota režīmā," uzskata parlamentārietis. Viņaprāt, Latvijai tuvākas tēmas ir Krievijas jautājums un Latvijas karaspēka izvešana no Irākas. "Šīs Latvijai svarīgās lietas var skatīt arī globālā kontekstā," piebilst A. Kiršteins. Viņš gan nenoliedz, ka V. Vīķes-Freibergas atrašanās ANO īpašā sūtņa statusā Latvijas tēla reklamēšanai nes lielu labumu, taču norāda, ka politiskas ietekmes prezidentei šajā organizācijā faktiski nav.
Publicēts: "Neatkarīgā Rīta avīze", 2005. gada 13. septembris
Rubrika: Aktualitāte (1. lpp.)
Krītiņš
|
